Dabasgāzes patēriņa samazināšanās var paaugstināt tās cenu, šodien diskusijā "Kāds būs Baltijas dabasgāzes tirgus nākamo piecu gadu perspektīvā?" teica AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.
Viņš uzsvēra, ka ir vienalga, vai gāzi piegādās viens, divi vai vairāki piegādātāji. Svarīgākais ir tas, kas kopumā notiek tirgū. Pašlaik ir vērojams, ka daudzi patērētāji atsākās no dabasgāzes un pāriet uz šķeldu. Šāds process notiek gan reģionālajās pašvaldībās, gan Rīgā. Pēc viņa teiktā, gāzes patēriņš valstī ir sarucis par 0,3 miljardiem kubikmetru gadā. Līdz ar to pārējiem dabasgāzes patērētājiem nāksies segt infrastruktūras uzturēšanas izmaksas.
Viņš uzsvēra, ka no gāzes cenas lielā mērā ir atkarīga saražotās elektroenerģijas cena. Pēdējā laikā vērojamā dabasgāzes cenas paaugstināšanās Vācijas ražotājiem likusi apturēt atsevišķas gāzes elektrostacijas, jo to ražotās elektrības cena bija nekonkurētspējīga tirgū.
Žīgurs pauda neizpratni par "Gazprom" ilgtermiņa cenu politiku, investējot "Nord Stream" gāzes vada būvniecībā, bet tajā pašā laikā turot gāzes cenu tik augstu, ka to galvenie patērētāji nav spējīgi nopirkt.
Viņaprāt, gāzes cenai, lai būtu iespējams ražot elektrību, būtu jābūt 210-215 eiro par 1000 kubikmetriem.
Viņaprāt, tuvākajos četros gados šķeldas izmantošana varētu dubultoties, šķelda pamazām aizstās dabasgāzi, un gāzes realizācijas apjoms kritīsies. Līdz ar to gāzes piegādātājiem, iespējams, nāksies no jauna apgūt tirgus, kurus tie varētu būt zaudējuši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
