Foto: Shutterstock
Pēdējos gados pieaugusi vecāku interese par bērnu uzraudzības pakalpojumu, kas tiek dēvēts par mājdārziņu. Vecāku lielo interesi apstiprina arī mājdārziņa "Mīļmājas" vadītāja Elīna Beihmane un "Vīnodziņas" vadītāja Dace Verpakovska. Taču viņas uzsver – vecākiem ne vienmēr ir skaidrs, kas ir mājdārziņš, ar ko tas atšķiras no privātajiem un pašvaldību bērnudārziem un ko no tā sagaidīt.

Bērnu aizsardzības likumā minēts, ka bērnu uzraudzības pakalpojums, kāds ir arī mājdārziņš, ir kvalificēts uzraudzības un aprūpes pakalpojums, kura mērķis ir nodrošināt bērna atrašanos pieaugušā klātbūtnē, kā arī drošu, saturīgu un lietderīgu dienas organizēšanu, sekmējot bērna vispusīgu attīstību. Taču bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēji neīsteno pirmsskolas izglītības programmu, jo tā nav izglītības iestāde, kura nodarbina pedagogus.

Pēc likuma ir divu veidu bērnu uzraudzības pakalpojumi: īslaicīgs – līdz četrām stundām dienā, kā arī pilna laika – ilgāks par četrām stundām. Šobrīd Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju (BUPS) reģistrā Rīgā ir reģistrētas 87 juridiskās personas, savukārt visā Latvijā – 143, informēja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga.

Normatīvajos regulējumos ir noteikts tikai maksimālais bērnu skaits – juridiska persona un valsts vai pašvaldības iestāde vienlaikus drīkst sniegt pilna laika pakalpojumu ārpus bērna dzīvesvietas ne vairāk kā 25 bērniem. Taču reti kad bērnu skaits mājdārziņos sasniedz šo robežu. Visbiežāk tos apmeklē 10–15 mazuļi.

Mājdārziņu vadītājas Beihmane un Verpakovska stāsta, ka bērnu, kas apmeklē mājdārziņu, vecums ir ļoti dažāds. Mājdārziņā "Vīnodziņa" jaunākais mazulis ir tikai 10 mēnešus vecs, savukārt vecākajam ir trīs gadi. Tāda pati situācija ir arī mājdārziņā "Mīļmājas". Taču visbiežāk uz mājdārziņu dodas bērni vecumā no viena līdz trim gadiem. Daži bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēji ir ar mieru ņemt arī jaunākus ķiparus, bet citiem viens no uzņemšanas nosacījumiem ir prasme staigāt.

Abas sievietes uzskata, ka mājdārziņi no privātajiem bērnudārziem un pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm atšķiras ar individuālo attieksmi. "Tā kā esam tikai viena neliela grupiņa, varam izsekot līdzi katram bērniņam, viņa attīstībai, pārrunāt dažādas situācijas, rast labākos risinājumus problēmsituācijām. Arī komunikācija ar vecākiem ir ciešāka un neformālāka," atklāj Beihmane. Tāpat dārziņa vadītāja stāsta, ka mājdārziņos ir neformālāka un mājīgāka vide. Tam piekrīt arī Verpakovska, piebilstot, ka katram mazulim tiek nodrošināta individuāla pieeja.

Savukārt, salīdzinot ar aukles pakalpojumiem, mājdārziņš vecākiem izmaksās mazāk, kā arī bērnam tiks dota iespēja vairāk socializēties ar vienaudžiem. Tāpat mājdārziņos tiek organizētas izglītojošas nodarbības, kas palīdz attīstīt bērna fiziskās un prāta iemaņas.

Bērna dienas gaitas mājdārziņā

Foto: Shutterstock

Mazuļu ikdiena mājdārziņā ir ļoti līdzīga dienas režīmam pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs un privātajos bērnudārzos. Bērniem ir ieplānotas dienas aktivitātes, maltītes, pusdienlaiks, kā arī pastaiga svaigā gaisā. "Viņi ēd, guļ vienā laikā, starp brokastīm un pusdienām notiek nodarbības un pastaiga laukā. Ritms un režīms nozīmē robežas, un robežas ir ļoti svarīgas bērna attīstībā, drošības un miera nodrošināšanā. Bērnam zinot, ka viena darbība sekos citai, viņam tiek sniegts mierinājums un stabilitātes sajūta," skaidro Beihmane.

Nodarbību laikā bērni apgūst dažādus skaitāmpantiņus, dziesmiņas, zīmē, mācās burtus un ciparus. Tāpat mājdārziņā mazie iemācās pašapkalpošanās prasmes, piemēram, patstāvīgi ēst, apģērbties, iet uz podiņa, kā arī ievērot higiēnu.

Taču Beihmane uzsver, ka svarīgākais mājdārziņu uzdevums ir veidot bērnam drošu piesaisti. "Mamma vai tētis tiek "aizvietots" ar uzticības personu – auklīti, par kuru bērns var būt drošs, ka viņa sniegs mierinājumu, atbalstu, iedrošinājumu un mīļumu, kad tas būs nepieciešams," viņa skaidro.

Kam pievērst uzmanību, izvēloties mājdārziņu

Foto: Shutterstock

"Tā kā mājdārziņi ir tik dažādi, katram vecākam ir jāizvērtē un jāizvēlas sev tuvākais. Viens gribēs, lai grupiņā ir tikai pieci bērni, cits priecāsies par lielāku kompāniju, kurā mazulim augt, attīstīties un komunicēt. Kāds gribēs, lai auklei ir pedagoģiskā izglītība, kāds vērtēs sirds siltumu," stāsta Beihmane. "Galvenais, lai vecāku sirds par izvēlēto vietu būtu mierīga, tad arī bērniņš būs apmierināts un priecīgs."

