Pieci iemesli, kāpēc vecākiem jāsaka skaļi, ka viņi ar pusaudzi lepojas

"Lielākoties pusaudžu vecuma zēnu audzināšana var šķist kā iespējamu bojājumu kontrole," vietnē "Psychology Today" norāda klīniskā psiholoģe Lī Beira. Nozīmīgi ir sajust balansu un bez pirksta kratīšanas, kad pusaudzis izdarījis ko tādu, kas vecākiem liek kratīt pirkstu un aizrādīt, sacīt atzinīgus vārdus. Tīnim ir svarīgi sadzirdēt, ka vecāki par viņa rīcību ir labās domās, tāpēc ik pa laikam jānotver īstais brīdis, lai savai atvasei pateiktu, ka ar viņu lepojies. Lūk, pieci iemesli, kāpēc ir svarīgi pusaugu dēlam teikt, ka ar viņu lepojies!

"Lai gan mūsu audzināšanas metodes mainās, bērniem augot lielākiem, mēs turpinām vadīt savus dēlus pieaugušo pasaulē (un vēl tālāk). Pusaudžu vecumā zēni var fiziski sākt līdzināties pieaugušajiem, bet vecākiem jāatceras, ka viņi vēl nav pieaugušie. To var manīt caur brīžiem bērnišķīgo uzvedību, bet tīnim ir nepieciešams saņemt atbildes reakciju," skaidro klīniskā psiholoģe.

Ir svarīgi izvēlēties pareizos vārdus. Pasakot pusaugu dēlam, ka ar viņu lepojies, tu pavērsi bērnā pašā apziņu, ka viņš iegūst jaunu identitāti un kļūst pieaugušāks. Skaļi sakot atzinīgus vārdus, vecākiem ir ilgtermiņa ietekme uz to, kā veidosies pusaudža personība.

"Kad terapijā strādāju ar vecākiem, kuriem ir grūtības ar bērna uzvedību, viens no uzdevumiem, kurus dodu, ir vecākiem apzināties sava bērna labo uzvedību. Ja vēlamies redzēt pārmaiņas no bērniem, mums jāfokusējas uz to, ko viņi var izdarīt," norāda Beira. Arī pusaudzim ir nozīmīgi dzirdēt, ko viņš dara pareizi. Sakot savam dēlam, ka ar viņu lepojies, parādīsi viņam, ka viņš ir uz pareizā ceļa, un šāda uzvedība turpināsies arī nākotnē.

Runāt ar pusaudzi brīžiem var šķist kā runāt ar sienu. Nemitīgi jāpārvaicā, vai viņš klausās, kas noved pie tā, ka nesaņemam atgriezenisko saiti. Vecākiem reizēm atliek cerēt, ka viņi tiks sadzirdēti. "Ja gribam būt droši, ka pusaudzis saņems mūsu vēstījumu, ka ar viņu lepojamies, vajag atrast jēgpilnas iespējas, kad to pateikt atkal un atkal," aicina klīniskā psiholoģe.

Daudziem vecākiem brīdī, kad viņu dēli kļūst par jauniem pieaugušajiem, gribas pakāpties soli atpakaļ audzināšanā. Nogaidīšanas un vērošanas režīms ir visai izplatīta parādība pusaudžu vecāku vidū, ko iesaka arī Lī Beira. Taču, cita lieta, ja vēlies nodibināt ciešāku komunikāciju ar savu bērnu, saņemot un sniedzot atgriezenisko saiti – tāpēc nevilcinies pateikt savam pusaudzim, ka ar viņu lepojies, vai dalīties citos novērojumos. "Tu tāpat turpināsi sniegt savas atbildes vai novērojumus par to, ko dēls darīs visa mūža garumā, tāpēc nav nepieciešams to pārtraukt pusaudžu vecumā," norāda klīniskā psiholoģe.

"Kā vecāki mēs cenšamies audzināt savus bērnus ar izpratni par vērtībām. Sakot savam dēlam, ka ar viņu lepojies, parāda viņam, kāda uzvedība jūsu ģimenē ir svarīga, kā arī palīdz bērnam pašam veidot savu izpratni par lepnumu un sasniegumiem," skaidro Lī Beira. Šāda veida audzināšanas pieejai patiesībā ir slēpts mērķis – cerība, ka pusaudzis to pārņems kā pieaugušais un leposies ar sevi, kad rīkosies saskaņā ar savām vērtībām. Teikšana pusaudzim, ka ar viņu lepojies, dod iespēju pašam apgūt šādu uzvedības elementu, lai veicinātu pašlepnumu.