Augustā mēneša deflāciju lielā mērā veicināja sezonālais cenu kritums augļiem un dārzeņiem, ka arī apģērbiem un apaviem. Šoreiz "piepalīdzēja" arī alkohola un tabakas izstrādājumu, kā arī mājokļu preču cenu samazinājums. Savukārt degvielas cenas pēc trīs mēnešu krituma atkal būtiski pieauga. Iespējams, ka cenas turpināja ietekmēt PVN likmes samazinājums jūlijā, vismaz pieturot cenu kāpumu.
Visticamāk, augusts būs šogad pēdējais mēnesis, kad piedzīvojam mēneša deflāciju, un turpmāk patēriņa cenas lēnām kāps. Tādējādi pieaugs arī gada inflācijas tempi, tomēr tie noteikti būs zem 3% atzīmes, un vidēji gadā ir prognozējams 2.5% patēriņa cenu kāpums.
Pašlaik patēriņa cenu kāpums Latvijā ir vislēnākais Baltijas valstu starpā (1.7% gada laikā pret 3.3% Lietuvā un 3.8% Igaunijā). Daļēji tas ir skaidrojams ar dažādu administratīvi regulējamo cenu dinamiku, daļēji ar augstāku bezdarba līmeni Latvijā.
Šī brīža inflācijas tendences liecina, ka Māstrihtas cenu stabilitātes kritēriju 2013.g. martā Latvija, visticamāk, izpildīs. Tādējādi galvenā neskaidrība paliek ar atbilstību procentu likmju kritērijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
