Pēteris Strautiņš: Eksporta datos šoreiz velns ir detaļās  (3)

Janvārī eksports mēdz būt mazākais gada laikā, tāpēc tas, ka tas samazinājies pret decembri, nav īpašas pieminēšanas vērts. Turpretim eksporta pieaugums pret pērno janvāri bijis visnotaļ pieklājīgs, par 11.7%, tas ir mazāks par 2012.gada vidējo skaitli: 15.4%, bet ir gandrīz jebkurai citai Eiropas valstij skaužams rādītājs.

Tālāk seko divas svarīgas ziņas — viena slikta, otra laba.

Sliktā ziņa — divas trešdaļas gada pieauguma veido trīs produktu kategorijas — graudi, elektriskās ierīces (ieskaitot TV un audio) un minerālprodukti. Runājot par graudiem, agri vai vēlu pērnās rekordražas piepildītie apcirkņi izsīks, pat, ja janvārī, atšķirībā no citiem gadiem, tas vēl nebija noticis. Savukārt abas pārējās kategorijas ir galvenokārt reeksports. Jo īpaši to var teikt par minerālproduktiem, bet arī elektriskajām un elektroniskajām precēm, kuru ražotāju eksporta apgrozījums vidēji varētu būt ap 20 miljoniem mēnesī, bet ārējās tirdzniecības datos eksports janvārī bija lielāks par 50 miljoniem.

Labā ziņa — trīs ceturtdaļās preču kategoriju ir bijis pieaugums pret pērno janvāri, tātad eksportējošo nozaru un apakšnozaru vairākums ir turpinājis attīstību, kaut vai pakāpeniski. Īpaši atkal var paslavēt pārtikas ražotājus, šo produktu eksporta janvāra dati ir lieliski. Gada pirmajā mēnesī eksporta apjomi mēdz būs salīdzinoši nelieli sezonālu faktoru dēļ, bet vairāk nekā pusē pārtikas kategoriju šogad eksports lielāks nekā jebkurā līdzšinējā janvārī. Ir sasniegts (jebkura) mēneša rekords cepumveidīgo izstrādājumu (oficiālais kategorijas nosaukums ir ļoti garš) eksportā. Pārtikas eksporta labo kondīciju apstiprina vakar iznākušies rūpniecības apgrozījuma dati, pārtikas uzņēmumu eksporta apgrozījums gada griezumā pieauga par 27.2%. Arī koksnes eksports janvārī gada griezumā ir pieaudzis — nedaudz, taču varēja būt sliktāk. Savukārt metālapstrādes un mašīnbūves produktu eksportā šoreiz trūkst skaidru tendenču, ja neskaita jau pieminētās elektropreces, kuru eksportā nenoliedzami ir arī nozīmīga vietējo preču daļa.

Aplūkojot eksporta izmaiņas pret decembri, aina jau veidojas vairāk iepriecinoša. Kritumu pret decembri, kas turklāt pats par sevi būtu normāla sezonāla parādība, gandrīz pilnībā atspoguļo graudu eksporta kritums, par 97%, tātad pērnās ražas pārpalikuma pakāpeniskā izsīkšana. Turklāt apjomu krišanās reeksporta diezgan piesātinātajā dzērienu kategorijā līdzinās vēl vairāk nekā divām trešdaļām kopējā eksporta apjoma izmaiņu, tātad viss pārējais eksports pret decembri kopumā ir audzis. Lauvas tiesu panākumu gūti koksnes produktu eksportā, kā arī dzelzs un tērauda ražošanā, kas neizklausās ļoti prestiži, bet šajos produktos visbiežāk ir lielāka vai mazāka vietējā pievienotā vērtība.

Tas, apvienojumā ar jaunākajiem rūpnieku noskaņojuma datiem ļauj paust cerību, ka minstināšanās, kāda bija pērnā gada otrajā pusē bija redzama vairākās svarīgās apakšnozarēs, tiek pārvarēta, un ne visai spožie janvāra ārējās tirdzniecības un rūpniecības dati jau ir vairāk nesenās pagātnes atspulgs. Janvārī pret decembri sezonāli izlīdzinātais apstrādes rūpniecības apgrozījums ir nedaudz samazinājies, par 0.5%, pie tā vainojama farmācija, kuras ilglaicīgā virzība ir augšupejoša, tikai to īslaicīgi skārušas likumdošanas izmaiņas eksporta tirgos. Pagājušajā nedēļā izziņotais apstrādes rūpniecības izlaides mēneša kritums janvārī par 3.6% varētu būt novēlota reakcija uz pārdošanas rezultātiem pērnā gada nogalē, turpmākajos mēnešos izlaide gandrīz noteikti pieaugs.