Zane Driņķe: Mazā, indīgā zivs
Foto: Publicitātes foto

Latvijā lielākajā daļā īpatsvarā ir mazie un vidējie uzņēmumi. No kuriem īpatsvarā ir mazie mikro uzņēmumi. Līdz lielam uzņēmumam ir jātiek.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Atšķirību starp mazo, vidējo un lielo uzņēmumu regulē likums, kas paredz konkrētu darbinieku skaitu, finansiālo apgrozījumu, saimnieciskās darbības attiecinātību no mazā, vidējā uz lielo uzņēmumu.

Mazā zivtiņa lielajā okeānā

Mazam, vidējam uzņēmumam kā mazai zivtiņai lielajā okeānā starp spēcīgām haizivīm ir jāspēj tik galā ar to izaicinājumiem pilno dzīvi, kas tur ir. Izaicinājums ir kļūt par tik mazu, indīgu zivi, lai Tevi lielās haizivis neaiztiek. To mēs mācām mūsu studentiem – nebaidīties riskēt, bet arī – drosmīgas idejas. Tas ir praktisks process, kā esot mazā, vidējā uzņēmējdarbības sektorā, Tu vari kļūt par lielo.

Būtībā ir skaidrs, ka nekāda draudzēšanās un sadarbība nepastāv šādā konkurencē. Arī citas taktiskās rīcības nestrādās, jo mēs katrs strādājam par sevi. Līdz ar to, izaicinājums ir – kā kļūt par mazu, bet indīgu, lai ar Tevi rēķinās lielie spēlētāji.

Jaunuzņēmumu dinozauri

Tas ir stāsts par stratēģijas izvēli, par to virzienu, ar kādiem inovatīviem risinājumiem mēs savus produktus pilnveidojam, ar ko mēs ienākam tirgū. Kopumā, Latvijā ar šiem izaicinājumiem mazie un vidējie uzņēmumi ir tikuši galā. Lieliski paraugi ir jaunuzņēmumi. Piemēram, "Printful". Tas ir pilnvērtīgs veiksmes stāsts, kas no maza jaunuzņēmuma kļuvis par pasaulē atpazīstamu dinozauru un kvalitatīvi konkurētspējīgu uzņēmumu, sekmīgi radot arī patīkamu vidi saviem darbiniekiem.

Talants ir talantu vadīt

Vidēji cilvēks savu potenciālu darbā realizē ap 40%, bet vajadzētu ap 70%. Tas lielā mērā ir atkarīgs no vadītāja. Līdz tam, protams, uzņēmumā ir jāizaug, bet tas ir īstais ilgtermiņa attīstības virziens.

Kopumā, Latvijā uzņēmumi negrib mainīties – esam ieslīguši rutīnā. Mēs neskatāmies kā vizionāri, bet dzīvojam šodienai. Neredzam savu produktu pēc 15–20 gadiem, bet tikai to, kas notiek šobrīd. Principā, tur ir gan psiholoģiskie, gan digitālie apsvērumi. Mums vairāk ir jāizmanto jau esošie resursi produktīvāk.

Resursu izmantošana un pārvaldība ir ikdienas uzņēmējdarbības pamats. Un ir jāvērtē, kā uzņēmums izskatās attiecībā pret citiem uzņēmumiem, ir jāsalīdzina, tas palīdz atkal virzīties uz priekšu.

Spēja konkurēt

Konkurētspēja nozīmē, ka mums ir iespēja vairāk konkurēt, mums ir šī spēja. Tā ir jāizmanto katram uzņēmumam, ir jāatrod savas stiprās puses, mazās un efektīvās nišas.

Vai mēs zinām, kas ir krīze un risku vadība? Vai mēs efektīvi komunicējam ar personālu? Vai ir atgriezeniskā saite un divvirzienu komunikācija? Šiem un līdzīgiem jautājumiem ir jāseko līdzi nepārtraukti. Savs potenciāls ir jāizmanto ar pilnu atdevi.

Ģeniālisma vienkāršība

Ģeniālisms uzņēmumā ir tad, kad ir tūkstošiem mainīgās klientu prasības, bet var izfiltrēt tās prasības, kas pēc iespējas ilgākā laika posmā var palīdzēt uzlabot kvalitāti produktam. Jābūt elastīgiem, visu laiku ir jāpielāgojas tam, par ko patiesībā klients ir gatavs maksāt. Ir jākomunicē gan ar potenciālajiem, gan esošajiem klientiem – nepārtraukti. Tad arī saprotam, kur jāveic uzlabojumi un kas reāli jāuzlabo.

Pats svarīgākais – saprast, ko klients vēlās un tieši to arī viņam piedāvāt.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.