Foto: Shutterstock
Neapšaubāmi, ikdiena būtu vieglāka, ja mums nevajadzētu tikt galā ar negatīvām emocijām. Taču diemžēl vai laimīgā kārtā dzīve tomēr nav tā iekārtota, un mums ir dota iespēja izjust visdažādākās emocijas. Tomēr ir cilvēki, kas ar to nav mierā un atsakās pieņemt negatīvās izjūtas, tās nospiežot sevī un ieņemot šķietami nemirstīgi pozitīvu skatu uz visu notiekošo. Šādu taktiku pārvēršot dzīvesveidā, sekas var būt toksiskais pozitīvisms.

Lai arī ir reizes, kad nenāk par ļaunu spēt ieraudzīt vai fokusēties uz kādas nevēlamas vai nepatīkamas situācijas labo pusi, tā teikt, atrast zelta maliņu, tomēr ir svarīgi apzināties un ieklausīties savās emocijās arī tad, kad tās nav patīkamas, vēsta portāls "Psychology Today". Neviens 24 stundas un 7 dienas nedēļā nespēj būt tikai pozitīvisma uzlādēts – cilvēks pēc savas dabas nav tā iekārtots. Patiesībā, pievēršot uzmanību un apstrādājot emocijas brīžos, kad tās nāk un iet, mēs mācāmies labāk izprast ne tikai sevi, bet arī apkārtējos.

Kad dzīves smagums gulstas uz pleciem un pasaulē notiek daudz satricinājumu, kas izraisa uztraukumu un bailes, nepieņemt vai apspiest negatīvās emocijas varētu šķist laba ideja, jo tas varētu palīdzēt saglabāt pozitīvismu. Taču ilgtermiņā tas nesīs vairāk ļauna nekā laba. Tāpēc šoreiz skaidrojam, kas ir toksiskais pozitīvisms, kāpēc tas ir bīstams un kā no tā atbrīvoties.

Kas ir toksiskais pozitīvisms?

Foto: Shutterstock
Toksisko pozitīvismu var definēt kā pārmērīgu un neefektīvu laimes un optimisma stāvokļa ieņemšanu visās situācijās, skaidro portāls "The Psychology Group". Toksiskā pozitīvisma rezultātā cilvēks noliedz, minimizē vai anulē savu emocionālo pieredzi. Citiem vārdiem – ar pozitīvismu regulāri mēģinot nomaskēt savas emocijas, tas kļūst toksiski. Ar laiku šāds ieradums noved pie vispārēja emociju nolieguma un apspiešanas.

Toksisko pozitīvismu iespējams arī skaidrot kā ideju, ka mums nepieciešams fokusēties tikai uz pozitīvajām emocijām un aspektiem mūsu dzīvē, stāstīts portālā "Newport Academy". No tā izriet, ka, ignorējot sarežģītas emocijas un dzīves apgrūtinājumus, mēs jutīsimies laimīgāki. Taču šāda pieeja var kaitēt mentālajai veselībai.

Kad mēs koncentrējamies tikai uz pozitīvo, mēs nemācāmies, kā rīkoties un tikt galā ar negatīvajām emocijām. Tādējādi toksiskais pozitīvisms var liegt, it īpaši jauniem cilvēkiem, labāk izprast sevi un pieņemt visu, kas ar viņiem notiek, tostarp tādas nepatīkamas izjūtas kā skumjas, dusmas, bailes un greizsirdība.

Patiesībā mēs visi jūtam gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas, un negatīvo noliegšana vai apspiešana, visticamāk, tikai pasliktinās nepatīkamās sajūtas. Atstumjot šķietami sarežģītas emocijas, nevis strādājot ar tām, šīm emocijām ir tendence uzkrāties un pieaugt. Tāpat ir pētījumi, kas rāda – cilvēki, kuri atzīst savas negatīvās emocijas, vieglāk pielāgojas apkārtējai videi un viņiem ir stabilāka un labāka garīgā veselība.

Toksiskā pozitīvisma pazīmes

Foto: Shutterstock
Neapšaubāmi, toksiskais pozitīvisms katram cilvēkam izpaudīsies atšķirīgi, taču ir visbiežāk satopamā rīcība un frāzes, kas var liecināt par negatīvo emociju apspiešanu. Šeit dažas no portāla "The Psychology Group" uzskaitītajām:
  • patieso jūtu slēpšana, maskēšana;
  • centieni "iet uz priekšu", noliedzot emocijas;
  • vainas izjūta par negatīvo emociju izjušanu;
  • centieni citu cilvēku negatīvo pieredzi mazināt vai uzlabot ar salkaniem citātiem vai apgalvojumiem, piemēram, "Viss būs kārtībā!", "Vienkārši tiec tam pāri!", "Varēja būt sliktāk" u. tml.;
  • citu cilvēku nosodīšana par neapmierinātības vai citu negatīvu emociju izrādīšanu;
  • negatīvo emociju "aizgaiņāšana", sakot: "Kā ir, tā ir."

