Cenu kritums augustā nebija negaidīts, taču 0,8% deflācija mēneša griezumā ir straujāka nekā gaidīts.
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā vēl straujāks cenu kritums augustā (-1,0%) Latvijā bija vien 2009.gadā, kad būtiski saruka pieprasījums un cenas kritās 9 mēnešus pēc kārtas.
Informācija par cenu pārmaiņām dažādās cenu grupās liecina, ka cenu kritums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, ir skaidrojams ar dārzeņu un kartupeļu cenu samazināšanos, kuras rezultātā pārtikas cenas kopumā kritās par 2,7%.
Šāds izskaidrojums šķiet mazliet dīvains un nebūs pārsteidzoši, ja tuvākajos mēnešos statistika atkal uzrādīs strauju pārtikas cenu kāpumu, līdzīgi kā tas iepriekš bijis ar apģērbu un apavu cenu svārstībām. Septembrī cenu līmenis mēneša griezumā acīmredzot atkal pieaugs, papildus lomu spēlējot arī nesenajam degvielas cenu kāpumam.
Tas, cik lielā mērā patēriņa cenu indeksu Latvijā rausta cenu izmaiņas kādā atsevišķā cenu grupā vien apliecina, ka ikmēneša datos ir salīdzinoši daudz "trokšņa" un, lai labāk uztvertu "signālu", dati jāaplūko nedaudz ilgākā laika posmā.
Tomēr arī 12 mēnešu vidējā inflācija šobrīd ir nokritusi līdz 0,6% un gadā kopumā patēriņa cenu kāpums nepārsniegs 1%.
Neskatoties uz pagājušā gada jūlijā veiktā PVN samazinājuma efektu, tas tomēr norāda, ka uzņēmumiem šobrīd vēl ir brīvas ražošanas un pakalpojumu sniegšanas jaudas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
