Foto: Publicitātes attēli

Vienā no Administratīvajā rajona tiesā izskatītajām lietām, kāds Latvijas uzņēmums ir cēlis strīdu par tā iegādātās automašīnas patiesās vērtības noteikšanu.

Strīda jautājums kļuvis ļoti aktuāls, jo automašīnas vērtība bija tuvu reprezentatīvās automašīnas vērtības slieksnim, un secīgi nodokļu piemērošana automašīnas iegādei un izmantošanai krasi atšķiras.

Faktiskie lietas apstākļi

Atbilstoši spriedumā norādītai informācijai, uzņēmums noslēdza operatīvā līzinga (jeb nomas) līgumu par automašīnu, kuras sākotnējā vērtība bija virs 82 tūkstošiem eiro, kas Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma izpratnē ir atzīstams par reprezentatīvu automobili.

Ir nu jau vispārzināms fakts, ka nodokļu sistēmas priekšrocības tik dārgām automašīnām nav pieejamas, un gan par to iegādi, gan par ekspluatāciju nodokļu maksātāji drīkst atskaitīt priekšnodokli ļoti retos gadījumos.

Pēc nepilniem diviem gadiem uzņēmums izpirka šo automašīnu no līzinga kompānijas par tās atlikušo vērtību, kura bija jau nokritusies gandrīz līdz 46 tūkstošiem eiro, kas, savukārt, ir jau zem reprezentatīva automobiļa vērtības sliekšņa.

Iesniedzot kārtējo PVN deklarāciju, uzņēmums pieprasīja VID atgriezt budžetā samaksāto PVN par lietotās automašīnas iegādi.

VID un tiesas viedoklis

VID, atsakot uzņēmumam atgriezt PVN deklarācijā norādīto priekšnodokļa summu, norādīja, ka cena, par kuru automašīna izpirkta pēc operatīvā līzinga (nomas līguma) perioda beigām, nav automašīnas patiesā vērtība.

VID ieskatā automašīnas vērtība ir nomas līgumā ar izpirkuma tiesībām norādītā vērtība, t.i., sākotnējā automašīnas vērtība attiecīgā operatīvā līzinga līguma noslēgšanas brīdī (82 561,98 eiro). Līdz ar to uzņēmuma iegādātā automašīna kvalificējama kā reprezentatīvais automobilis, par kuru atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa 100. panta 1.1 daļai priekšnodoklis nav atskaitāms.

Arī tiesa piekrita VID pamatojumam un atzina, ka atbilstoši UIN regulējumam, automašīnas vērtība ir nosakāma ņemot vērā automašīnas iegādes vērtību un uzskaites vērtību grāmatvedībā visā automašīnas izmantošanas laikā, reprezentatīva automobiļa statusu nosakot atbilstoši lielākajai no vērtībām. Turklāt, nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, nosakot reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības apmēru, ņem vērā arī 12 mēnešu periodā pēc automobiļa iegādes šim automobilim veikto uzlabojumu izmaksas.

Tādā veidā par automašīnas patieso vērtību tiesa atzina automašīnas vērtību, kas norādīta nomas (jeb operatīvā līzinga) līgumā ar izpirkuma tiesībām.

Secinājumi

Šajā lietā VID un tiesas argumentācija ir atzīstama par pamatotu. Kārtējo reizi rodas vēlme ieteikt uzņēmējiem un īpaši to grāmatvežiem, pirms līdzīgu lēmumu pieņemšanas un soļu speršanas, īsi pakonsultēties ar kompetentiem speciālistiem. Šādi izdevumi būs krietni zemāki par šajā lietā VID piemērotajām sankcijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!