Kovidsomnija: kā pandēmija kaitē bērnu un pusaudžu miega kvalitātei
Foto: Shutterstock

Bērniem un pusaudžiem ir maza dzīves pieredze, tādēļ tikt galā ar pandēmijas ieviestajām pārmaiņām un milzīgo informācijas apjomu ir grūti. Daudziem tas negatīvi ietekmē miega kvalitāti, kas nereti izgaismo citas nopietnas problēmas, piemēram, trauksmi un pat depresiju. Kas liecina par to, ka bērns cieš no miega traucējumiem un kā iespējams palīdzēt?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Pandēmijas izraisītajiem miega traucējumiem ir īpašs apzīmējums – kovidsomnija. Ar to saprot gan bezmiegu, gan miegainību, gan diennakts ritma traucējumus," skaidro Marta Celmiņa, pediatre – miega speciāliste Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centrā un Veselības centru apvienībā. "Kovids nav tikai elpošanas sistēmas slimība. Tas skar visu organismu, bieži vien – arī smadzenes, un var radīt miega traucējumus, turklāt jebkuram, ne tikai tam, kurš saslimis vai izslimojis Covid-19."

Kāpēc cieš bērni


Ārste apstiprina, ka kovidsomnija var būt izplatīta visās vecuma grupās, un no tās cieš arī bērni: "Biežākais, ko stāsta vecāki: bērns visu dienu guļ, neko nespēj izdarīt, tikai skatās telefonā; pusaudzis ilgi paliek nomodā, bet no rīta nespēj piecelties. Miega problēmas nereti kombinējas ar trauksmi vai depresiju. Trauksmes iemesli ir dažādi: nav iespēju normāli socializēties, tikties ar draugiem; ir bailes saslimt; pārvietošanās ierobežojumi; izmainījies dzīves ritms, piemēram, vairs nav noteikts laiks, kad no rīta jāceļas; pietrūkst ikdienišķās nodarbes – interešu izglītības pulciņu, sporta treniņu.

Daudzus bērnus ir pārņēmusi bezjēdzības izjūta, savukārt tie, kuri kovidu ir pārslimojuši (gan bērni, gan pieaugušie), nereti izjūt bailes iemigt, jo šķiet, ka miegā nespēs elpot. Šīs paralizējošās bailes var saglabāties vēl ilgi pēc izslimošanas. Pandēmija ir ietekmējusi visus – cilvēki krietni vēlāk iet gulēt, lielai daļai ir nepieciešams ilgāks laiks, lai iemigtu, līdz ar to no rīta ceļas vēlāk, citi guļ vairāk, citi – mazāk nekā parasti, biežāk un ilgāk lieto viedierīces."

Pētījumi apstiprina – problēma ir nopietna


Aizvadītajā gadā Itālijā ir veikts apjomīgs pētījums, iesaistot 4314 bērnus vecumā no viena līdz 18 gadiem.

"Salīdzinot miega traucējumus, konstatēts, ka pēc pulksten 23 pandēmijas laikā iet gulēt 28 procenti bērnu vecuma grupā no sešiem līdz 12 gadiem un 63 procenti pusaudžu (13-18 gadus veci). Pirms Covid-19 pandēmijas rādītāji bija citādi – pēc pulksten 23 gulēt devās vien 0,9 procenti bērnu vecumā no sešiem līdz 12 gadiem un 12 procenti pusaudžu vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Četrkāršojies to 13-18 gadu vecu pusaudžu skaits, kuri darbadienās guļ vairāk nekā desmit stundas. Pieaug arī laiks, ko pavada, lai iemigtu. Samazinās bērnu un jauniešu skaits, kam iemigšanai nepieciešamas piecas līdz 15 minūtes, un palielinās to skaits, kam iemigšanai nepieciešamas vismaz 30 minūtes. Piemēram, pandēmijas apstākļos, lai iemigtu, vairāk par 60 minūtēm nepieciešams:

  • sešiem procentiem gadu līdz trīs gadus veciem bērniem (agrāk šādu bērnu bija tikai viens procents);
  • 12 procentiem 13-18 gadus vecu pusaudžu (agrāk – viens procents pusaudžu).

Pētījums uzskatāmi parāda, ka skaitļi pieauguši vairākkārt. Arī citās vecuma grupās rezultāti ir līdzīgi."

Pētījumā arī konstatēts, – ja pirms pandēmijas viens procents četrus piecus gadus vecu bērnu gulēja vairāk par 11 stundām, tad tagad tie ir trīs procenti bērnu. Turklāt, ja agrāk gandrīz visi vienu līdz trīs gadus veci bērni aizgāja gulēt laikus, tagad gandrīz trīs procenti bērnu aiziet gulēt pēc pusnakts.

Krietni pieaugusi arī viedierīču lietošana ārpus nepieciešamības tās izmantot mācīšanās procesā, turklāt ne tikai lielo, bet arī mazo bērnu grupā. Piemēram, pirms "kovida" tikai 2,3 procenti mazu bērnu (līdz trīs gadiem) lietoja viedierīces vairāk par trim stundām dienā, taču pandēmijas laikā – jau 30,8 procenti mazu bērnu. Pirms pandēmijas vairāk par trim stundām dienā viedierīces lietoja 31,5 procents, pusaudžu (13-18 gadi), tagad – 93,1 procenti.

"Šogad kopā ar RSU studentiem veicām pētījumu Latvijā, kurā piedalījās vairāk nekā 600 vecāku. Pētījām, kā vecāki uztver savu bērnu (līdz trīs gadu vecumam) miega problēmas. Tostarp jautājām, vai pašiem vecākiem ir depresīvi simptomi. Gandrīz 60 procenti atzina, ka tie ir. Noskaidrojās arī sakarība – vecāki, kuru bērni guļ slikti, jūtas depresīvāki," stāsta Marta Celmiņa.

Tags

Dzīve Covid-19 pandēmijas laikā Bērna veselība Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Miegs Pusaudzis Bērndārznieka veselība Bērndārznieks Mazuļa veselība Mazulis Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns Zīdainis (9-12 mēneši) Bezmiegs Miega traucējumi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form