Foto: Shutterstock

Ir pāri, kuriem izdodas ieņemt bērniņu jau pirmā cikla laikā, un ir tādi, kuru mēģinājumi tikt pie mazuļa mēnešiem vai pat gadiem ilgi nevainagojas ar pozitīvu grūtniecības testa rezultātu. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Nellija Lietuviete stāsta, cik ilgā laikā vajadzētu iestāties grūtniecībai, kādas kļūdas pāri pieļauj, cenšoties ieņemt bērniņu, un kad ir pamats meklēt ginekologa palīdzību.

"Katram pārim laiks, kurā izdosies ieņemt bērniņu, būs atšķirīgs. Vieniem mazulis piesakās jau pirmā cikla laikā, citiem trīs mēnešu laikā, vēl citiem – pusgada vai gada laikā. Visos gadījumos tas ir normāli, jo katram auglība ir citādāka," stāsta daktere Lietuviete.

Vai var izskaitļot īsto dienu bērna radīšanai

Populāri ir mēģināt izskaitļot ovulācijas datumu jeb cikla dienu, kad olšūna izdalās no olnīcas un var tikt apaugļota. Internetā pieejami dažādi tiešsaistes kalkulatori, kas ļauj pavisam viegli noteikt ovulācijas datumu un auglīgās dienas. Daktere Lietuviete saka, ka pārlieku paļauties uz rezultāta precizitāti nevajadzētu, jo tas tiek izkalkulēts, automātiski pieņemot, ka ovulācija notiek 14. dienā pirms menstruācijas. Tomēr visas sievietes nav vienādas, un ļoti bieži ovulācija ir "pabīdījusies" dažas dienas uz vienu vai otru pusi, tāpēc precīzi aprēķināt ovulācijas datumu ir gandrīz neiespējami.

"Jāņem vērā, ka notiek arī sporādiskās jeb papildu ovulācijas, kuru laikā sievietei arī ir iespēja palikt stāvoklī. Būtībā ovulācija var notikt praktiski jebkurā menstruālā cikla dienā, arī uzreiz pēc mēnešreizēm vai īsi pirms tām," skaidro Lietuviete.

Diezgan precīzi ir aptiekās un veikalos nopērkamie ovulācijas testi, ar kuriem iespējams konstatēt ovulācijas tuvošanos. Ovulācijas testi reaģē uz luteinizējošo hormonu, kura līmenis organismā neilgi pirms ovulācijas strauji pieaug, kā ietekmē olšūna atbrīvojas no olnīcas. Ja tests ir pozitīvs, ovulācija norisināsies tuvāko 24–36 stundu laikā.

Vislabākā metode – regulārs sekss

Visefektīvākā metode, kā kļūt par vecākiem, ir regulārs sekss. "Regulārs" nozīmē – divas līdz trīs reizes nedēļā. Ja vēlas tikt pie mazuļa, formula "jo vairāk, jo labāk" nedarbojas. Pārlieka centība, nododoties tuvībai maksimāli bieži, ir viena no izplatītākajām kļūdām, kas traucē ieņemt mazuli.

"Spermatozoīdu atjaunošanās procesiem ir vajadzīgs laiks. Ja pāris ar seksu nodarbojas ļoti bieži, var gadīties, ka vīrietis izšauj visu pulveri un spermatozoīdi gluži vienkārši nepaspēj nobriest. Bet tikai nobrieduši spermatozoīdi spēj apaugļot olšūnu. Tāpēc 2–3 reizes nedēļā ir ieteicamais ritms, ja vēlas tikt pie mazuļa," skaidro Lietuviete.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Spermatozoīdi sievietes ķermenī var izdzīvot un gaidīt satikšanos ar olšūnu aptuveni 48 stundas pēc ejakulācijas, savukārt olšūna ceļo pa olvadu un var tikt apaugļota aptuveni 24 stundas pēc ovulācijas. Tas nozīmē, ka katrā ciklā ir vairākas dienas, kuru laikā mīlējoties iespējama grūtniecības iestāšanās.

Kad centieni ieilguši

"Ja pārim ir regulāra dzimumdzīve un netiek lietoti pretapaugļošanās līdzekļi, bet grūtniecība gada laikā neiestājas, ir pamats runāt par neauglību. Tas nenozīmē, ka pēc gada ir jākrīt panikā. Vienkārši ir pienācis brīdis vērsties pēc palīdzības pie ginekologa," skaidro Lietuviete.

