Jaunieši šobrīd sliktāk novērtē savu garīgo veselību, vairāk vajadzīgs pieaugušo atbalsts
Foto: Pexels.com

Skolas vide ietekmē jauniešu uzvedību. Varētu domāt – šobrīd jaunieši fiziski lielākoties neatrodas skolā un skolas vide neietekmē. Tomēr, mācoties attālināti, tā nekur nepazūd. Šobrīd būtiskas izmaiņas skolas klimata vērtējumos jaunieši norāda atbalsta no pieaugušajiem, garīgās veselības un skolas klimata kopvērtējumā, stāsta Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas izglītības psiholoģe Anete Olava, kas šo tēmu kopš 2018. gada pētījusi divos veidos – dažādās Latvijas skolās, kā arī konkrētā izglītības iestādē, kurā strādā par izglītības psihologu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kad pirmoreiz pētīju šo tēmu maģistra darba ietvaros 2018. gadā, Latvijā milza pārmaiņas izglītības sistēmā, sabiedrībā arvien biežāk runāja par uzvedības problēmām, starpvalstu pētījumi atspoguļoja vienu no augstākajiem ņirgāšanās rādītājiem skolās, par skolām un uzvedības problēmām runāja skolēni, skolotāji, vecāki un sabiedrība kopumā. Skolas vide un jautājumi, kā risināt ar uzvedību saistītās grūtības izglītībā, raisīja diskusijas, sarunas un dažādu pieeju meklējumus. Es meklēju un turpinu meklēt zinātnē balstītus faktus, kā mazināt uzvedības problēmas skolā un skolas klimata lomu tajā," stāsta Anete Olava.

Ja 16 līdz 18 gadus veci jaunieši skolas klimatu uztver kā pozitīvu, tie norāda arī mazāk uzvedības problēmu.

2018. gadā piedalījusies Skolas klimata aptaujas adaptācijā Latvijā Asoc. prof. Dr.psych. Baibas Martinsones vadībā. Aptaujas adaptācija ietvēra dažādu Latvijas skolu klimata novērtējumus. Latvijas Universitātes maģistra darba ietvaros izglītības psiholoģe Anete Olava veica pētījumu un aplūkoja tieši jauniešu uztverto skolas klimata novērtējumu saistībā ar uzvedības problēmām* un vienaudžu sociālo atbalstu. Kopumā pētījumā piedalījās 187 vispārizglītojošo skolu skolēni vecumā no 16 līdz 18 gadiem, iekļaujot skolēnus no dažādiem Latvijas reģioniem. Pēc maģistra darba pētījuma autore iegūtās zināšanas pielietoja, pētot Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolas klimatu, lai novērtētu skolēnu izjūtas par skolas klimatu un veiktu uzlabojumus. Trīs gadu laikā skolā veikti trīs skolēnu uztvertā klimata novērtējumi.

Skolas klimats ietver skolas vides vērtējumu no dažādiem skatpunktiem – skolēnu, skolotāju, skolas darbinieku, vecāku. Tas atspoguļo normas, mērķus, vērtības, savstarpējās attiecības, mācību un mācīšanās praksi un skolas kā organizācijas vadību. Pētīts tika tieši jauniešu skolas klimata novērtējums.

Tas ietver skolēnu vērtējumu par jautājumiem:

  • cik piederīgi jūtas skolai;
  • cik man, kā skolēnam, ir svarīgi būt godīgam, laipnam, palīdzēt citiem, rīkoties pareizi;
  • cik komfortabli es jūtos skolas ēkā;
  • kā pieaugušie skolā rīkojas dažādās situācijās;
  • kā vienaudži satiek viens ar otru;
  • vai visi ir vienlīdzīgi un ir pieņemoša attieksme no citiem skolēniem skolā;
  • skolā pieņemtās normas un cik droši skolēni jūtas skolā.


Skolas klimats ietver sevī vienaudžu sociālo atbalstu – savstarpēju palīdzību attiecībās, pamatojoties uz kopīgu pieredzi; dalīšanos ar zināšanām un prasmēm un mācīšanos vienam no otra. Tā ir svarīga skolas klimata joma, jo pētījumos apstiprināta tā pozitīvā nozīme uzvedības problēmu samazināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā.

"Jauniešu vecumposmā uzvedība var būt mainīga, tā reizēm var būt atbilstoša situācijai, reizēm izaicinoša, jo laiku pa laikam jaunieši jūtas ierobežoti. Ar vecāku, aprūpētāju, skolotāju palīdzību bērni un jaunieši iemācās rīkoties atbilstoši situācijai, tomēr, tā kā uzvedība ir mainīga, tā reizēm var radīt grūtības gan pašam jaunietim, gan apkārtējiem.

