Vaidere: Grieķijai vajadzētu izstāties no eirozonas
Foto: AFI

Grieķijai vajadzētu izstāties no eirozonas, šodien, Briselē tiekoties ar Latvijas žurnālistiem, sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (V).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa veltīja asu kritiku lēmumam norakstīt Grieķijas parādus 50% apmērā.

Kā atgādināja Vaidere, situācija šajā valstī ir slikta, turklāt grieķi "blēdījušies" ar statistiku.

Tiesa, patlaban Lisabonas līgums nemaz neparedz šādu iespēju, un dalībvalstu domas par iespēju to grozīt dalās.

Viņa arī sniedza savu vērtējumu par vienotās Eiropas valūtas nākotni. "Situācija ar eiro ir ļoti nopietna," sacīja politiķe.

Viņa norādīja, ka lielās korporācijas izveidojušas plānu B un ka arī Eiropas politikas veidotājiem vajadzētu rīkoties līdzīgi.

Tomēr Vaidere ir noskaņota optimistiski par eiro nākotni, lai arī nav pārliecināta, ka eirozonā paliks visas pašreizējās dalībvalstis. Turklāt Eiropas Savienībai jāturpina dziļāka integrācija, veidojot kopīgu budžeta un nodokļu politiku, kā arī padarot līdzīgas pensiju sistēmas.

Dienvideiropas valstīm - Grieķijai, Spānijai, Portugālei un Itālijai - būtu daudz nopietnāk jāīsteno taupības pasākumi. Savukārt donorvalstīm, piemēram, Vācijai, jāpārliecina savi pilsoņi par eiro glābšanas nozīmi.

Latvijai būtiski, lai situācija eirozonā normalizējas, ņemot vērā mūsu eksporta struktūru un nozīmi valsts attīstībā, sacīja Vaidere.

Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (V) situāciju eirozonā raksturoja šādi: "Visi ir ieinteresēti noturēt to kuģi virs ūdens." Tomēr tirgus ir "tramīgs" un grūti kaut ko prognozēt. Turklāt situāciju vada nevis politiķi, bet tirgus. Eiropas politiķi, izņemot Vācijas kancleri Angelu Merkeli, nav spējīgi uz radikāliem lēmumiem, sacīja Kariņš.

Viņš atzina, ka lielā mērā situāciju noteiks Vācijas vēlētājs, kurš nevēlas nevienu eiro atvēlēt izšķērdīgajiem grieķiem.

Latvijai jāturpina ceļš uz Māstrihtas kritēriju izpildi, uzskata politiķis. Eiro ieviešana nav mērķis, bet gan līdzeklis ekonomikas sakārtošanai un starptautisko finanšu tirgu uzticības iegūšanai.

Jau rakstīts, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šodien pauda pārliecību par pozitīvu iznākumu pārrunās ar Grieķiju par plāniem samazināt valsts budžeta deficītu, kas nodrošinātu iespēju Atēnām piešķirt aizdevuma nākamo maksājumu astoņu miljardu eiro (5,6 miljardu latu) apmērā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.