Foto: Publicitātes foto
Pateicoties globalizācijai un jauno tehnoloģiju attīstībai, mēs arvien biežāk saskaramies ar tādiem jēdzieniem kā "Internet of Things", "Fintech", "Blockchain", "Artificial Intelligence", "Open Banking". Šobrīd, kapitālisma laikos, korporatīvā pasaule nevar atļauties ignorēt šo digitālo nākotni, tādēļ uzņēmēji ne tikai domā par jaunākajiem risinājumiem un tehnoloģijām, bet arī ievieš tās savā ikdienā, kas savukārt ietekmē jebkuru no mums.

Piemēram, jaunās tehnoloģijas ir mainījušas arī to, kā mēs komunicējam ar banku, kā veicam maksājumus un cik bieži apmeklējam filiāles. Dators un tālrunis nu jau ir kļuvuši par mūsu neaizvietojamiem palīgiem arī saskarē ar banku, savukārt sadarbība, tostarp ar robotiem, ir kļuvusi par jebkura veiksmīga biznesa neatņemamu sastāvdaļu, kas dod iespēju mums "skriet" līdzi laikam arvien ātrāk, uzņēmumiem ražot arvien vairāk, pārdot arvien lētāk, tādējādi padarot izaugsmi par jaunu normu.

Šāds skrējiens uz digitālo nākotni ir vērojams gandrīz vai visās nozarēs un nozīmē nepārtrauktas investīcijas tehnoloģijās un cilvēkos, kuri šīs jaunās idejas ne tikai atbalstīs, bet arī būs gatavi apzināti un ar atvērtu prātu dzīvot tām līdzi. Ja mēs aplūkojam, piemēram, telekomunikācijas nozari, kura uz tehnoloģijām ir uz "Tu", tad redzam, ka Latvijā šī sektora līderu investīcijas katru gadu sasniedz gandrīz 80 miljonus eiro. Tik ievērojams investīciju apjoms ir saistīts gan ar eksponenciāli pieaugošo datu apjomu, kas noslogo telekomunikācijas tīklus, radot nepieciešamību attīstīt sakaru tīklus un infrastruktūru, gan ar jauno tehnoloģiju attīstību, kas ir priekšnosacījums 5G ienākšanai Latvijā.

Mēs arvien biežāk redzam, ka zem viena uzņēmuma jumta ir jāsadzīvo dažādām paaudzēm, un, piemēram, Z paaudzei šodienas digitālā realitāte ir vienīgā, kuru viņi zina un ko ir redzējuši, tāpēc viņu pieeja darbam varētu būtiski atšķirties no citu paaudžu pamatvērtībām. Z paaudzi bieži vien raksturo augstas prasības attiecībā pret uzņēmuma klātbūtni digitālajā pasaulē, lielāka tieksme pēc individualitātes, sākot ar amata nosaukumu un beidzot ar karjeras izaugsmes jautājumiem, vēlme paņemt no katras situācijas maksimāli daudz, tā gūstot pārliecību par to, ka nekas šajā ātri mainīgajā pasaulē nav palaists garām, nav nokavēts. Kā arī arvien lielāka nozīme šo darbinieku acīs ir darba devēja iesaistei pasaules, tostarp apkārtējas vides pilnveidošanas, aktivitātēs, un, atšķirībā no citām paaudzēm, Z cilvēki bieži vien ir vairāk motivēti un labprātāk darbojas patstāvīgi.

Dažādi pētījumi liecina par to, ka, tuvojoties 2020. gadam, Z paaudze varētu veidot jau aptuveni 36% no kopējā pasaules nodarbināto skaita, un tādēļ bieži arī rodas jautājums par to, cik lielā mērā uzņēmums ir gatavs šai digitālajai paaudzei un ko izvēlēsies – vai pieturēties pie ierastajām, pārbaudītajām vērtībām vai arī spert soli jaunajā, nezināmajā virzienā. Šīs jaunais virziens nozīmē arī jaunāko tehnoloģiju un mākslīgā intelekta izmantošanu uzņēmējdarbībā.

Taču digitalizācija un mākslīgais intelekts ir ne tikai stāsts par iespējām, bet arī par draudiem. Cilvēki tiecas pēc darba un privātās dzīves līdzsvara, tāpēc labprāt ielaiž savā dzīvē digitālus palīgus, taču vienlaikus uztraucas arī par savu lomu nākotnes darba tirgū. Dažādi roboti jau šobrīd atvieglo mūsu ikdienu, aizvietojot daļu no darbiem un profesijām, kuras bija aktuālas vēl pirms 10–20 gadiem. Ražošana, tirdzniecība, pakalpojumi, bankas, komunikācija, mediji, loģistika, tūrisms, būvniecība, medicīna – itin visās nozarēs šobrīd ir vērojama jauno tehnoloģiju ieplūšana, kas ne tikai veicina neaktuālo profesiju izzušanu, bet arī jaunu profesiju rašanos.

