Bērnu uzraudzības pakalpojums – mājdārziņš: ar ko atšķiras no bērnudārza un ko sagaidīt
Foto: Shutterstock

Pēdējos gados pieaugusi vecāku interese par bērnu uzraudzības pakalpojumu, kas tiek dēvēts par mājdārziņu. Vecāku lielo interesi apstiprina arī mājdārziņa "Mīļmājas" vadītāja Elīna Beihmane un "Vīnodziņas" vadītāja Dace Verpakovska. Taču viņas uzsver – vecākiem ne vienmēr ir skaidrs, kas ir mājdārziņš, ar ko tas atšķiras no privātajiem un pašvaldību bērnudārziem un ko no tā sagaidīt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bērnu aizsardzības likumā minēts, ka bērnu uzraudzības pakalpojums, kāds ir arī mājdārziņš, ir kvalificēts uzraudzības un aprūpes pakalpojums, kura mērķis ir nodrošināt bērna atrašanos pieaugušā klātbūtnē, kā arī drošu, saturīgu un lietderīgu dienas organizēšanu, sekmējot bērna vispusīgu attīstību. Taču bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēji neīsteno pirmsskolas izglītības programmu, jo tā nav izglītības iestāde, kura nodarbina pedagogus.

Pēc likuma ir divu veidu bērnu uzraudzības pakalpojumi: īslaicīgs – līdz četrām stundām dienā, kā arī pilna laika – ilgāks par četrām stundām. Šobrīd Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju (BUPS) reģistrā Rīgā ir reģistrētas 87 juridiskās personas, savukārt visā Latvijā – 143, informēja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga.

Normatīvajos regulējumos ir noteikts tikai maksimālais bērnu skaits – juridiska persona un valsts vai pašvaldības iestāde vienlaikus drīkst sniegt pilna laika pakalpojumu ārpus bērna dzīvesvietas ne vairāk kā 25 bērniem. Taču reti kad bērnu skaits mājdārziņos sasniedz šo robežu. Visbiežāk tos apmeklē 10–15 mazuļi.

Mājdārziņu vadītājas Beihmane un Verpakovska stāsta, ka bērnu, kas apmeklē mājdārziņu, vecums ir ļoti dažāds. Mājdārziņā "Vīnodziņa" jaunākais mazulis ir tikai 10 mēnešus vecs, savukārt vecākajam ir trīs gadi. Tāda pati situācija ir arī mājdārziņā "Mīļmājas". Taču visbiežāk uz mājdārziņu dodas bērni vecumā no viena līdz trim gadiem. Daži bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēji ir ar mieru ņemt arī jaunākus ķiparus, bet citiem viens no uzņemšanas nosacījumiem ir prasme staigāt.

Abas sievietes uzskata, ka mājdārziņi no privātajiem bērnudārziem un pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm atšķiras ar individuālo attieksmi. "Tā kā esam tikai viena neliela grupiņa, varam izsekot līdzi katram bērniņam, viņa attīstībai, pārrunāt dažādas situācijas, rast labākos risinājumus problēmsituācijām. Arī komunikācija ar vecākiem ir ciešāka un neformālāka," atklāj Beihmane. Tāpat dārziņa vadītāja stāsta, ka mājdārziņos ir neformālāka un mājīgāka vide. Tam piekrīt arī Verpakovska, piebilstot, ka katram mazulim tiek nodrošināta individuāla pieeja.

Savukārt, salīdzinot ar aukles pakalpojumiem, mājdārziņš vecākiem izmaksās mazāk, kā arī bērnam tiks dota iespēja vairāk socializēties ar vienaudžiem. Tāpat mājdārziņos tiek organizētas izglītojošas nodarbības, kas palīdz attīstīt bērna fiziskās un prāta iemaņas.

Tags

Bērni Bērnudārzi Izglītība Mazulis Mazuļa aprūpe
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form