Pētniece: reemigrējošo ģimeņu bērniem skolās nepieciešams gadu ilgs pārejas posms
Foto: Shutterstock

Katru gadu aptuveni 800 skolēnu ģimenes atgriežas uz dzīvi Latvijā. Tās bieži sastopas ar grūtībām iekļauties skolā, jo izglītības sistēma atšķiras no tās, kas bija mītnes zemē. Zviedrijas Sociālās apdrošināšanas aģentūras eksperte, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadošā pētniece Ieva Reine atklāj, ar kādām problēmām izglītības iestādē saskaras reemigrējošo ģimeņu bērni un piedāvā iespējamos risinājumus.

Kopš 2018. gada pavasara Latvijā darbojas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīkls ar pieciem koordinatoriem. Koordinatori strādā prioritārās aktivitātes reemigrācijas veicināšanai ietvaros. Ciešā sadarbībā ar pašvaldībām koordinatori piedāvā potenciālajiem reemigrantiem praktiskus ieteikumus dažādos jautājumos. Koordinatori var palīdzēt atrast atbildes uz jautājumiem par pašvaldību pakalpojumiem, piemēram, par bērnudārzu un skolu pieejamību reemigrantu bērniem, par dzīves vietu, ko var piedāvāt potenciālajiem reemigrantiem, par tālākizglītību, par uzņēmējdarbības un darba iespējām vai pieejamajiem pakalpojumiem Latvijas pašvaldībās. "Darbības lauks ir ļoti plašs un, tiekoties ar koordinatoriem, kļūst skaidrs, ka visu vajadzību nodrošināšanai viņiem nepieciešama lielāka kapacitāte," uzsver Reine. "Arī, tiekoties ar skolām, kurās tiek uzņemti reemigrējošie bērni, ir skaidrs, ka ne visi izprot visus aspektus, kas nepieciešami, lai palīdzētu bērniem ātrāk iekļauties."

Pārejas periods bez vērtēšanas


Šobrīd likumdošana pret tām ģimenēm, kas vēlas atgriezties, nereti ir skarba. Iespējams situācija uzlabotos, ja tiktu ņemts vērā fakts, ka lielai daļai bērnu nav latviešu valodas zināšanu vai tās ir sliktā līmenī, un viņiem tiktu piešķirtas zināmas atlaides vai pārejas periods attiecībā uz vērtējumu mācībās. Reine uzskata, ka risinājums varētu būt viena gada pārejas periods, kura laikā bērns uzlabo valodas zināšanas un veido izpratni par mācībām, taču nesaņem vērtējumu.

Vēl viena būtiska problēma Latvijā ir latviešu valodas pedagogu trūkums. Skolām trūkst resursu, lai sniegtu papildu atbalstu valodas apguvei, tāpēc Reine uzskata, ka būtu jāpārdomā iespēja attālināti iesaistīt tos skolotājus, kas jau strādājuši ar šiem bērniem diasporā. "Šie pedagogi jau pazīst konkrēto bērnu, pārzina viņa vajadzības un zināšanu līmeni un, ja nepieciešams, var izskaidrot mācību vielu agrākās mītnes zemes valodā. Šāda pedagogu piesaiste, kā īslaicīgs pakalpojums, sekmētu bērnu iekļaušanos skolā un izglītības sistēmā kopumā," viņa skaidro.

Labās prakses piemēri


Tāpat Reine uzskata, ka skolām, kurām ir mazāka pieredze integrācijas jautājumos, būtu vērts doties pieredzes apmaiņā uz tām izglītības iestādēm, kurās tā ir ierasta prakse, meklējot līdzīgas situācijas un mācoties no kļūdām. "Protams, jāņem vērā, ka ir skolas, kurās klasē mācās desmit bērni, un skolas, kurās vienā klasē ir pat 30 skolēnu, taču jāatceras, ka primārais ir attieksme, nevis bērnu skaits klasē," viņa piebilst.

Nepieciešama tikai informācija


Tas, ka visi reemigranti gaida palīdzību no valsts un pašvaldības, ir mīts, uzsver Reine. "Bieži vien vienīgais, kas viņiem nepieciešams, ir informācija un tas, lai nebūtu lieku birokrātisko šķēršļu. Gan par izglītību, gan pašvaldību pakalpojumiem ir pieejams plašs informācijas daudzums, taču tikai retais zina, kur to meklēt. Turklāt, reemigranti nav homogēna masa, tie ir ļoti dažādi cilvēki, ģimenes, stāsti un pieredzes. Cilvēki ar pasaules pieredzi, kuri vienlaikus ir gan ieguvums, gan izaicinājums. Un, ja runājam par šādu bērnu iekļaušanos skolā, tas noteikti ir arī papildu darbiem pedagogiem, tāpēc jārod veids, kā viņus motivēt. Nenoliedzami, ir virkne pedagogu ar misijas apziņu, kuri ir gatavi iesaistīties un palīdzēt šiem bērniem un viņu ģimenēm, taču visu nav iespējams atstāt skolas pārziņā un jāmeklē iespējas pielielināt koordinatoru skaitu, tostarp tādus, kas darbojas tieši ar izglītības jautājumiem," uzskata Reine.

Viņa atklāj, ka par veiksmīgu iekļaušanos visvairāk uztraucas tieši vecāki, savukārt bērni to uztver kā piedzīvojumu. Nesen veiktais Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas pētījums par to, ko bērni sagaida no Latvijas skolām, apliecināja, ka viņos ir neliels uztraukums par to, vai būs iespējams saprast visu skolotājas teikto, taču kopumā noskaņojums ir pozitīvs. Arī vietējie bērni ir ļoti ieinteresēti iepazīties un kontaktēties ar vienaudžiem, kas iepriekš dzīvojuši un mācījušies ārpus Latvijas.

Source

Cālis.lv

Tags

Bērni Izglītība Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form