Jo pozitīvāk vērtēts klimats, jo mazāk uzvedības problēmu


Anete Olava pētījumā secināja: ja 16 līdz 18 gadus veci jaunieši skolas klimatu uztver kā pozitīvu, tie norāda arī mazāk uzvedības problēmu. Turpretī, ja jaunieši skolas klimatu uztver negatīvi, attiecīgi viņi norāda vairāk uzvedības problēmu. "To ataino arī citi pētījumi "augstāks skolas klimata novērtējums ir saistīts ar iesaistīšanos un pozitīvāku uzvedību" un "tieši negatīvs skolas klimats ir tas, kura dēļ tiek kavēta skola, novērotas uzvedības problēmas"."

Skolas klimata novērtējums ir noturīgs laikā, un tam nevajadzētu krasi mainīties dažādu pārmaiņu dēļ.

Skolas vides iezīmes var būt kā aizsargfaktors uzvedības problēmu attīstībai. Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka biežāk jaunieši pozitīvi novērtē skolas klimatu, ja tiek sniegts augstāks sociālais atbalsts no vienaudžiem. Jo jaunieši jūtas piederīgāki vienaudžiem, jo pozitīvāk uztver skolas klimatu. Turpretī, jo iederīgāki jaunieši jūtas, jo mazāk uzvedības problēmu tie saskata. Pasaulē veiktie pētījumi pauž līdzīgas atziņas "skolēni, kuri uzskata, ka viņu klātbūtne klasē netiek atzīta vai ievērota, var izvairīties apmeklēt skolu un norādīt uz augstākām uzvedības problēmām". Mācīšanās vide, kas ir arī skolas vide, ietekmē vienaudžu uzvedību – var izraisīt gan vilšanos, garlaicību un neieinteresētību, gan, tieši pretēji, ieinteresētību un vēlmi mācīties.

Pētījuma rezultāti ataino, ka tieši garīgās veselības novērtējumam ir vislielākā nozīme, tā izskaidro 39 procentus no uzvedības problēmām, savukārt vienaudžu sociālais atbalsts izskaidro piecus procentus uzvedības problēmu.

Šis pētījums sniedz praktiskus ieteikumus skolām:

  • apzināta un sistemātiska skolēnu sadarbības un attiecību veidošanas prasmju attīstīšana, var veicināt saņemt vienaudžu sociālo atbalstu un sekmēt skolēnu garīgo veselību, kas var kalpot kā nozīmīgs aizsargājošs faktors uzvedības problēmu attīstībai;
  • skolas klimata pētniecība, var palīdzēt apzināt jomas, kurās skolēni izjūt grūtības.

Skolas klimata vērtējums ir noturīgs laikā

Jaunieši šobrīd sliktāk novērtē savu garīgo veselību, vairāk vajadzīgs pieaugušo atbalsts
Foto: Shutterstock

Šogad Anete Olava skolas vides ietekmi pētījusi trešo reizi. Kādi ir secinājumi? "Trīs gadu laikā ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas izglītībā, šajā mācību gadā ne vien tika uzsākts jaunais mācību saturs, bet arī pandēmijas radīto apstākļu dēļ daļa skolēnu jau gadu mācās attālināti. Tomēr, balstoties uz skolas klimata pētījumiem citviet pasaulē, skolas klimata novērtējums ir noturīgs laikā, un tam nevajadzētu krasi mainīties dažādu pārmaiņu dēļ. Jāņem vērā arī fakts, ka pasaulē šāda apmēra pandēmiju sabiedrība nav piedzīvojusi nesenā pagātnē un šobrīd nav datu, kā tā atstāj iespaidu uz skolas klimatu.

To, kā jaunieši uztver skolas klimatu, ir noderīgi pētīt katrai skolai individuāli. Ar klimata novērtēšanas palīdzību var uzzināt, kas būtu jāpilnveido, lai skolēni justos labāk, vai lai novērtētu kā skolas kolektīva veiktās aktivitātes izmainījušas skolēnu izjūtas skolā."

Skolas klimata novērtējumu autore veikusi šobrīd trešo reizi, strādājot par izglītības psihologu Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā. Anete Olava pauž atziņu, ka ikviens no skolas klimata novērtējumiem ir ļāvis izdarīt secinājumus, šobrīd, salīdzinot skolas klimata datus pirms pandēmijas un tagad pandēmijā, var secināt, ka tas ir dažās jomās būtiski mainījies: "Būtiskas izmaiņas skolas klimata vērtējumos jaunieši norāda atbalsta no pieaugušajiem, garīgās veselības un skolas klimata kopvērtējumā. Lai gan sabiedrībā daudz diskutē par atgriezenisko saiti no pedagogiem un izskan viedokļi, ka jaunieši nejūtas pietiekami atbalstīti, mana pieredze rāda pretējo. Skolēni vairāk novērtē pedagogu ieguldījumu un vērtē salīdzinoši augstāk šobrīd atbalstu no pieaugušajiem, nekā tas bija trīs gadus atpakaļ."

