Solingers: 'airBaltic' var darboties ar peļņu  (9)

Viņš gan atzīst, ka pašlaik lieliem attīstības mērķiem ir sarežģīta situācija, taču "par Rīgas nākotni aviobiznesā nav šaubu, ja vien lietas tiks sakārtotas pareizi". "Eiropas lielās lidostas ir pārpildītas līdz galējai robežai, līdz ar to, ja viņas gribēs turpināt savu izaugsmi, tām būs jālūkojas pēc sekundāriem tranzīta mezgliem. Rīga tam der lieliski," norādījis Solingers.

Viņš uzsvēris, ka "tai ir jābūt spēcīgai vietējai lidsabiedrībai, kas var apkalpot citu aviokompāniju atvestors starpkontinentālo reisu pasažierus". "Tieši pasažieru distribūcijā ir lokālās aviosabiedrības loma," uzsvēris Solingers.

"Cits aspekts, ka mums ir jāpārdod biļetes un jākonkurē arī ar aviokompānijām, kas strādā savā mājastirgū, piemēram, pārdodot biļetes Vācijā, mums ir jākonkurē ar "Lufthansu". Šādā situācijā var strādāt tikai ar zemākajām cenām, uz ko "airBaltic" pēdējos pāris gadus arī ir koncentrējies, lai gan pēdējā laika aviokompānijas attīstība nav bijusi īsti tāda, kādai tai vajadzētu būt," atzinis Solingers. Viņš norādījis, ka, protams, daudz ko nosaka ekonomiskā situācija, kas ir sarežģīta, "taču te nav tik daudz runa par kompānijas izmaksām, cik par ieņēmumiem". "Es domāju, ka mūsu pasažieru apjomi vēl arvien ir salīdzinoši labi, taču mēs negūstam tos ieņēmumus, kas nepieciešami, lai spētu uzturēt esošo tīklu. Es nešaubos, ka "airBaltic" var darboties ar peļņu, taču tam ir jāsper vairāki izšķiroši soļi," uzsvēris aviokompānijs viceprezidents.

Viņš arī apgalvojis, ka, lai arī notiks "airBaltic" restrukturizācija, tiešie lidojumi tiks saglabāti uz visām galvenajām pilsētām". "Tie ir jāsaglabā, ja ir vēlme noturēt šeit pasažieru plūsmu," skaidrojis Solingers.

"Kas attiecas uz naudas piesaisti, nedomāju, ka airBaltic ir īpaša vajadzība pēc piešpricēm no malas, naudu kompānija var ģenerēt pati, izņemot līdzekļus, kas nepieciešami jaunu lidmašīnu iegādei," uzskata lidsabiedrības viceprezidents. Vienlaikus viņš atzinis, ka "airBaltic" ir "pietiekami interesants privātam investoram, lai tāds ienāktu kompānijā". "Neskatoties uz pēdējo gadu zaudējumiem, "airBaltic" strādā, gūst ieņēmumus," uzsvēris Solingers.

Viņaprāt, vislabākais risinājums būtu stratēģiskais investors kādas aviosabiedrības veidolā, kas ieguldītu savu naudu un tad izvēlētos Rīgu kā posmu ceļā uz Eiropu, līdz ar to kāds ārpus Eiropas esošs investors nebūtu slikts variants.

"Nedomāju, ka mums vajadzētu pārāk raizēties par RIGHT_BRACKETigaunijas nacionālo aviokompāniju] "Estonian Air". Viļņā nav savas lidsabiedrības un izskatās, ka tik drīz arī nebūs. Līdz ar to mums ir visas iespējas uzskatīt visu Baltiju par savu tirgu," uzskata Solingers. "Pašlaik mūsu pamattirgus ir Rīga, kur mums ir vairāk nekā 60% liela tirgus daļa. Nav nepieciešams, lai tā šeit būtu tik liela. Lielāka konkurence nāktu tikai par labu, un mēs varētu būt stipra aviosabiedrība," norādīja lidsabiedrības amatpersona.

Solingers noliedz bijušā "airBaltic" prezidenta Bertolda Flika nozīmīgumu aviokompānijas attīstībā, norādot, ka "tie raksti, kuros teikts, ka viņš radījis "airBaltic" un to tik labi attīstījis, ir pilnīgs nonsenss". "Tas, kāpēc šajos [Flika vadības] gados "airBaltic" tiešām uzplauka, saistāms ar dramatiskām tirgus situācijas izmaiņām. Un 2004. gadā tiešām bija īsts tirgus attīstības sprādziens. Pievienošanās ES, NATO, arī ekonomika gāja uz augšu – šie faktori attīstīja mūsu biznesu," norāda viceprezidents.
Viņam esot arī "sava versija", par to, kāpēc Flikam izdevās iegūt tik lielu ietekmi aviokompānijā, kur viņš ilgu laiku bija vienīais valdes loceklis, bet "par to ir pāragri runāt publiski". "Pašlaik notiek vairākas izmeklēšanas, KNAB, paskatīsimies, kas no tām iznāks," atzinis Solingers.

Vienlaikus viņš uzsver, ka nevar arī noliegt ekonomikas radīto iespaidu, jo 2008., 2009. gadā "Latvijā bija krīze, tirgus krita lejup, bet ar pārvadājumiem saistītās izmaksas auga". "Tomēr liela daļa "airBaltic" problēmu bija iekšēju faktoru radītas," atzinis Solingers. 

Jau ziņots, kapērn nāca klajā ziņas par "airBaltic" slikto finanšu stāvokli, un pēc ilgām diskusijām valsts iesaistījās lidsabiedrībasglābšanā. Aviokompānijas akcionāri pērn oktobrī vienojās palielināt "airBaltic" pamatkapitālu par 106 miljoniem latu. Valsts kompānijā proporcionāli tās īpašumā esošo akciju skaitam ieguldīja aptuveni 57 miljonus latu, bet privātajam akcionāram, savulaik Flikam piederējušajai "Baltijas Aviācijas Sistēmas" (BAS) bija jāiegulda aptuveni 47 miljoni latu, no kuriem ieguldīta mazāk nekā puse naudas. Akcionāru vienošanās rezultātā Fliks zaudēja amatu aviokompānijā un viņa vietā nāca Mārtinas Gauss - bijušais Ungārijas aviokompānijas "Malev" vadītājs.

Valsts SM novembra beigās, izmantojot pirmpirkuma tiesības, iegādājās Latvijas Krājbankā BAS ieķīlātās 47,2% lidsabiedrības "airBaltic" akcijas par nominālvērtību 224 453 lati. BAS bija iespēja atjaunot savu līdzdalību aviokompānijā līdz 47,2%, ja tā noteiktajā laikā samaksātu oktobra sākumā solītos aptuveni 47 miljonus latu lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai. Taču BAS to līdz noteiktajam termiņam šā gada 27.janvārim neizdarīja, tāpēc tika izsludināta pieteikšanās uz šiem 47 miljoniem akciju, kuru nominālvērtība ir viens lats.

Tā kā BAS aviokompānijā joprojām pieder viena akcija, privātajam akcionāram būs iespēja piedalīties nākamajās lidsabiedrības akciju emisijās un pamatkapitāla palielināšanā. Tomēr šajos gadījumos BAS varēs audzēt savu līdzdalību aviokompānijā vien proporcionāli tai piederošajam akciju skaitam.

"airBaltic" dibināts 1995.gadā.