"Latvijā bieži vien kopējo inflāciju vai deflāciju mēneša griezumā var skaidrot ar būtiskām izmaiņām kādas vienas preču vai pakalpojumu grupas cenās. Arī septembris nebija izņēmums - kopējo cenu pieaugumu par 0,3% var pilnībā izskaidrot ar sezonālu apģērbu un apavu cenu pieaugumu, beidzoties vasaras precu izpārdošanai un veikalos nonākot rudens un ziemas sezonas precēm. Pārējās preču grupas cenu izmaiņas bija salīdzinoši nelielas, ja neskaita viesnīcu cenu sezonālu samazinājumu, kas ari bijis ievērojams.
Kopējais cenu līmenis pēdējā gada laikā nav īpaši mainījies un arī turpmāko mēnešu laikā šāda "cenu stagnācijas" tendence varētu turpināties, ņemot vērā arī to, ka saistībā ar eiro ieviešanu veiktais cenu monitorings un citi pasākumi varētu atturēt uzņēmējus no cenu paaugstināšanas, ja vien tam nebūs kāds ārējs iemesls, piemēram, attiecīgās preces cenas būtisks kāpums pasaules tirgū. Savukārt nākamā gada otrajā pusgadā, kad eiro ieviešana būs aiz muguras, tas varētu nozīmēt "aizturētās inflācijas" parādīšanos.
"Nordea" šobrīd prognozē, ka šogad kopumā inflācija Latvijā būs zem 1%, taču nākamgad tā varētu pietuvoties 3%."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