Piemēram, 2018. gadā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozarē nodarbināto skaits Latvijā jau pārsniedza 32 tūkstošus, taču vēl pirms 10 gadiem šo speciālistu skaits mūsu valstī bija teju divreiz mazāks. Savukārt ES šis skaits pēdējos 10 gados ir audzis par 33%, kas, salīdzinot ar kopējo nodarbinātības līmeņa pieaugumu par 2%, viennozīmīgi var tikt uzskatīts par diezgan būtisku izaugsmi. Digitālā mārketinga speciālisti, grafiskie dizaineri, programmētāji, sociālo tīklu mārketinga speciālisti, blogeri – šīs ir tikai dažas no profesijām, kuras mēs iepazinām samērā nesen un tieši pateicoties digitālajam progresam, taču šobrīd mums jau ir grūti iedomāties, kā arvien pieaugošais IT un digitālo speciālistu deficīts tiks kompensēts nākotnē. Arī "Swedbank" mājas tirgos Baltijā un Zviedrijā 2018. gada rudenī bija atvērtas aptuveni 500 pozīcijas IT jomā, lai gan Latvijā "Swedbank" ir viens no iekārotākajiem darba devējiem.

Proti, tas viss nozīmē, ka, tiecoties pēc digitālas nākotnes, mums katram ir nepārtraukti jāmācās, jāapgūst jaunas iemaņas un prasmes, radoša domāšana un jāattīsta savs intelekts, jo tieši tas nākotnē atšķirs cilvēku no robota, tas palīdzēs mums pieņemt nestandarta lēmumus, pielāgojoties un vienlaikus arī radot jaunu nestandarta pasauli, tāpēc intelektuālajiem resursiem būs ļoti liela vērtība arī nākotnē.

Jāsaka, ka uzņēmumi, jo īpaši lielie, ir šīs jaunās digitālas nākotnes vēstneši, uz viņu pleciem gulstas jauns pienākums – būt par piemēru, iedvesmot, spert šos pirmos soļus nezināmajā, vienlaikus saglabājot pamatu zem kājām, kas ir ļoti svarīgi, jo šobrīd visā pasaulē ir lielas prasības attiecībā pret reputācijas kapitālu. Tas ir saistīts ar to, ka digitālajā pasaulē nav robežu, tādēļ uzticībai šobrīd ir ļoti liela loma, savukārt pamats šai uzticībai arvien biežāk tiek būvēts, balstoties uz uzņēmuma vadības lēmumiem, tostarp uzņēmuma ģeogrāfiskās atrašanās vieta vairs nav šķērslis, lai šo uzticību uzbūvētu. Likumdošana un politiskie aspekti dažādos reģionos var atšķirties, taču patērētāju prasības attiecībā pret reputāciju paliek nemainīgi augstas. Jebkurš no mums ikdienā, darbojoties ar informāciju un ar datiem, vēlas būt drošs, ka tas uzņēmums, kuram mēs šos datus uzticam, nepārtraukti rūpējas par to, lai šīs ciparu un simbolu kombinācijas nenonāktu pie tiem, kuriem šī informācija nepienākas. Tādēļ pārliecība par to, ka mūsu dati ir drošībā, mudina cilvēci iesoļot šajā digitālajā pasaulē kopā ar līderiem – ar tiem, uz ko var paļauties, šādi ar savu uzticību bieži vien balsojot tieši par spēcīgākajiem – par tiem, kuri spēj tikt galā ar uzticētās informācijas apjomiem un nepieciešamības gadījumā spēj šo informāciju arī pasargāt.

Ir acīmredzami, ka intelektuālie resursi kļūst par neatņemamu nākotnes biznesa sastāvdaļu, taču tad kļūst aktuāls jautājums par to, kam tad īsti šie resursi piederēs – cilvēkam, robotam vai arī uzņēmumam. Otrs jautājums ir par to, cik strauji šī digitālā nākotne iestāsies. Iespējams, mēs jau šodien dzīvojam tajā, uzticot savas ikdienas lietas datoriem, tālruņiem, robotiem vai arī mākslīgajam intelektam, līdz galam šo faktu pat neapzinoties, bet var arī būt, ka tādu īsto digitālo pasauli, kurā cilvēks izmanto tikai savus mentālos resursus, vienlaikus ļoti minimāli iesaistoties fiziskās pasaules aktivitātēs, mūsu dzīves laikā tā arī nepiedzīvosim. Taču, kamēr itin visās jomās noteicošie veiksmes faktori būs reputācija un arī ātrums, jo jau šobrīd redzam, cik strauji ir mainījusies pasaule pēdējo 10 gadu laikā, varam būt droši, ka digitālā nākotne, pēc kuras tik ļoti tiecas cilvēce, būs ļoti aizraujoša un, visdrīzāk, ne tāda, kādu mēs to iedomājamies šobrīd.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!