Termins "neauglība" nav jāuztver kā fatāls spriedums, ka par vecākiem kļūt nav lemts, jo tas ietver arī auglības traucējumus, ko ir iespējams novērst. Ginekologi šo terminu sāk lietot, tiklīdz pārim gada laikā nav izdevies sagaidīt pozitīvu grūtniecības testa rezultātu, un tas nozīmē vien to, ka pārim nenoskaidrota iemesla dēļ ilgstoši neizdodas ieņemt mazuli. "Ir jādodas pie ginekologa un jāmeklē iemesls, kāpēc grūtniecība neiestājas. Lielākajā daļā gadījumu runa ir par auglības traucējumiem, kas ir novēršami, un pārim agrāk vai vēlāk izdodas kļūt par vecākiem," mierina Lietuviete.

Jāpārbaudās abiem

Ja bērniņš ilgstoši nepiesakās, reproduktīvā veselība jāpārbauda ne tikai sievietei, bet arī vīrietim. "Nedrīkst būt tā, ka sieviete veic visus izmeklējumus, bet vīrietis guļ uz lauriem, sak, ar mani viss ir vislabākajā kārtībā! Tikpat liela ir iespējamība, ka vaina ir tieši vīrietī," saka daktere Lietuviete.

Kļūt par vecākiem var traucēt dažādas reproduktīvās veselības problēmas, piemēram, slikta spermas kvalitāte, sēklvadu aizsprostošanās, hormonālie traucējumi, dzemdes mioma, dzemdes kakla erozija vai olvadu caurlaidības traucējumi. Taču ne vienmēr auglības traucējumu cēlonis meklējams tieši reproduktīvajā veselībā. Aizsākties jaunai dzīvībai var neļaut arī vispārējais veselības stāvoklis, piemēram, dažādas smagas un hroniskas kaites, tai skaitā onkoloģiskas slimības, diabēts un celiakija. Samērā bieži cēlonis meklējams dzīvesveidā. Kļūt par vecākiem var traucēt ilgstošs stress, smēķēšana, alkohola lietošana un citi neveselīgi ieradumi.
Foto: Shutterstock

Pēc 35 gadiem – grūtāk

Būtisks faktors ir arī vecums, jo ar gadiem spēja radīt pēcnācējus kā vīrietim, tā sievietei samazinās. "Savulaik mācīja, ka sievietei bērni jālaiž pasaulē līdz 30 gadu vecumam. Šodien tā notiek ļoti reti, jo daudzas sievietes vispirms pievēršas karjerai un tikai pēc 30 sāk domāt par ģimenes veidošanu. Diemžēl pēc 35 gadu vecuma sievietes auglība strauji samazinās un kļūst aizvien grūtāk tikt pie pēcnācējiem. Tas ir zinātniski pierādīts," saka Lietuviete. Auglības traucējumi pēc 35 gadu vecuma skar arī sievietes, kuras jau ir mammas un pie iepriekšējām atvasēm tikušas bez mazākās aizķeršanās.

Ja sieviete vēlas kļūt par māmiņu pēc 35 gadu vecuma, pie ginekologa pēc palīdzības iesaka vērsties jau tad, ja grūtniecība neiestājas sešus mēnešus. Jo ātrāk meklēs palīdzību, jo lielāka ir cerība kļūt par māmiņu.

"Protams, laiks nesaudzē arī vīriešus. Jāņem vērā, ka arī viņiem spēja radīt pēcnācējus ar gadiem samazinās," piebilst Lietuviete.

Reizēm problēma ir galvā

Ir gadījumi, kad pāra nespējai radīt bērnu, abus pārbaudot no A līdz Z, tā arī netiek atrasts medicīnisks izskaidrojums. "Reizēm nekas nesanāk psiholoģisku iemeslu dēļ. Bieži vien psiholoģiskā spriedze, ka tagad noteikti ir jātiek pie bērna, ir tik liela, ka izveidojas psiholoģiska aizsargbarjera un organisms šo vēlmi atsakās īstenot. Nereti, kolīdz pāris atlaiž šo domu un samierinās ar to, ka, iespējams, par vecākiem nekad nekļūs, bērniņš negaidīti piesakās," stāsta Lietuviete.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!