Lietuviete Marija, kas emigrējusi uz Beļģiju: iedomātā svešzemju paradīze ir ilūzija

Lietuviete Marija ir emigrante, kura iepazinās ar beļģi Janu un devās uz Beļģiju, lai izveidotu ģimenes dzīvi. Pēc desmit svešā valstī pavadītiem gadiem Marija atzīst, ka bieži iedomātā paradīze citā valstī ir tikai ilūzija. Marija un Jans Klarisi dalās, kā integrējušies svešā valstī un kā Lietuva un lietuvieši izskatās beļģu acīm.

Marija, kāpēc jūs aizbraucāt no Lietuvas?

Es satiku kādu, kurā iemīlējos. Es redzēju, ka varu Janam uzticēties, justies ar viņu droši. Tā kā mans izredzētais bija ārzemnieks, nolēmu doties uz Beļģiju. Protams, bija dilemma, vai man pārcelties uz turieni vai viņam – uz Lietuvu. Mēs spriedām, kur mums būtu labāk. Manam vīram patika Lietuva, tā viņam šķiet ārkārtīgi skaista un draudzīga, un doties dzīvot uz Lietuvu viņam nebija problēmu. Tomēr izvēlējos pārcelties uz Beļģiju, jo uzskatīju, ka esmu morāli spēcīgāka un svešā valstī varu sākt dzīvi no nulles. Turklāt man bija jāizvēlas starp karjeru un ģimeni. Es atliku savu karjeru un nolēmu izveidot ģimeni.

Un kā uz šādām pārmaiņām reaģēja ģimene?

Mēs ar Janu bijām pāris aptuveni gadu, tāpēc maniem vecākiem bija pietiekami daudz laika, lai samierinātos ar domu, ka viņu meita pametīs Lietuvu. Varbūt viņi to neuztvēra nopietni – līdz brīdim, kad Jans tētim lūdza manu roku. Tētis pat nedomājot piekrita, un mamma neiebilda, viņai likās, ka svarīgākais, lai meita ir laimīga, turklāt viņa redzēja, ka mans topošais vīrs ir uzticams un labs cilvēks.