'SEB banka': Cenu kāpuma temps rūk
Foto: Publicitātes foto

Pēc straujā janvāra inflācijas lēciena, februārī cenu līmenis pieauga minimāli (+0.1%). Lielākā ietekme uz vidējo cenu līmeņa pieaugumu bija pārtikai (dārzeņi un augļi), alkoholam un degvielai. Šo kāpumu kompensēja atlaides apģērbam un apaviem.

Rezultātā gada inflācija noslīdējusi līdz 3.4% atzīmei. Lauvas tiesu šī kāpuma veido energoresursu cenu pieaugums - degviela, siltumenerģija, elektroenerģija un gāze. Arī nākamajos mēnešos šo resursu cenu attīstībai būs nozīme, jo jaunu cenu rekordu iespējamība joprojām ir liela. Tas galvenokārt būs atkarīgs no ģeopolitisko notikumu attīstības un globālās ekonomikas kondīcijas un tās pieprasījuma izmaiņām.

Neskatoties uz to, ka pašreizējais vērtējums pieprasītu zemākas naftas cenas, virsroku ņem ģeopolitiskie faktori. Saspīlējumu mazināšanos Tuvajos Austrumos īstermiņā sagaidīt neizdosies, kā dēļ šo resursu cenas saglabāsies augstas vēl pietiekami ilgu laiku. Pamazām izzūd iepriekšējos cenu lēciens no 12 mēnešu statistikas, kas ļaus arī turpmāk vērot pakāpenisku inflācijas kritumu. Par labu šīm prognozēm liecina piezemētās globālās inflācijas gaidas. Taču saglabājoties šādai situācijai, pieaugs ražotāju vēlme šo izmaksu kāpumu pārcelt uz gala patērētāju. Augstās un svārstīgās energoresursu cenas norāda uz nepieciešamību turpināt stiprināt Latvijas enerģētikas patstāvību.

Tuvākos mēnešos cenu līmeni cels jaunās ražas nonākšana veikalu plauktos. Savukārt to, kā veidosies pārtikas cenas gada garumā, prognozēt vēl priekšlaicīgi. Ārējiem faktoriem būs noteicoša loma arī tam, vai Latvija spēs izpildīt inflācijas kritēriju un pievienoties eiro. Šā gada inflācijas prognoze ir 2.4%.

Tags

Inflācija

Comment Form