Mīti par vakcināciju pret gripu un iemesli, kāpēc tie nav patiesi

Mīti par vakcināciju pret gripu un iemesli, kāpēc tie nav patiesi
Foto: Shutterstock

Vecākiem ir dažādi viedokļi par vakcīnu pret gripu. Diemžēl daži no tiem ir balstīti uz mītu, ka tā var nodarīt kaitējumu veselībai. Šo un vēl citus mītus par gripas vakcināciju portālā "Rīga" atspēko Veselības ministrijas galvenais infektoloģijas speciālists Uga Dumpis.

Lūk, daži no izplatītākajiem mītiem par gripas vakcīnu!

Gripas vakcīna var nodarīt kaitējumu veselībai

Tā nebūt nav. Pētījumi pārliecinoši pierāda, ka vakcīna ir droša un efektīva. Vakcinācija var izsaukt dažādas reakcijas: paaugstinātu temperatūru, drudzi, pietūkumu, sāpes vēdera apvidū, taču šie simptomi pāriet divu dienu laikā. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka vakcīna nevar izsaukt saslimšanu ar gripu, jo nesatur dzīvus vīrusus. Var teikt, ka vakcīna ir visdrošākais veids, kā izvairīties no šīs slimības. "Latvijā katru gadu mirst cilvēki, kurus būtu varējusi izglābt vakcīna," uzsver Dumpis.

Gripas vakcīna ir jo īpaši bīstama grūtniecēm

Tieši otrādi! Grūtnieces ir iekļautas riska grupā un vakcīna viņām ir jo īpaši ieteicama. Turklāt valsts grūtniecēm kompensē izdevumus par gripas vakcīnas iegādi 50 procentu apmērā. "Grūtniecēm gripa ir jo īpaši bīstama, jo izpaužas ar augstu temperatūru, kas nelabvēlīgi ietekmē augli, tā attīstību un pakļauj draudiem labvēlīgu grūtniecības iznākumu. Ir pierādīts, ka grūtnieces var vakcinēties jebkurā grūtniecības laikā un tas uz jaundzimušo neatstāj negatīvu iespaidu. Ir tieši pretēji – mātei vakcinējoties, mazulis saņem nepieciešamās aizsargvielas. Ārsti, kuri ārstējuši ar gripu slimojošas grūtnieces reanimācijas nodaļā, savā praksē ar šādiem gadījumiem saskarties vairs negribētu. Tas ir šausmīgi, kad gripas dēļ reanimācijā grūtniecei nākas veikt ķeizargriezienu," par sekām stāsta Veselības ministrijas galvenais infektoloģijas speciālists.

Nav jēga vakcinēties, ja nav zināms, kāds būs gripas vīrus šogad

Gripas vīrusi ir ļoti mainīgi. Tāpēc katru gadu, pirms gatavoties jaunajai gripas sezonai, speciālisti pēta, kādi vīrusa veidi pagājušajā sezonā bijuši izplatītākie dažādos reģionos un kādas izmaiņas norisinājušās vīrusa struktūrā. Atkarībā no tā Pasaules veselības organizācija izstrādā rekomendācijas nākamās sezonas vakcīnas sastāvam, atbilstoši Ziemeļu un Dienvidu puslodēm.

Reizēm vakcinētie cilvēki tomēr var saslimt ar gripu, taču vakcinētie pacienti slimo vieglākā formā, ātrāk atveseļojas un viņiem ir mazāks sarežģījumu risks. Neskatoties uz to, ka vakcīna nevar aizsargāt visos gadījumos, tā samazina nepieciešamību hospitalizēt saslimušos, kā arī samazina sarežģījumu un letālu iznākumu risku, tāpēc tiek uzskatīta par efektīvāko profilakses līdzekli.

Mīti par vakcināciju pret gripu un iemesli, kāpēc tie nav patiesi
Foto: Shutterstock

Ar gripu var saslimt tikai reizi gadā

Lielākā iespēja ir saslimt ar to gripas vīrusu, kas ir visizplatītākais vai dominējošais noteiktajā laika periodā noteiktajā teritorijā. Pēc saslimšanas ar gripu izstrādājas imunitāte pret tieši šo gripas vīrusu. Taču, tā kā gripas sezona var ilgt no novembra līdz maijam, saslimt var arī atkārtoti. Jo īpaši tad, ja cilvēks nav vakcinēts. Ja vakcīna ir veikta, cilvēks ir aizsargāts pret vismaz trim vai četriem izplatītākajiem gripas vīrusu veidiem.

Parasti gripas epidēmija sākas janvāra otrajā pusē, kad bērni pēc brīvdienām atgriežas no skolas, kur apmainās vīrusiem, un infekcija caur viņiem izplatās tālāk vecākiem, vecvecākiem un citiem.

Cilvēki var inficēt citus tikai pēc tam, kad izpaužas pirmie gripas simptomi

Nē – ar gripu inficēts cilvēks citus inficē vēl dienu pirms viņam pašam parādās saslimšanas simptomi: kaulu sāpes, sāpes kaklā, drudzis, sauss klepus, vājums, apetītes zudums. Jāatceras, ka infekcijas pārnēsātāji ir gan ārēji veselie, gan jau saslimušie, kuriem novērojami viegli simptomi un kuriem pietiek spēka, lai dotos uz mācībām, darbu vai uz sabiedriskām vietām.

Vīruss tiek nodots gaisa pilienu veidā, kad cilvēks klepo vai runā, vai kontakta ceļā – ar rokas spiedienu vai pieskaroties priekšmetam, kam iepriekš pieskāries inficējies cilvēks. Saslimt var pavisam vienkārši, ja pieskaraties durvju rokturim un pēc tam, nenomazgājot rokas, pieskaraties degunam vai mutei. Vīruss, nonākot elpceļos, ātri izplatās un jau pēc pāris dienām vai stundām cilvēks jūtas slims. Lai samazinātu saslimšanas risku, jāmazgā rokas, jāvēdina telpas un pēc iespējas jāizvairās no sabiedrisku vietu apmeklēšanas gripas epidēmijas laikā. Vecākiem ir ieteicams pieskatīt bērna higiēnu un atgādināt par roku mazgāšanu.

Tāpat pie mītiem par vakcināciju tiek pieskaitīts arī tas, ka tie bērnu nepasargā no saslimšanas. Par to, kāpēc tā nav patiesība un vēl citus mītus par vakcināciju lasi šajā rakstā.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!