Vairāk garīgās veselības problēmu

Jaunieši šobrīd sliktāk novērtē savu garīgo veselību, vairāk vajadzīgs pieaugušo atbalsts
Foto: Shutterstock

Savukārt skolēnu vērtējums par garīgo veselību šobrīd ir būtiski pasliktinājies, jaunieši norāda vairāk garīgās veselības problēmu nekā pirms trīs gadiem: "Jauniešu nepieciešamība būt kopā ar vienaudžiem, piederēt jauniešu grupām, vēlme pieņemt patstāvīgus lēmumus un baudīt dzīvi, ir pandēmijas ierobežota un garīgās veselības pasliktināšanās ir saistīta ar šo attālināto situāciju," skaidro izglītības psiholoģe.

Šobrīd salīdzinoši biežāk vecāki vai jaunieši paši vēršoties pēc palīdzības pie psihologa, jo izjūt trauksmi, bezjēdzīgumu, noslēgšanos sevī, kā arī agresīvu uzvedību. "Jāatzīst, šī situācija ir izkristalizējusi vismaz divus skolēnu tipus, vieni, kuriem attālinātais mācību process ir piemērots un mācīšanās ir veiksmīga, otri, kuriem attālinātās mācības radījušas dažādas grūtības, tajā skaitā arī uzvedības problēmas. Jāņem vērā, ka bez skolas klimata ir arī daudzi citi faktori, kuri šobrīd palīdz vai, tieši otrādi, pasliktina jauniešu garīgās veselības problēmas, tomēr tās jāvērtē, ņemot vērā konkrētus cilvēkus, apstākļus," piebilst speciāliste.

Šobrīd salīdzinoši biežāk vecāki vai jaunieši paši vēršoties pēc palīdzības pie psihologa, jo izjūt trauksmi, bezjēdzīgumu, noslēgšanos sevī, kā arī agresīvu uzvedību.

Kopējais skolas klimats tiekot novērtēts pozitīvāk nekā pirms trīs gadiem. "Šādus skolēnu vērtējumus, iespējams, var skaidrot ar skolas veiktajām intervencēm. Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas kolektīvs, sākot ar pirmo attālināto mācību nedēļu, veido tiešsaistes sarunas ar skolēniem, rīko pasākumus attālināti, skaidro mācīšanās procesu, organizāciju; regulāri veido aptaujas skolēniem, lai apzinātu grūtības, iespējas, ieguvumus; ikdienā risina problēmsituācijas, lai noritētu veiksmīga mācīšanās, regulāri sniedz atgriezenisko saiti citiem skolotājiem par veiksmīgiem situāciju risinājumiem, stundu vadīšanu tiešsaistē un citas aktivitātes," min Anete Olava.

Minētos datus gan nevarot vispārināt, jo katras skolas skolēni klimatu uztver atšķirīgi un tas ir atkarīgs no skolas mērķiem, pieredzes, darba organizācijas un citiem faktoriem, bet to var izmantot kā ieskatu, lai pilnveidotu un attīstītu skolas mērķus, idejas, sasniegumus, veicināt skolas klimata pilnveidošanu u. c.

*Kas ir uzvedības problēmas? Kā tās izpaužas tieši jauniešu vecumposmā?

Uzvedības izmaiņu gadījumā ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, ja bērns, jaunietis turpina izturēties netipiski vairākus mēnešus vai ilgāk, novērota bieža nepaklausība, uzbudinātība un agresija; ja uzvedība nav ikdienišķa un nopietni pārkāpj mājās un skolā pieņemtos noteikumus. Šāda ilgstoša uzvedība var ietekmēt bērna attīstību un var traucēt ikdienā saskarsmē ar citiem un pašam ar sevi.

Psiholoģiskajā literatūrā tiek izšķirtas divu veidu uzvedības problēmas:

  • eksternalizētas (ārējas) – gulšņāšana, noteikumu pārkāpumi, opozicionārisms, agresivitāte, špikošana;
  • internalizētas (emocionālas) – trauksme, skumjas, vientulība, bezcerība un bezjēdzīgums.

Tags

Latvijas Universitāte Psiholoģe Psiholoģija Skola Pusaudzis Skolēns Pētījumi Stress
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam