Jaunā koronavīrusa izplatība mainījusi daudzu ikdienu, tostarp bērnu un skolotāju dzīves. Daudz vairāk mācāmies mājās, un šī vides maiņa var rezultēties zināmā prasmju regresā, atmetot bērna intelektuālo attīstību par soli vai vairākiem atpakaļ. Kā vecāki var palīdzēt atvasēm apgūt tik ļoti svarīgās rakstīšanas, lasīšanas un rēķināšanas prasmes, skaidrojuši portāla "Parents" eksperti.

Īpaši spilgti regress var izpausties pēc ilgākām brīvdienām, tādējādi kaut kur aizmirstoties prasmēm, kuras apgūtas arī pavisam nesen. Tāpat šī lejupslīde var būt novērojama laikā, kad bērns uz īsu brīdi nonāk sev pavisam svešā un negaidītā situācijā. Kā piemēru var minēt vēl vienas atvases ienākšanu ģimenē vai, kā šobrīd, piedzīvojot absolūti negaidītu rutīnas maiņu.

Labā ziņa, ka bērni, jo īpaši vecumā līdz 10 gadiem, ir ļoti ieinteresēti mācīties jaunas lietas un prasmes. Viņus piesaista nezināmais un īsti neuztraucas, kas aiz tā varētu slēpties. Turpinājumā iepazīsties ar veidiem, kā mājas apstākļos palīdzēt bērnam ne tikai no jauna apgūt, bet arī vēl vairāk attīstīt prasmes, kuru pamati skolā ielikti jau iepriekš.

Prasme – lasīšana

Vārdiem bagāta vide

Šīs vitāli nepieciešamās prasmes apgūšanai nepieciešams bērnam radīt vidi, kurā ir daudz burtu un vārdu. Aicini viņu skatīties apkārt un lasīt ne tikai to, kas ir rakstīts grāmatās, bet arī uz elektroierīcēm, televizora ekrānā, pārtikas produktiem un ceļa zīmēm. Pēc tam ņem talkā līmlapiņas un pieliec tās uz dažādām mājvietas virsmām, parādot, kā tās sauc (grūtāks variants ir rakstīt konkrētus zīmolus un ražotājus). Ņemot vērā, ka bērni vislabāk uztver to, kas atrodas viņu degungalā, labs variants ir veidot sarakstu ar dienā paveicamajiem darbiņiem un likt katru rītu skaļi nolasīt.

Izvairies no savas pieredzes

Gribot kā labāk, vecāki nereti nošauj greizi. Viņi mūsdienu bērniem vēlas apgūstamo mācīt pēc tieši tāda paša principa, kā tas tika darīts viņu bērnībā, tāpēc novecojušo paņēmienu atmešana var pārtapt milzīgā izaicinājumā. Neapšaubāmi, vecāki šādi rīkojas vislabāko domu vadīti, taču šobrīd mācīšanās ir kļuvusi citādāka, advancētāka. Ieteikumu saraksta augšgalā liekami centieni izvairīties no tādām frāzēm kā "Saņemies, tu taču zini to vārdu!". Tās tikai radīs lieku stresu. Tā vietā noskaidro, kā bērni apgūst sev nezināmus vārdus klasē, un centieties paņēmienu realizēt arī savā ikdienā.

Foto: Shutterstock

Uzņem progresa video

Lai gan varētu šķist, ka vienas un tās pašas grāmatas pārlasīšanai nekādas lielās jēgas nav, pieņēmums īsti patiess nebūs. Speciālisti tieši iesaka to darīt, progresu iemūžinot video formātā, tādējādi ceļot bērna pašvērtējumu un radot papildu vēlēšanos turpināt lasīt. Vislabāk bērnam pēcāk atrādīt lasītprasmes uzlabojumus nedēļas griezumā – attiecīgi aplūkot pirmdienas un piektdienas video.

Klausieties mūziku

Viena lieta ir prast lasīt, bet cita – lasīt raiti un plūstoši. Ja bērnam radušās grūtības ar šo aspektu, ilgs laiks nereti tiek pavadīts, cenšoties vārdus izburtot, tādējādi izklausoties nedaudz pēc robotiem. Raits lasītājs tekstam klāt pieliek arī emocijas un izteiksmi, un to vislabāk palīdzēs attīstīt dziesmas un grāmatas. Tā kā praktiski jebkuram dzejolim vai dziesmai ir ritms, bērns pamazām to sāks uztvert un centīsies piemērot arī saviem tekstiem.

