Nora Pastore: Kā uzņēmumam uzstādīt ilgtspējas mērķus?

Sāksim ar svarīgāko – kāpēc?

Lai pievērstos ilgtspējas iniciatīvām, vispirms jāapdomā, kāda ir uzņēmuma motivācija. Apsvērumus, kas mudina pievērsties ilgtspējīgām biznesa praksēm, varētu iedalīt četrās lielās kategorijās: atbildība pret apkārtējo vidi un sabiedrību, finansiālie faktori, tai skaitā jaunas biznesa iespējas, pieaugošās regulējošās prasības un risku pārvaldīšana. Ja sākotnējās ilgtspējas iniciatīvas veicināja galvenokārt uzņēmēju pārliecība un vēlme veidot atbildīgāku biznesa praksi, tad šobrīd pragmātiskie apsvērumi pakāpeniski ņem virsroku.

Neapšaubāmi tieši regulatīvajam fonam būs visaptverošākais efekts, kas liks ilgtspējas faktorus apzināt un izvērtēt lielai daļai uzņēmēju. Tomēr regulācijai kā motivācijai ir mīnuss - izmaiņām nepiekrītot vai tās neizprotot pēc būtības, ilgtspējas darbības var tikt uztvertas par pienākumu, kas tikai rada papildu slogu, un tādējādi to ieviešana būs vien uz papīra. Tāpēc ļoti svarīga ir komunikācija gan no regulatoriem, gan no ilgtspējas nozares speciālistiem par riskiem, ko var mazināt pāreja uz ilgtspējīgu ekonomiku, un vienlaikus arī par jaunām iespējām, ko tā var radīt. Ja uzņēmums – un jo īpaši tā īpašnieki un vadība – apzināsies, ka šīm darbībās ir ietekme uz uzņēmēja finanšu rezultātiem, ilgtspējīgas domāšanas realizēšana praksē būs daudz veiksmīgāka.

Kur smelties idejas ilgtspējas mērķiem?

Sākotnējo ietvaru mērķu izvirzīšanai sniedz starptautiskās un nacionālās ilgtspējas prioritātes – izgaismojot, par kādiem aspektiem vispār domāt ilgtspējas kontekstā, un vienlaikus arī parādot, kuri ilgtspējas jautājumi prasa steidzamāko rīcību un sabiedrības uzvedības maiņu. Nākamais solis ir pārdomāt, kādu ietekmi uz ilgtspējas aspektiem rada pats uzņēmums – gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē. Uzņēmuma ietekme uz vidi ir ļoti atkarīga no uzņēmējdarbības veida un mēroga, tomēr lielākā vai mazākā mērā ikviens uzņēmums atstāj savu pēdu. Tāpat arī sociālie aspekti jeb tas, kā uzņēmuma darbība ietekmē sociālo labklājību no trīs skatu punktiem: darbinieki, klienti un sabiedrība kopumā, visdrīzāk būs ikviena uzņēmuma dienas kārtībā.

Visbeidzot būtu jānovērtē, kādi ilgtspējas aspekti ietekmē mūsu uzņēmumu. Svarīgi ir apzināties, ka ilgtspēja nav tikai labas gribas vai attieksmes parādīšana, bet pēc būtības tā ir risku pārvaldīšana. Vides, sociālie un pārvaldības aspekti, kas veido ilgtspējas jēdzienu, var radīt riskus pašam uzņēmumam vai veicināt negatīvas pārmaiņas globālā mērogā, kas savukārt atkal var radīt apdraudējumu pašam uzņēmumam. Ja to apzinās, izprot un pieņem, tad arī mērķu definēšana kļūst jēgpilnāka. Vienlaikus pārmaiņas uz ilgtspējīgāku ekonomiku var radīt arī jaunas iespējas – uzņēmumi, kuri laicīgāk adaptēsies, var iegūt konkurējošas priekšrocības, var rasties jaunas uzņēmējdarbības nišas vai pat virzieni, tāpēc, nosakot savus ilgtspējas mērķus, vēlams domāt ne tikai par ierobežojumiem, bet arī par attīstību. Šis trīs soļu process ilgtspējas izzināšanā un izvērtēšanā prasa laiku un iedziļināšanos, taču tā rezultātā nospraustie mērķi būs pārdomātāki un efektīvāki.

