"Latvijā beidzot būtu nepieciešama viena centralizēta institūcija, kas atbildētu par valsts IT stratēģiju. Patlaban šī atbildība nav vienās rokās un ir sadrumstalota pa dažādām ministrijām. IT industrija jau neskaitāmas reizes ir aktualizējusi šo jautājumu, tādēļ ceram, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, kas pats nāk no IT nozares, šo jautājumu beidzot varētu pacelt valdības līmenī un sakārtot," laikrakstam uzsvēris "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Arī IT uzņēmuma DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis uzskata, ka Latvijā ir nepieciešams IT ministrs un atsevišķa institūcija, kura darbotos vismaz piecus gadus ar konkrētu mērķi IT jomā. "Galvenais būtu institūcijas politiskās pilnvaras, jo, ja tādas nebūs, tad ieguvumu nebūs," atzīmējis Gailītis.
Šobrīd pēc Sprūdža ierosmes, tiek atjaunota informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares ekspertu padome, kuras darbu koordinēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Ministrs uzskata, ka šādas nozares padomes darbība ir iespēja nepastiprināti un tieši konsultēties ar IKT ekspertiem.
IKT ekspertu padomei būs konsultējoša rakstura funkcijas. IKT ekspertu padomē tiek aicināti piedalīties eksperti no Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA), Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA), VARAM un nepieciešamības gadījumā, citu un sabiedrisko organizāciju, uzņēmēju pārstāvji.
Pirmā IKT ekspertu padomes sēde plānota februāra beigās un kuras mērķis būs pārrunāt situāciju IKT nozarē un vienoties par kopīgiem uzdevumiem, rīcību un risinājumiem ilgtspējīgai nozares attīstībai.
"Exigen Services Latvia" biznesa attīstības direktors Pēteris Sliede laikrakstam paudis, ka viens no pirmajiem padomes darbiem būtu valsts IT direktora institūcijas izveide, kas būtu atbildīga par efektīvu, koordinētu nozares attīstību ilgtermiņa perspektīvā. Lai veicinātu IKT nozares attīstību un IKT ieguldījumus publiskās pārvaldes veidošanā, tiek plānots noslēgt arī sadarbības memorandu starp VARAM, LIKTA un LATA.
"Pasaules prakse ir pierādījusi, ka e-pārvaldes ieviešana nav īstenojama atsevišķu nozaru ietvaros, bet prasa augstākā valsts pārvaldes līmeņa pārraudzību. Tas ir īpaši svarīgi, lai valsts pārvaldes optimizācijā maksimāli izmantotu e-pārvaldes iespējas un lai panāktu būtisku pārvaldes efektivitātes celšanu un izmaksu samazinājumu. Tādēļ LIKTA kā vadošā nozares asociācija jau agrāk ir aicinājusi veidot vienotu struktūru − ministriju, aģentūru, biroju vai komiteju tiešā Ministru prezidenta pakļautībā, kas nodrošinātu valsts IT vadītāja funkciju veikšanu valstī," laikrakstam norādījusi LIKTA prezidente Signe Bāliņa.
"Nozares uzņēmēji un eksperti var sniegt būtisku ieguldījumu, veidojot līdzsvarotu un samērīgu regulējumu IKT jomā. Pozitīvi ir vērtējama Informācijas sabiedrības padomes izveide, ko iniciēja LIKTA un MK apstiprināja. Uzskatu, ka Informācijas sabiedrības padome ir nozīmīgs augstākā līmeņa forums, kas nodrošinās nozarei aktuālu jautājumu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu visaugstākajā valsts pārvaldes līmenī, aktīvi iesaistoties nevalstiskajām organizācijām," norādījusi Bāliņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
