Uzņēmējiem trūkst izpratnes par Eiropas zaļo kursu
Foto: Pubicitātes attēls

Kaut gan par Eiropas zaļo kursu runā daudz, sabiedrības un uzņēmēju informētība Latvijā par to pagaidām ir zema. Izrādās, lielākā daļa iedzīvotāju nemaz nezina, kas zaļais kurss īsti ir, liecina Latvijas Dabas fonda nesen veiktā aptauja. Šo terminu ir dzirdējuši 37% iedzīvotāju, bet tikai 18% zina tā nozīmi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līdzīgi arī Latvijas uzņēmēju vidū ir visai zema gatavība zaļā kursa prasības iedzīvināt praksē. Piemēram, ilgtspējas konsultāciju uzņēmuma "Sustinere" 2021. gada pētījums atklāj – no 100 Latvijas ietekmīgākajiem uzņēmumiem tikai 16 par vides, sociālajiem un pārvaldības (ESG) kritērijiem, kas norāda uz atbildīgu investēšanu, ziņojuši labā līmenī. Lielākajai uzņēmumu daļas nav izstrādātas stratēģijas vai rīcības plāna darbības uzlabošanai ESG jomā.

"Labā ziņa ir tā, ka interese par zaļo kursu pieaug. Arvien vairāk uzņēmumu arī Latvijā meklē risinājumus, kā ražošanu, transporta sfēru, lauksaimniecību un citas darbības jomas padarīt ilgtspējīgākas un videi draudzīgākas. Uzņēmēju interesi par zaļo jomu aktīvi stimulē arī dažādas valsts atbalsta programmas. Prasības Latvijas ekonomikai sekot zaļajam kursam nosaka arī ES institūcijas. Bet pēdējo divu mēnešu globālie notikumi parāda, ka prasība attīstīt alternatīvus enerģijas risinājumus kļūst par dzīves nepieciešamību. Arī mājokļu renovācija un energoefektivitātes uzlabošana ir īpaši aktuāla situācijā, kad eneresursu piegādes avoti kļūst ierobežoti," stāsta Marina Antonova, "BluOr Bank" Kreditēšanas pārvaldes vadītāja.

Bankas nāk palīgā

Sekojot augošajam pieprasījumam, arī "BluOr Bank" savā kredītpolitikā ir likusi akcentu uz atbalstu zaļajiem projektiem. Tas nozīmē, banka tiem piešķir finansējumu ar īpaši labvēlīgiem noteikumiem, procentu likmēm, kredīta atmaksas grafiku un termiņu, kā arī atvieglo prasības kredītu nodrošinājumam. Kā liecina "BluOr Bank" novērojumi, uzņēmumi pēdējā laikā biežāk interesējas par videi draudzīgu projektu īstenošanas finansējumu, īpaši saules paneļu uzstādīšanu.

"Ir gandarījums, ka Latvijā arvien vairāk uzņēmumu apzinās zaļā kursa nozīmi un ir gatavi rīkoties, taču ar izpratni vien ir par maz. Lai saņemtu finansējumu zaļajam projektam, uzņēmējiem jāsniedz bankai informāciju, kādi ekonomiskie un fiziskie rezultāti (piemēram, CO2 emisiju samazināšana) tiek sagaidīta pēc projekta realizācijas. Banka vienmēr ir gatava uzņēmējiem paskaidrot šīs prasības, konsultēt. Taču arī no klientiem sagaidām pretimnākšanu un gatavību izpētīt un apkopot informāciju par sava biznesa tehnoloģisko ciklu, iekārtām, transportlīdzekļiem, izmantojamajām izejvielām un energoresursu avotiem, lai saprastu vides negatīvo ietekmes faktorus un izstrādātu rīcības plānu to mazināšanai," skaidro Antonova.

Analizējot klientu biznesu, banka atzīst – videi draudzīgus risinājumus iespējams ieviest jebkurā darbības jomā: lauksaimniecībā, ražošanas, pārstrādes, transporta, būvniecības nozarēs u.c. Faktiski šobrīd pieejamais finansējums un valsts atbalsts sniedz iespēju uzņēmējiem uz ļoti izdevīgiem noteikumiem padarīt savu biznesu par videi draudzīgu un saņemt atdevi no zaļajiem projektiem. "Iegūs tie, kas rīkosies un mācēs šo iespēju ātrāk izmantot," uzsver Antonova

Lielākais darbs – maziem un vidējiem uzņēmumiem

"Vēl pirms gadiem pieciem jautājums "būt vai nebūt zaļam" bija katra uzņēmuma brīvas izvēles un sirdsapziņas jautājums. Šodien uzņēmumam, kurš vēlas sekmīgi konkurēt pašmāju un Rietumvalstu tirgos, tā ir absolūta nepieciešamība un biznesa ilgtspējas formula. Ir jāpanāk, lai uzņēmēji zaļo kursu uztver nevis kā formālu apgrūtinājumu, bet gan kā konkurētspējas stiprināšanas un biznesa ilgtspējas faktoru," saka Antonova.

Ārvalstu investoru padomes pētījumā "Uzņēmumu un valsts pārvaldes gatavība zaļā kursa īstenošanai Latvijā" secināts, ka salīdzinoši labāka situācija zaļā kursa ieviešanā ir eksportējošiem uzņēmumiem, kuriem emisiju datus jau pieprasa to piegādes ķēdēs. Taču lielākie izaicinājumi būs tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas pamatā darbojas vietējā tirgū un kam klimata pārmaiņu ieviešana līdz šim nav bijusi aktuāla konkurētspējas stiprināšanai tirgū.

Viens no iemesliem lēnajai virzībai uz zaļo kursu Latvijā ir arī neskaidrības likumdošanā un normatīvo aktu prasībās. Tāpēc valdības, nozaru vidū jāveicina diskusijas par jaunā regulējuma ietekmi un ES zaļo prasību pakāpenisku ieviešanu. Tāpat daudziem uzņēmējiem pagaidām trūkst vēlmes, motivācijas zaļo projektu ieviešanā. "Taču mums visiem jāsaprot, ka atpakaļ ceļa nav. Nākotnē strādāt pa vecam, ignorējot vides prasības, vairs nebūs iespējams. Jau tagad no ES institūcijām un valsts puses ir prasības samazināt negatīvos vides ietekmes faktorus, bet no pircēju un patērētāju puses ir vēlme iegādāties preces un pakalpojumus no videi draudzīgiem uzņēmumiem. Par to jāatceras katram uzņēmējam, plānojot sava biznesa attīstību un rūpējoties par tā konkurētspēju un ilgtspēju," uzsver Antonova.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.