Mammas pieredze ar atopisko dermatītu: naktīs raudāju līdzi bērnam

Ādas sausums un nieze: kā atpazīt atopisko dermatītu bērnam
Foto: Shutterstock

Lūcija ir mamma četrus gadus vecam zēnam, kura ceļš ar atopisko dermatītu sākās jau neilgi pēc piedzimšanas – viena mēneša vecumā. Viņa piekrita dalīties savos pārdzīvojumos, sajūtās, zaudējumos un uzvarās cīņā ar šo ādas alerģisko slimību arī ar portāla "Cālis" lasītājiem. Lūk, viņas stāsts!

"Mana iepazīšanās ar atopisko dermatītu sākās dēla viena mēneša vecumā. Sākotnēji bija sausi pleķi uz sejiņas. Devāmies pie ģimenes ārsta interesēties, kas tas ir un kāpēc tā ir, bet pretim saņēmām tikai noplātītas rokas un nekādu izskaidrojumu. Protams, vienīgais līdzeklis, ko toreiz lietojām, bija mitrinošie krēmi.

Vēlāk jau tas viss izpletās pa visu ķermeni. Skāra jau visas vietas, sākot no galvas ādas un beidzot ar potītēm. Vienīgā neskartā vieta bija dibena rajons. Pusgada vecumā braucām pie pirmā alergologa. Tur mazajam taisīja pilienu analīzes uz dibena, jo nekur citur to izdarīt nevarēja. Sākām dot maisījumu, mainīt maisījumu, piemeklēt labāko, bet bez sekmēm. Tāpat mūsu aptieciņā sāka parādīties "Suprastin", "Advantan Milk" un "Essex" krēmi.

Tajā laikā piedzīvojām gan kāpumus, gan kritumus. Un tad iesākās murgpilnais periods – ilgs posms, līdz krēmi iedarbojas, īss posms, līdz atkal izsitumi klāja visu ķermeni. Suloja viss, kā rezultātā cepure lipa pie galvas, bet zeķubikses un krekls pie ķermeņa. Bērns nelaimīgs, un es tāpat. Līdz bērna divu gadu vecumam mēs abi nezinājām, ko nozīmē pa nakti mierīgi gulēt.

Naktīs bieži vien raudāju līdzi bērnam, nezinot, kā varu viņam palīdzēt. Likās, ka nekas nevar palīdzēt. Viss gāja uz riņķi – kasīšanās, negulētas naktis, ārstu apmeklējumi un krēmu kaudzes. Pusgada vecumā mums noteica diagnozi – atopiskais dermatīts vidēji smagā stāvoklī. Savukārt divu gadu vecumā mēs uzzinājām, kas ir par vainu, – alerģija, kā rezultātā konstatēja produktus, no kuriem bija jāizvairās. Tie bija: piens, olas, soja, kvieši.

Kopš tā laika mūsu mājā parādījās dažādu augu piens – auzu, mandeļu un vēl visādi. Bērns ēda dārzeņus ar gaļu. Šad tad pieķēru mazo kopā ar māsas bērniem zem galda ēdam jogurtu. Bērnam tik ļoti gribējās, bet nedrīkstēja. Turpinājām ieturēt diētu, smērēt krēmus un visiem spēkiem censties sadzīvot ar atopisko dermatītu.

Sākās dārziņa periods. Arī tur tika ievērota diēta un smērēti krēmi. Pirmo atļauju kompleksai potei bērns saņēma tikai pusotra gada vecumā (parasti bērnus potē divu mēnešu vecumā), un tā pamazām viss sāka iet uz labo pusi.

Šobrīd dēlam ir četri gadi un viņš ēd visu. Arī dermatīts ir atkāpies, pat varētu teikt, izzudis. Bet ir viens "bet" – pavasarī un putekšņu laikā uz ķermeņa un sejas atkal parādās izsitumi, tāpēc šajā laikā bērnam ir jālieto antihistamīni (medikamentu grupa, kuru visbiežāk izmanto alerģijas simptomu ārstēšanai). Nu jau esmu gudrāka, tagad uz pavasara laiku jau laicīgi sāku dot pretalerģiskos līdzekļus.

Tagad, četru gadu vecumā, esam izpotējuši visas vajadzīgās potes, pa vidu bez potes vieglā formā tika izslimotas arī vējbakas."

Source

Cālis.lv

Tags

Āda Ādas kopšana Atopiskais dermatīts Bērna veselība Alerģija Bērndārznieka veselība Mazuļa veselība Skolēns Zīdaiņa veselība un barošana Zīdainis (4-8 mēneši) Zīdainis (9-12 mēneši)
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form