Arī Verpakovska uzskata – ir ļoti svarīgi, lai ar mājdārziņu ir apmierināti gan vecāki, gan mazulis. "Ja mazulim nepatiks dārziņā un neapmierinās auklītes, tad viņam nepatiks apmeklēt dārziņu un vecākiem sāpēs sirds, ka mazais jūtas slikti," viņa skaidro.

Taču svarīga ir ne tikai atmosfēra, auklīšu profesionalitāte un tas, kā bērns dārziņā jūtas, bet arī tas, vai šis bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts. Tas dos drošības sajūtu, ka mājdārziņa vadītājam ir visas nepieciešamās atļaujas, lai sniegtu bērnu uzraudzības pakalpojumu. Piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinums ar pakalpojuma sniegšanas vietas atbilstību ugunsdrošības prasībām, Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja ēdināšanas pakalpojumam u.c.

Par to, vai bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts, var pārliecināties portāla "Latvija.lv" e-pakalpojumā "Informācija par aukles statusu reģistrā".

Tāpat likumā minēts, ka visām pakalpojuma sniegšanā iesaistītajām personām jābūt apliecībai par prasmēm sniegt pirmo palīdzību, kā arī diplomam par augstāko pedagoģisko izglītību, aukles sertifikātam vai apliecinājumam, ka ir apgūta profesionālā pilnveides izglītības programma bērnu aprūpes jomā (ne mazāk kā 40 stundas klātienē). Portāls "Cālis" aicina, izvēloties mājdārziņu, pievērst uzmanību arī šim aspektam.

Nenoliedzami, liela nozīme ir arī pakalpojuma cenai. Vidēji pilna laika mājdārziņa apmeklējums mēnesī vecākiem var izmaksāt no 300 līdz 450 eiro mēnesī. Taču ir iespējams arī saņemt pašvaldības līdzfinansējumu. Kā portālam "Cālis" skaidro IKVD vecākā eksperte, par to, vai BUPS tiek piešķirts līdzfinansējums, lemj katra pašvaldība. Visbiežāk līdzfinansējums tiek piešķirts gadījumā, ja pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs trūkst vietu. Šādu lēmumu ir pieņēmusi arī Rīga, kur pieejamais pašvaldības līdzfinansējums auklēm ir 120 eiro mēnesī.

Vecāku pieredze

Foto: Shutterstock

Arī divu bērnu mamma Sanda nolēma, ka viņas atvases bērnudārza gaitas sāks tieši mājdārziņā. Viņas meita mājdārziņu sāka apmeklēt, kad viņai bija gads un septiņi mēneši. "Lai arī šajā vecumā bērni vēl nespēlējas savā starpā, viņi tāpat savā veidā komunicē – noskatās, ko citi dara, mācās, atkārto. Mājdārziņš bija patīkama vieta, kurā uzsākt šo veiksmīgo komunikāciju, – divas auklītes un tikai 12 bērniņi, visi līdzīgā vecumā. Kārtīgs dienas režīms (protams, nav kā akmenī kalts, bet tāpat ir lietas, kas seko viena otrai), jauka atmosfēra. Šķita un joprojām šķiet, ka tas ir labākais veids, kā uzsākt dārziņa gaitas," atklāj Sanda. Sieviete stāsta, ka viņai visvairāk patika tas, ka bērna ikdiena netika pārpildīta ar dažādiem pulciņiem un nodarbībām. "Bērns tajā vecumā mācās ļoti vienkāršas, ikdienišķas lietas – sadzīvi, pieklājību, kontrolēt savas emocijas," viņa piebilst.

Arī "Cāļa" forumā kāda mamma pauž viedokli, ka mājdārziņš ir labākā vieta, kur bērnam uzsākt bērnudārza gaitas, jo tieši pirmie mēneši, kad mazajam dienas jāpavada nevis vecāku, bet aukļu sabiedrībā, esot visgrūtākie, bet mājdārziņš šo adaptācijas periodu padara vieglāku.

Savukārt kāda cita mamma forumā uzsver, ka mājdārziņš ir dārga izvēle, taču nodrošina individuālu attieksmi: "Mājdārziņš izmaksā vidēji 400 eiro mēnesī (mīnus līdzfinansējums no 1,5 gadu vecuma), toties attieksme ir individuāla. Varējām sarunāt pieskatīšanu arī nestandarta laikos, kad, piemēram, gājām uz teātri, nekur bērnu prom neraustot." Viņa piebilst, ka arī otrreiz mazuli noteikti vestu uz mājdārziņu, nevis privāto bērnudārzu vai valsts pirmsskolas izglītības iestādi.

Kaut lielākajai daļai vecāku ir laba pieredze ar mājdārziņiem, ir arī mammas, kas tomēr nolēmušas saviem mazajiem ķipariem nolīgt aukli vai vest viņus uz privāto bērnudārzu. Lūk, kādas mātes "Cāļa" forumā pausts viedoklis: "Es reiz biju vienā tādā mājdārziņā kā skatītāja, un tas tika uzskatīts par labu mājdārziņu. Nolēmu, ka nevestu gan bērnu uz tādu. Nesaku, ka labāks būtu privāts dārziņš, bet labāk viena pati aukle bērna mājās. Diez vai tas būtu stipri dārgāk, vismaz, ja bērnam ir mazāk par diviem gadiem. Liela brēkšana savā starpā, kā siļķes mucā, tādam mazulim tomēr individuālu uzmanību neizdodas sniegt, ja ir seši, astoņi mazuļi, un privāta aukle tomēr ir labāka."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!