Foto: LETA
Gada inflācija šā gada augustā noslīdēja līdz -0,2%, un šis ir trešais mēnesis šogad, kad ir novērojama deflācija. Parasti gan par deflāciju ir maz ko priecāties, tomēr šoreiz tas nenorāda uz spēcīgu aktivitātes kritumu ekonomikā, ja to mēģina salīdzināt ar līdzīgiem cenu kritumiem 2009.gadā.

Šoreiz gada inflāciju pārsvarā nosaka relatīvi zemāks naftas cenu līmenis nekā tas bija iepriekšējā gadā, un no tā izriet salīdzinoši lētāka degviela, kā arī zemāki dabasgāzes un siltumenerģijas tarifi.

Krītošā importētā inflācija var tieši otrādi – atstāt pozitīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi.

Augustā ir tradicionāli zemākā mēneša inflācija, kuru pārsvarā ietekmē jaunās ražas sezona dārzeņiem un kartupeļiem, kam ir samērā liels īpatsvars patēriņa grozā. Dārzeņu un kartupeļu cenas augustā nokrita par vidēji 27,9%, līdz ar to kopējais patēriņa cenu indekss augustā mazinājās par 0,8%, no kā gandrīz 0,6% punkti ir tikai dēļ dārzeņiem un kartupeļiem.

Jāatzīst, ka tik straujš cenu kritums mēneša griezumā nebija gaidīts, tomēr jāņem vērā, ka cenu statistikai piemīt svārstīgums un pastāv iespēja, ka turpmākajos mēnešos šo straujāku cenu kritumu kompensēs nedaudz straujāks cenu kāpums.

Pārējās cenu kategorijās izteiktas svārstības netika novērotas – pēdējās atlaides pirms sezonas nomaiņas vērojamas apģērbam un apaviem, kur nākamajā mēnesī gaidāms cenu kāpums, plauktos parādoties rudens sezonas precēm.

Nedaudz pieauga cena degvielai, reaģējot uz globālu naftas cenu kāpumu.

Jāatzīmē, ka šobrīd ir novērojama tendence, kad eiro kļūst nedaudz vājāks attiecībā pret ASV dolāru, bet naftas cenas pakāpeniski kāpj, līdz ar to nelielas degvielas cenas izmaiņas pieaugošā virzienā ir gaidāmas arī septembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!