Foto: Publicitātes foto
Vai, iepērkoties internetā, ir gadījies sevi pieķert šķendējamies par neizprotamajiem produktu aprakstiem vai to neesamību un vienīgo produkta bildi, kas aizdomīgi līdzinās pavisam cita modeļa precei? Vai par ikdienas pārtikas pasūtījuma piegādi, kurā turpat puse produktu atšķiras no pasūtītā? Vai par internetveikala sūtītu rēķinu "pdf" formātā, kura maksājuma detaļas jāpārraksta internetbankā ar roku? Un, protams – piegādes laiki… Laipni lūgti Latvijas internetveikalu realitātē! Mēģināšu atbildēt uz jautājumu, kāpēc rodas šādas situācijas.

2020. gads padarījis e-tirdzniecību no vienkārši interesantas jomas par, iespējams, vienu no aizraujošākajām nozarēm, kuras attīstībai varēsim sekot līdzi arī šogad. Latvijas e-komercijas apgrozījums gada laikā ir pieaudzis, sasniedzot piecu gadu plānu. Pat konservatīvākie patērētāji iedzīti internetveikalu apskāvienos. Raugoties no e-dokumentu operatora un programmatūras izstrādāja perspektīvas, esmu pamanījis dažus vājos punktus, kuru sakārtošana mūsu tirgotājiem un ražotājiem dotu reālas iespējas iznākt no krīzes kā uzvarētājiem.

Ārējās vides ietekmē mainās patērētāju paradumi, bet ne pamata vajadzības. Arī preču, naudas un informācijas plūsmas nav apstājušās. "Telema" pieredze Baltijas valstīs liecina, ka e-dokumentu apjoms ir pieaudzis1. Liela nozīme ir tam, ka vairums tirdzniecības jomas dalībnieku pēdējā gada laikā drudžaini meklēja veidus, kā digitalizēt savus procesus un samazināt tiešus kontaktus – gan saskarsmē ar klientiem, gan uzņēmuma iekšējā ekosistēmā.

Kā tiešsaistē pērk Latvijas patērētājs?

Pagājušajā gadā uzņēmumi ir būtiski investējuši tirdzniecības tiešsaistē attīstībā – "Rimi" un citi pārtikas un pirmās nepieciešamības preču piegādātāji, saimniecības preču tirgotāji un būvmateriālu tirgotāji ir tikai daži no piemēriem. Arī mazie ražotāji nav slinkojuši. Šobrīd teju katrs uzņēmējs, no lauku tēju vācējiem līdz starptautiski zināmam ražotājam, lepojas ar digitālu zīmola tirdzniecības vietu.

Diemžēl ne viens vien gala patērētājs ir vīlies – iepirkšanās procesu sarežģītu padara lēnās sistēmas un ierobežojumi gan sortimentā, gan iepirkšanās procesa organizācijā. Protams, nereti digitālās diversifikācijas projekti bijuši sasteigti – tas ir normāli. Visticamāk, liela daļa to arī pamanījušies izplesties ārpus plānotā uzstādījuma un budžeta.

Daudziem uzņēmējiem nebūs sveša situācija, kad vajadzību saraksts ir garum garš, bet resursu to īstenošanai ir tikai tik, cik ir. Kā rīkoties attiecībā uz izaicinājumiem digitālās diversifikācijas jomā? Ko atstāt pašplūsmā, bet par ko cīnīties pēdējiem spēkiem?

Tipiskas nepilnības, kas daļēji liecina arī par sasteigtu pāreju uz e-komercijas vidi, ir maksājumu integrācijas trūkums un nepietiekama informācija par produktiem. Pētījums, kurā salīdzināta Latvijas un Lietuvas interneta pircēju motivācija2, uzrāda, ka Latvijas auditorijai svarīgākais motivators, lai iepirktos internetā, ir privilēģija iepirkties tad, kad tam ir laiks, un iespēja kārtīgi izpētīt veikalu sortimentu, cenas un preces. Ironiski, ka tieši tās priekšrocības, ko patērētāji gaida no internetveikaliem, lielā mērā joprojām netiek nodrošinātas!

Nopirkt var tikai to, par ko ir informācija

E-komercijas veiksmes pamatā ir spēja e-vidē sniegt skaidru, izsmeļošu informāciju par sortimentu. Lai varētu pārdot produktu, par to ir nepieciešama informācija. Un te es domāju ne tikai datus, kas nepieciešami patērētājam, lai izdarītu izvēli, bet arī pārējos piegādes ķēdes posmos nepieciešamos datus – preces izmēru, transportēšanas prasības, produkta un iepakojuma sastāvu un daudzus citus elementus. Iepērkoties uz vietas veikalā, šo informāciju vienmēr sniegusi iespēja apskatīt un pataustīt preci, izpētīt iepakojumu un konsultēties ar pārdevēju. Lai internetveikals nepazaudētu pircēju, jāatrod veids, kā sniegt visu pircējam nepieciešamo informāciju par preci savā vietnē. Bet bieži vien pat pašam tirgotājam nav detalizētu datu.

Precīza informācija par produktiem ir izaicinājums 80% tirgotāju, kā apliecina 2020. gadā Baltijas valstīs veiktais "Telema" pētījums. Informācija par preci sākas ražotāja līmenī – produktu specifikācija, iepakojuma dati, sastāvs, derīguma termiņi, transportēšanas noteikumi, licences utt. Virzoties cauri piegādes ķēdei, šī informācija tiek pārrakstīta aizvien no jauna. Kļūdas, pārpratumi un datu nepietiekamība ir neizbēgamas šī procesa sekas. Risinājums varētu būt vietējie produktu informācijas pārvaldības risinājumi, jo globālo piegādātāju programmatūras Baltijas tirgotājiem un ražotājiem finansiāli ir par "smagu". Tirdzniecības potenciāls Baltijā ne tuvu nav izsmelts, bet uzņēmējiem jābūt racionāliem – divciparu izaugsme tuvākajos gados mūs negaida. Ir gudri jāinvestē jaunākajās tehnoloģijās, izvērtējot atdevi (ROI).

Nobeigumā jāuzsver, ka pārmaiņu laikos spēja ne vien atrast, bet arī ieviest gudrus risinājumus mūsu uzņēmējiem var dot handikapu e-komercijas sacensībās – pircēji tos novērtēs ne tikai mazajā Latvijā, bet arī plašākos tirgos, tāpēc ir vērts pacensties.

1 https://telema.lv/blog/2020-gada-edi-baltijas-uznemumiem-ietaupijusi-vismaz-60-miljonus-eiro/

2 https://www.gemius.lv/e-komercija-zinas/gemius-e-komercijas-petijums-latvija-interneta-lietotajus-iepirktie s-motive-iespeja-salidzinat-preces-lietuva-piegade-majas.html

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!