SEB banka: Cenu dinamika atspoguļo globālās ekonomikas vājumu
Foto: Publicitātes foto

Šā gada jūnijā patēriņa cenu līmenis mēneša laikā kritās 0,1% apmērā. Precēm cenas saruka par 0,3%, bet pakalpojumiem tās pieauga par 0,6%. Lielākā ietekme uz cenu pieaugumu bija sezonālajiem pārtikas produktiem un atpūtas pakalpojumiem, bet krituma pusē - degvielai.

Rezultātā jūnijā gada inflācija ir noslīdējusi līdz 1,9%. Šāda, pakāpeniska, lejupvērsta tendence sagaidāma arī turpmākajos mēnešos.

Jūlijā cenu līmeni pazeminoša ietekme būs PVN samazinājumam. Savukārt to kavēs gāzes un, iespējams, arī siltumenerģijas tarifu kāpums.

Tālākās inflācijas perspektīvas pakārtotas notikumiem globālās ekonomikas arēnā. Vājā izaugsme turpina spiest inflāciju lejup, bet potenciālie riski saistās ar pārtikas un naftas cenām. Nesenais pasaules inflācijas dzinulis - naftas cenas, ir mazinājušās, tomēr par ilgtermiņa stabilitāti šajā jomā runāt nevar.

Tās lielā mērā būs pakļautas ģeopolitisko faktoru diktētajai neprognozējamībai. Pārtikas cenas ietekmēs vājais pieprasījums un tas, cik labvēlīgi būs ražas apjomi. Tikmēr daudzās pasaules valstīs inflāciju uztur netiešo nodokļu paaugstināšana, kas ir viens no taupības pasākumu elementiem. Palēninoties Latvijas izaugsmei, mazināsies argumenti cenu celšanai arī vietējiem uzņēmējiem.

Līdz ar problēmām ekonomikā, pieaug iespējas jauniem stimulējošās monetārā politikas īstenošanas pasākumiem. Taču īstermiņā un vidējā termiņā tiem nav pamata radīt nozīmīgus inflācijas riskus, jo īpaši eiro zonā. Problēmas finanšu sistēmā, kā arī zemais pieprasījums pēc kredītiem ietekmē naudas piedāvājuma pieaugumu.

Tags

Inflācija

Comment Form