Konflikts ar bērnu: ieteikumi veiksmīgai tā risināšanai  (2)

Psihologs Daniels Šapiro "Psychology Today" skaidro, ka strīds ar bērnu nenozīmē, ka esi slikts vecāks. Visi vecāki laiku pa laikam strīdas ar saviem bērniem. No konfliktiem pilnībā izbēgt nav iespējams, tomēr pastāv metodes, kā tos veiksmīgāk risināt. Šapiro piedāvā četrus būtiskus nosacījumus, kas palīdzēs ikvienam vecākam, neatkarīgi no tā, vai konflikts izcēlies, jo četrus gadus vecais bērns ir nolēmis, ka neies gulēt, vai pusaudzim ir atšķirīgs viedoklis par to, cik ilgu laiku nepieciešams pavadīt, veroties dažādu ierīču ekrānos.

Neļauj sevi ieraut nebeidzamā virpulī. Šapiro norāda, ka, iespējams, nevienas citas attiecības dzīvē nav tik intensīvas kā starp vecākiem un bērniem. Tas nozīmē, ka iesaistītās puses ļoti pārdzīvo savstarpējos konfliktus. Ir ļoti svarīgi neļaut tiem sevi saēst tik ļoti, ka spēj domāt vairs tikai par kārtējo strīdu ar savu atvasi. Tev šķiet, ka esi zaudējis jebkādu kontroli pār to, kas notiek. Tiklīdz šķiet, ka situācija uzlabojas, bērnam rodas jaunas prasības vai viņš sāk nejauki izturēties pret saviem brāļiem un māsām, liekot tev justies vēl bezspēcīgākam.

Šapiro uzsver, ka labākais veids, kā risināt šo situāciju, ir no tās izvairīties. Kad jūti, ka spriedze palielinās, pajautā sev, vai patiešām vēlies iekļūt šajā konfliktā. Mēģini mainīt savu nostāju un attieksmi. Dziļi ieelpo un iedomājies sevi stundu vēlāk, kā tu varēsi mierīgi ieiet dušā vai lasīt grāmatu. Vai potenciālā konflikta iemesls ir tik svarīgs, lai aizsviltos un pēc tam smagi pārdzīvotu? Iespējams, ka nē.

Novērtē sava bērna šaubas. Vecākiem piemīt tendence uzskatīt, ka viņu pusē ir visi argumenti un pareizās atbildes, kad runa ir par strīdiem ar bērniem. Tomēr atceries, ka tas, ka tev ir vara pār bērnu, nenozīmē, ka situāciju nav vērts izvērtēt arī viņa skatupunkta. Bērnu rīcību bieži vada ļoti loģiski un racionāli argumenti, un ir vērts veltīt laiku, lai tajos ieklausītos. Kad tavs desmit gadus vecais bērns apgalvo, ka pret viņu attiecies netaisnīgi, nesāc uzreiz sevi aizstāvēt. Pajautā, kas liek viņam tā domāt. Iespējams, viņš ir greizsirdīgs, jo pret viņa jaunākajiem brāļiem un māsām izturies iecietīgāk. Bet, iespējams, viņam vienkārši trūkst uzmanības.

Izvairies no situācijām, kas atkārtojas. Pievērs uzmanību tam, ka liela daļa konfliktu sākas un norit pēc viena nu tā paša vai ļoti līdzīga scenārija. Ja tavi mēģinājumi aizrādīt bērnam par nepaklausību vai kādu citu darbību regulāri beidzas konfliktā, mēģini izprast notikumu attīstības gaitu un centies tajā ieviest izmaiņas.

Jāpiebilst, ka dažādos vecuma posmos konfliktu veidi un biežums starp vecākiem un bērniem atšķiras. Visbiežāk konflikti ģimenē ir novērojami tad, kad bērns ir pubertātes vecumā. Ja pusaudzis ir dusmīgs, vecākam var būt grūtības izveidot mierīgu sarunu. Šādās situācijās vislabākais ir palikt tuvumā un ar savām darbībām darīt bērnam zināmu, ka esi pieejams, ja bērnam tas būs nepieciešams. Bērnam ir svarīgi zināt, ka viņš ir drošībā un ka viņu mīl, skaidro Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas speciālisti. Vairāk par to, kāpēc pubertātes laikā bērni bieži iesaistās ģimenes strīdos un kā tos novērst, lasi šeit.

Tāpat ļoti bieži konfliktus starp bērniem un vecākiem izraisa ne tikai atšķirīgi viedokļi par lietām, bet arī vecāku dusmas par to, ka bērns neklausa vai nav izpildījis kādu uzdotu darbu. "Very Well" skaidro, ka vecākiem ir jāiemācās bērniem palūgt paveikt dažādas lietas tā, lai tās arī tiktu izdarītas. Ļoti svarīgi ir pašam saprast, kas ir jāizdara un kad tas jāizdara. Tu nevari dusmoties, ka bērns pirmdienā nav paveicis darbu, ko lūdzi pabeigt līdz otrdienas pēcpusdienai.

Ja pēc brīža pamani, ka bērns tavu lūgumu ignorē, pajautā viņam: "Ko es tev prasīju izdarīt?" Pareizas atbildes gadījumā saki: "Ļoti labi, un tagad ej un to izdari." Ja bērns neklausa, nepadodies. Runā ar viņu, uzdod jautājumus, kāpēc viņš nedara prasīto, un liec saprast, ka neliksies mierā un viņš nevarēs nodoties iecerētajām aktivitātēm, ja nepaveiks solīto.