Lielākie izaicinājumi

Bez klupšanas akmeņiem neiztikt arī ilgtspējas jomā – šeit jāizceļ vismaz divus spilgtākos izaicinājumus. Pirmkārt, informācija: vienlaikus tās trūkums un pārbagātība. Dažu gadu laikā informācijas plūsma par ilgtspējas jautājumiem ir kļuvusi ārkārtīgi intensīva un ir grūti aptverama. Neskaitāmas iniciatīvas, jaunas normatīvās prasības, ziņošanas standarti, pētījumi un prezentācijas, pakalpojumi, ko nu jau piedāvā tirgus ilgtspējas jautājumu risināšanai – tajā visā ir viegli apmaldīties, kā rezultātā ilgtspējas koncepts sāk kļūt par kaut ko sarežģītu un tā ieviešana – par biedējošu un apgrūtinošu.

Tai pašā laikā neskatoties uz visu pieejamo informāciju, trūkst praktiskas izpratnes par to, kā ilgtspējas aspektus realizēt dzīvē, ar ko sākt, kā novērtēt ilgtspējas aspektu būtiskumu, kur iegūt konkrētus datus, kā tos pielietot un interpretēt. Turklāt, ņemot vērā to, cik strauji šī joma attīstās, ir arī pamatota neskaidrība par to, kādas izmaiņas ir vēl gaidāmas nākotnē un kā uz tām reaģēs sabiedrība un biznesa vide. Uzņēmums, kas jau šobrīd pieņem lēmumu par ilgtspējīgāku procesu ieviešanu, ilgtermiņā visdrīzāk būs ieguvējs, tomēr dotajā brīdī tas lielākoties nozīmē izmaksu pieaugumu, kas nenoliedzami var atstāt ietekmi uz uzņēmuma darbību.

Otrs izaicinājums ir nostāja jeb attieksme pret ilgtspējas konceptu kā tādu. Kā jebkuras pārmaiņas vai jaunas idejas, arī ilgtspējīgas attīstības pieeju ne visi uzņem ar stāvošām ovācijām. Tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā to, cik polarizētus viedokļus redzam sabiedrībā par daudziem svarīgiem, šķietami pat viennozīmīgiem, jautājumiem.

Bieži vien noraidošās attieksmes pamatā ir informācijas trūkums gan par to, ko īsti ilgtspēja nozīmē, gan arī par pamatā esošajiem riskiem. Nereti tieši attiecībā uz vides riskiem jūtams, ka tie auditorijai šķiet nebūtiski vai netverami, jo tie realizēsies kaut kad nākotnē (ja vispār realizēsies), turklāt, iespējams "mūs tas vispār neskars" reģionāli. Būtiska ir arī vispārējā neuzticēšanās globālām iniciatīvām, saskatot tajās mēģinājumu virzīt intereses, kas ir svarīgas kādai noteiktai grupai, nevis sabiedrībai kopumā. Liela daļa ilgtspējas iniciatīvas uztver tikai kā kārtējo birokrātisko vai administratīvo slogu, pret ko grūti argumentēt, jo papildu slogs neapšaubāmi būs.

Nozarē pat jau ir parādījies apzīmējums "ESG burnout" jeb "ESG izdegšana" – no vienas puses ilgtspējas speciālistiem ir jāspēj izsekot līdzi visiem jaunumiem, apzināt visdažādāko jautājumu ietekmi un nodrošināt to iekļaušanu nepieciešamajos procesos, no otras puses jārod arī enerģija un entuziasms aizstāvēt un skaidrot ilgtspējīgas attīstības konceptu kā tādu. Sākotnējā skepse ir normāls sabiedrības adaptēšanās process, taču ir arī labā ziņa: uzvedības maiņas pētījumos ir novērots, ka pietiek ar 25% idejas atbalstītāju, lai galu galā visa grupa nosvērtos idejai par labu.

Arī "zaļajiem" meliem ir īsas kājas

Nesen parādījās pirmās publikācijas par to, ka vairāki lieli modes zīmoli tika apsūdzēti par zaļmaldināšanu, pievienojot precēm apzīmējumus, kas ļāva domāt, ka preces ir ilgtspējīgi ražotas, lai gan faktiski tas neatbilda patiesībai. Domu par ilgtspējas vārda jebkādā tā interpretācijā izmantošanu mārketinga nolūkiem bez reāla pamatojuma, noteikti vajag izravēt jau pašā saknē. Tikai un vienīgi datos balstīti fakti un informācijas atklāšana ļaus novērtēt uzņēmuma sniegumu ilgtspējas jomā. Ne velti gan likumdevēji, gan starptautiskas organizācijas izstrādā virkni ziņošanas standartus, kas uzņēmumiem būs jāņem vērā.

Kopumā, nosakot ilgtspējas mērķus, jāpieturas pie tiem pašiem principiem, ko iesaka ņemt vērā definējot jebkuru stratēģiju – izvairīties no vispārīgām frāzēm, būt pēc iespējas konkrētākiem, identificēt rādītājus, pēc kuriem noteikt, vai izvirzītais mērķis tiek sasniegts un cik lielā mērā. Jāapzinās, ka šis ir jautājums, kam tiek pievērsta liela uzmanība, tāpēc pat neapzināta maldināšana var sāpīgi atspēlēties. Apgalvojumiem par to, ka prece ir ekoloģiska vai pakalpojums tiek sniegts, ievērojot ilgtspējas principus, ir jābūt pamatotiem un pierādāmiem.

Ar ko lai sāk?

Ilgtspējas idejas pārtapšanu par konkrētu plānu var salīdzināt ar jauna produkta vai biznesa procesa attīstīšanu. Vispirms ir informācijas iegūšana un tās izpēte: kas ir ilgtspēja, kāpēc tā tiek virzīta, kā tas ietekmēs uzņēmumu vai jomu, kurā uzņēmums darbojas, kāda ir klientu attieksme jeb pieprasījums un noteikti arī kādas regulējošās prasības jau ir spēkā vai ir sagaidāmas. Tāpat var arī iepazīties ar attiecīgās jomas tirgus līderu praksēm. Lielie starptautiskie uzņēmumi jau lielākoties ir izstrādājuši savas ilgtspējas stratēģijas un izvieto ilgtspējas ziņojumus mājas lapās. Tajos var gūt idejas par ilgtspējas uzdevumiem, kā tos strukturēt un arī prezentēt.

Saprotot apkārtējo fonu, uzņēmums var definēt, kas no tā visa ir attiecināms uz tā darbību, un tad jau var sākt apsvērt to, kāda būs uzņēmuma ilgtspējas stratēģija un uzdevumi. Tēma ir plaša un dinamiska, mēģināt aptvert visu uzreiz nebūs viegli, tāpēc ieteicams ieviest pārmaiņas pakāpeniski, bet mērķtiecīgi un sistemātiski. Varam apzināt vienu uzdevumu katrā no ilgtspējas aspektiem (vides, sociālie un pārvaldības), kuram būtu vislielākais efekts, un sākt ar tā realizēšanu. Attīstoties izpratnei par ilgtspējīgu pārvaldīšanu, to pakāpeniski var ieviest visos uzņēmuma procesos. Ikviens uzņēmums var atrast veidus, kā kļūt videi un sabiedrībai draudzīgāks, un skaidri, izmērāmi mērķi iedvesmos gan uzņēmuma komandu, gan arī klientus un sadarbības partnerus.