Septiņas stratēģijas komunikācijai ar netīkamiem ģimenes locekļiem  (1)

Sarežģīti cilvēki, gribam vai negribam, mums ir visapkārt. Ir diezgan droši ticams, ka kādā dzīves posmā ikvienam nākas sastapties ar kādu izaicinošu cilvēku un tad ir jāatrod veids, kā veiksmīgi komunicēt. Varētu prātot – kāpēc gan tā jāmokās, ja reiz otra klātbūtne izraisa nepatīkamas emocijas? Taču tas nav tik vienkārši. Dažreiz mēs esam spiesti būt situācijās, kuras maz varam kontrolēt.

Viens no šādiem apstākļiem ir saistīts ar radniecību. Varētu teikt, ka ar ģimenes locekļiem bieži ir visgrūtāk, jo ar viņiem esam saistīti sarežģītākā un intīmākā veidā. Ar nepatīkamām paziņām, draugiem, kolēģiem vai kaimiņiem var nākties saskarties līdz brīdim, kad konflikts ir atrisināts vai arī kad nolem pārtraukt komunikāciju. Tomēr, kad runa ir par ģimeni, bieži šķiet, ka tas ir teju pienākums – samierināties un pieņemt radinieku "tarakānus", jo tas var ietekmēt attiecības ar visu ģimeni.

Kā komunicēt ar sev netīkamiem cilvēkiem, ar kuriem esi spiests sadzīvot, jo tie ir daļa no tavas ģimenes? Iedvesmojoties no "Psychology Today", esam apkopojuši septiņas stratēģijas, kas atvieglos tavu dzīvi.

Pieņem citus tieši tādus, kādi viņi ir (tas attiecas uz visiem nepatīkamajiem cilvēkiem, ne tikai ģimeni). Var šķist vilinoši palīdzēt kādam, par kuru vēlies rūpēties, taču, visticamāk ieguldīsi pūles, bet tavi centieni nekādā veidā netiks atalgoti. Patiesībā mēģinājumi kādu mainīt var sagādāt milzīgas galvassāpes. Kāpēc? Jo vairāk darīsi netīkamā cilvēka labā, jo vairāk viņš vēlies ar tevi komunicēt. Vienkārši pieņem, ka vismaz šajā dzīves posmā otrs cilvēks nespēj mainīties. Ja vien tu neredzi reālas pārmaiņas kā pierādījumu tam, ka konkrētā persona cenšas klausīties un ieguldīt pūles, lai uzlabotu jūsu attiecības, vari pieņemt, ka uzvedība allaž būs tāda, kāda tā ir. Nelolo veltas cerības par to, ko citi var un vēlas darīt.

Apzinies, ka persona, kura mēģina izraisīt konfliktu, spēj tevi ietekmēt gan emocionāli, gan arī fiziski, pat palielinot sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu. Centies izvairīties no iesaistīšanās cīņā. Visticamāk, tu nevēlies piedalīties strīdā vai karstās diskusijās. Paliec uzticīga sev, saglabājot savu pašcieņu. Esi tieša un pārliecinoša, kad nepieciešams izteikties. Koncentrējies uz to, kā atbildi. Ja jūti, ka strīdā vairs netiek izmantoti loģiski argumenti, bet vienīgais mērķis ir "uzvara", tad pārtrauc komunikāciju un sarunu, jo tā ne pie kā laba nenovedīs.

Tas var nebūt vienkārši, tomēr ir būtiski ļaut otram cilvēkam pilnībā izteikt savu viedokli par jautājumu, konfliktu vai problēmu. Kāpēc viņš jūtas kritizēts? Ko viņš sagaida no citiem? Kas viņu sāpina? Galvenā ideja ir palikt pēc iespējas neitrālākai. Uzklausīšana, nevis mēģinājums iesaistīties sarunā, var būt veiksmīgs veids, kā radīt otram sajutu, ka patiesi ieklausies viņā. Cieņas izrādīšana var panākt ļoti daudz.

Neizbēgami ir tēmas, kuras rada domstarpības un konfliktus. Ja no pagātnes pieredzes esi novērojusi, kuri ir "sāpīgie" jautājumi, tad izvairies par tiem runāt. Esi gatava risināt šos jautājumus tiešā, neuzbrūkošā veidā, un pieliec pūles, lai novērstu konfliktu, ja atmosfēra kļūst pārāk karsta.

Ņem vērā savu iepriekšējo pieredzi, un mācies no tās. Kā jau nupat minējām – ir dažas tēmas, no kuriem jāizvairās par katru cenu. Ja jau iepriekš esi piedalījusies diskusijās, kas radījušas stresu un pēc tam likušas justies emocionāli iztukšotai, labāk ir izvairīties no sarunas līdz brīdim, kad abas puses būs gatavas problēmu virzīt uz priekšu konstruktīvā veidā.

Jā, ir grūti apvainojumus neņemt pie sirds, ja otrs tev uzbrūk vai liek justies atbildīgam par kādu pāridarījumu, taču tāpēc ir būtiski ielūkoties strīdā padziļinātāk. Pievērs uzmanību tam, kā cilvēks konflikta laikā uzvedas. Sākotnēji strīds parasti koncentrējas ap noteiktu tēmu, kas cilvēku sarūgtināja. Ja konflikts turpinās, tad abas puses, iespējams, uzkarst un sāk izmantot personiskus uzbrukumus (tas bieži ietver mēģinājumus likt tev justies atbildīgai vai vainīgai par to, ka nereaģēji tā, kā otrs vēlas). Šādās situācijās ir būtiski saprast, ka tu neesi vainīga. Ļoti iespējams, ka otru cilvēku patiesībā nomāc kādi citi zemūdens akmeņi, un šis ir veids, kā beidzot paust savas emocijas. Tu vienkārši gadījies ceļā.

Kaut arī ir būtiski izrādīt cieņu pret citiem, tev nav jācieš tikai tāpēc, lai kāds cits būtu laimīgs vai apmierināts. Tāpat tā nav tikai tava atbildība – uzturēt mieru. Nekad neļauj attiecībām ar citiem cilvēkiem sabojāt tavu pašsajūtu. Noteic skaidras robežas starp sevi un cilvēku, kas liek justies slikti. Nevienam nav tiesību "aizņemt vietu" tavā prātā, ja vien tu to nevēlies.