Baiļu gadījumā nevajag slēpties un sēdēt klusi: kā runāt ar bērnu par drošību
Foto: sankavi / cc

Mēs visi gribam, lai jaunais mācību gads mūsu bērniem ir ne vien zināšanu, aizraujošu piedzīvojumu un priecīgu notikumu pilns, bet noteikti arī drošs. Tādēļ mums, pieaugušajiem, – vecākiem un arī pedagogiem – vajadzētu regulāri ikdienišķās situācijās pārrunāt ar bērniem iespējamos riskus un vēlamo rīcību, jo bērni, īpaši sākumskolas vecumā, vēl nespēj to izdomāt paši.

Jau kopš mazotnes ir ļoti svarīgi ikdienā veltīt bērnam pietiekami daudz uzmanības un veidot atklātas, uzticēšanās pilnas attiecības, lai viņš zinātu, ka jebkurā situācijā var vērsties pie vecākiem. Turpretī, ja bērns ikdienā netiek uzklausīts, bieži tiek atraidīts, apklusināts vai vecāki viņam netic, ir liela varbūtība, ka arī bīstamā situācijā viņš pie vecākiem vairs nevērsīsies.

Centrs "Dardedze" speciālisti iesaka, kādus drošības aspektus vecākiem būtu jāpārrunā ar bērnu un kā šo informāciju pasniegt, lai atvasei tā būtu skaidra un saprotama.

Kā un kad runāt ar bērnu par drošību

Situācijas var ne vien pārrunāt, bet arī izspēlēt – gan no pašu ikdienas, gan no ziņām par citiem cilvēkiem. Šādas sarunas ļauj saprast, kāds ir atvases izpratnes līmenis un kāds padoms viņam vēl nepieciešams. Sarunas un situāciju izspēlēšanas mērķis nav radīt bailes, bet gan mierīgi, saprotami izskaidrot un ieteikt, kā rīkoties.

Svarīgs ir arī sarunas laiks. "Dardedze" speciālisti iesaka runāties tad, kad mazais ir mierīgs un nav pakļauts stresam. Tāpat izrunāt drošības jautājumus vajadzētu vēl pirms bērns ir piedzīvojis kādu nelāgu situāciju. un nekas ļauns vēl nav noticis, nevis stresa situācijā.

Nereti vecāki arī nesaprot, kad būtu piemērotākais laiks, lai ķiparam atklātu, kā rīkoties bīstamās situācijas. "Dardedze" speciālisti uzsver – ar bērnu par to ir jāsāk runāt jau tad, kad viņš ir apguvis prasmi runāt.

Tagad, kad esam sapratuši kā un kad vislabāk ar atvasi pārrunāt drošības jautājumus, jāsaprot – ko tieši bērnam ir svarīgi zināt, lai viņš spētu pasargāt sevi brīžos, kad pieaugušie nav blakus.

Vēršanas pēc palīdzības

Viena no svarīgākajām prasmēm, kas bērnam jāapgūst, ir spēja saprast, kad jāvēršas pēc palīdzības pie vecākiem, skolotājiem vai kāda cita pieaugušā, kuram viņš uzticas. Pirmkārt, tas ir jādara tad, kad sajūtas vēsta – kaut kas nav kārtībā. Vecākiem jau no mazotnes bērniem ir jāiemāca uzticēties savām sajūtām, jo tās ir pirmās, kas brīdina par nedrošu situāciju. Tās darbojas kā trauksmes zvans, kad jāmeklē palīdzība.

Otrkārt, bērnam jāvēršas pēc palīdzības, ja viņš izjūt bailes. Šādās situācijās mazi bērni visbiežāk grib paslēpties un sēdēt klusu, taču jāmudina darīt pretējais – meklēt cilvēkus un saukt palīgā. Palīgā jāsauc arī tad, ja bērns nevienu cilvēku tuvumā neredz, jo kāds tomēr var sadzirdēt. Turklāt tas jādara ne vien dažas reizes, bet gan tikmēr, kamēr kāds sadzird. Šī ir viena no lietām, ko vari izmēģināt kopā ar bērnu. Taču atgādini, ka ar šo vārdu jokot nevar, jo, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, cilvēkiem var šķist, ka bērns kārtējo reizi tikai muļķojas.

Source

Cālis.lv

Tags

Centrs "Dardedze" Bērndārznieks Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form