Kāpēc toksiskais pozitīvisms ir bīstams?

Foto: Shutterstock
Pozitīva skatījuma uzspiešana sev nozīmē sevis iedrošināšanu klusēt par savām sāpēm un ciešanām. Šķiet, teju visi piekritīs, ka neviens otra acīs nevēlas izskatīties kā nasta vai apgrūtinājums, tāpēc izvēle starp "būt drosmīgai un godīgai" vai "izlikties, ka viss ir kārtībā", visticamāk, sliecas uz otro variantu. Grāmatu autore, profesore un pētniece Brene Brauna vairākās savās grāmatās, lekcijās un intervijās skaidro, ka kauna izjūtas enerģijas avoti ir klusums, slepenība un nosodījums. Citiem vārdiem – apspiežot vai klusējot par savām negatīvajām emocijām, tevi agrāk vai vēlāk var pārņemt kauna sajūta. Šī sajūta kropļo mūsu mentālo veselību un ir viena no nepatīkamākajām, ko varam just. Patiesībā mēs bieži vien nemaz nenojaušam, ka izjūtam kaunu.

Tāpat dažādi psiholoģiskie pētījumi rāda – emociju un jūtu slēpšana vai noliegšana var radīt mūsu ķermenim vairāk stresa un/vai palielināt grūtības izvairīties no satraucošām domām un sajūtām (Šeit, šeit un šeit vari apskatīt pētījumus, kuros par to runāts dziļāk.). Piemēram, vienā no pētījumiem tā dalībnieki tika sadalīti grupās, katram dalībniekam tika rādīta medicīnisko procedūru filma, kurā atainoti nepatīkami kadri, un skatīšanās laikā tika mērīta pētījuma dalībnieku reakcija uz stresu (sirdsdarbības ātrums, acu zīlīšu palielināšanās, sviedru izdalīšanās u. tml.). Vienai dalībnieku grupai lūdza filmu skatīties, maksimāli izrādot visas savas emocijas, bet otrai – izlikties, ka nekas no redzētā viņus neuztrauc, neietekmē. Pētījuma rezultāti uzrādīja, ka tie dalībnieki, kas apspieda savas emocijas, bija fizioloģiski vairāk uzbudināti nekā tie, kas savas emocijas izrādīja.

Šādi pētījumi mums atklāj, ka visu emociju izrādīšana (arī negatīvo), sajūtu aprakstīšana vārdos un emociju neslēpšana mīmikā var palīdzēt regulēt mūsu reakciju uz stresu. Tāpat būtiski saprast, ka apspiestas emocijas laika gaitā var censties "izlauzties" trauksmes, depresijas vai pat fizisku slimību veidā. Tāpēc ir būtiski savas emocijas "izlaist", jo tikai tā mēs spējam saglabāt veselo saprātu, atbrīvoties no spriedzes un stiprināt savu veselību.

Runājot par emociju apspiešanas sekām, jāsaprot, ka, noliedzot patieso sevi, mēs nekad saviem draugiem un citiem apkārt esošajiem cilvēkiem neļaujam sevi iepazīt, tādējādi mēs it kā izolējamies un zaudējam daudz vērtīgu attiecību. Dažkārt šāda emociju slēpšana arī tevi pašu var attālināt no sevis, kā rezultātā tu pati sevi nepazīsti.

Kā atbrīvoties no toksiskā pozitīvisma?

Foto: Shutterstock
"Newport Academy" iesaka šādas stratēģijas, kas var palīdzēt atbrīvoties no toksiskā pozitīvisma:
  • Klīniskā terapija: Uz pierādījumiem balstītas metodes, piemēram, kognitīvi biheiviorālā terapija un dialektiskā uzvedības terapija, var palīdzēt apstrādāt sarežģītas emocijas, tostarp emocijas, kuras izraisa traumas vai posttraumatiskā stresa sindroms.
  • Mākslas terapija: Mākslas, mūzikas, dejas un kustību terapija ir neverbāla pieeja sāpīgu emociju izteikšanai, kas palīdz no tām atbrīvoties.
  • Joga: Palīdz cilvēkiem izprast ķermenī uzkrātās emocijas un atmiņas. Turklāt joga var palīdzēt aktivizēt nervu sistēmas relaksācijas reakciju, veicinot labsajūtu un emociju regulēšanu.
  • Autentiska saikne: Visticamāk, toksiskā pozitīvisma dēļ tas nebūs tik viegli izdarāms, taču dalīšanās sajūtās ar kādu uzticamu draugu vai ģimenes locekli var palīdzēt atvieglot smago un spiedošo emociju intensitāti.
  • Sevis pieņemšana: Atļauj pati sev just visu – gan pozitīvo, gan negatīvo.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!