PLL arī uzskata, ka jādefinē ieņēmumu apjoms, pie kura "nulles deklarācija" būtu jāiesniedz. Apvienība skaidro, ka nulles deklarācijas nebūtu lietderīgi iesniegt cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, jo tādejādi tiktu neefektīvi izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta cilvēkresursi.
"Iesaistot nevalstisko organizāciju pārstāvjus, nepieciešamas diskusijas par to, kurām iedzīvotāju grupām būtu lietderīgi aizpildīt nulles deklarācijas. Apvienība rosinās sākumdeklarācijas attiecināt uz turīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem un miljonāriem. Nav pamata šādu prasību izvirzīt pensionāriem, maziem bērniem vai trūcīgajām personām," atzīst apvienības valdes loceklis Andris Šķēle.
PLL arī aicina neuzlikt par pienākumu atkaroti sniegt deklarāciju tiem iedzīvotājiem, kas šādu informāciju jau ir iesnieguši valsts iestādēm, piemēram, valsts amatpersonām, Saeimas deputātu kandidātiem.
Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija rosina sākumdeklarēšanu jeb nulles deklarācijas fiziskām personām un daļēju nodokļu amnestiju juridiskām personām ieviest jau pēc gada – no 2011.gada 1.jūlija.
Jūnija vidū saskaņošanai ministrijām bija nodotas "ēnu ekonomikas" apkarošanas un godīgas konkurences veicināšanas plāna ieceres, starp kurām ir legālās uzņēmējdarbības atvieglošana, atbalsts krīzes grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem, vienreizēja iespēja legalizēt nedeklarētos ienākumus, kontrolējošo iestāžu analītisko spēju stiprināšana, efektīvākas sankcijas, taisnīgāka nodokļu politika, pilnvērtīgāka komunikācija un lielāka atklātība.
Būtisks priekšlikums pārejai no "ēnu ekonomikas" uz legālo darbību ir sākumdeklarēšanas jeb nulles deklarāciju ieviešana un iespēja uzņēmumiem legalizēt nedeklarētu līdzekļu uzkrājumus, nomaksājot noteiktu nodokli - tā sauktā "nodokļu amnestija".
Sākotnēji plāns paredzēja nākamgad tikai izstrādāt priekšlikumus sākumdeklarēšanas ieviešanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