Atceries, ka ne vienmēr jāliek bērnam lasīt garus stāstus un pasakas. Daudzas dziesmas un dzejoļi ir pavisam īsi un kodolīgi, tāpēc bērniem šķiet interesantāki un saistošāki.

Prasme – rakstīšana

21. gadsimtā, kad tehnoloģijas mūs sagaida uz katra stūra, rakstītprasmei jāpievērš īpaši pastiprināta uzmanība. Mūsdienu bērniem liela daļa ikdienas aizrit moderno tehnoloģiju skavās, tieši tāpēc viņiem šķietami zūd ticība par šīs prasmes nepieciešamību. Kā palīdzēt? Katrā brīvā brīdī likt priekšā pildspalvu vai flomāsteru. Bērni var palīdzēt gan ar iepirkšanās saraksta veidošanu, gan jubileju apsveikuma kartīšu rakstīšanu.

Nelabo kļūdas "uz sitiena"

Kamēr mazais mācās rakstīt, nekādā gadījumā nevajadzētu labot procesa laikā pieļautās gramatikas kļūdas. Vecāki nevēlas bērnu iedzīt kompleksos un radīt viņam nepatiku pret rakstīšanu, tāpēc šajā gadījumā pats galvenais ir ļaut visu uzlikt uz papīra līdz galam. Pieaugot zināšanām, attīstīsies arī pareizrakstības prasme.

Foto: Shutterstock

Spēles ar fokusu uz rakstīšanu

Mācību procesu svarīgi uzturēt arī interesantu. Viens no variantiem – ļauties rotaļām un spēlēm, kurās iekļauta arī izglītošanās. Izdomā vienu burtu un ļauj bērnam atrast mājās priekšmetu, kas sākas tieši uz tā. Pēc tam liec šo vārdu uzrakstīt uz papīra. Tāpat vari rosināt bērnu katru dienu uz līmlapiņām uzrakstīt vairākus laba vēlējumus savai ģimenei, pasakot priekšā tikai teikuma pirmo daļu, piemēram, "Man ļoti patīk, ka tu…". Būs arī interesanti paskatīties, ar kādiem vārdu virknējumiem bērns nāks klajā!

Rakstiet vēstules

Laikā, kad klātienes tikšanās ir ierobežotas, ķeršanās klāt pie vecajām, labajām vēstulēm šķiet absolūti loģisks solis. Aicini savu mazo ķiparu uzrakstīt vēstulīti krustmātei, vecmammai vai kādam draugam. Lai palīdzētu un rosinātu interesi, nāc klajā ar konkrētu tēmu, piemēram, "Ko es darīju brīvdienās". Protams, šajā gadījumā svarīgi vēstuli arī patiesi nosūtīt, lai bērnam nešķistu, ka rakstīšanai nav bijusi nekāda jēga.

Prasme – rēķināšana

Šīs prasmes apgūšana ir viena no sarežģītākajām, jo, ja novērojama regresija, svarīgi saprast, kas tieši bērnam nav skaidrs. Matemātika ir smalka zinātne, jo, lai virzītos uz priekšu, nepieciešams pilnībā izprast iepriekšējo tēmu. Ja netiks aizlāpīti pirmie caurumi, ar laiku vielu apguve paliks tikai grūtāka.

Viens pie otra

Palīdzi bērnam vizualizēt scenārijus, vairākas lietas saliekot kopā. Saskaitiet virtuves krēslus, dīvāna spilvenus vai arī rotaļlietas. Šo pieeju iespējams realizēt ne tikai mājās, bet arī veikalā vai pie jūras, skaitot maisiņā esošos ābolus vai piekrastē salasītos gliemežvākus.

Foto: Shutterstock

Skaitļu pielīdzināšana objektiem

Jo konkrētāk tiks parādīts, kur ikdienā skaitļi ap mums "dzīvo", jo dziļāka izpratne veidosies. Tie nav tikai cipari telefonā vai pulkstenī, tāpēc pavaicā savai atvasei, piemēram, cik tētis ir garš, cik ilgi gājāt uz veikalu vai cik vīnogu tu šodien apēdi. Daudziem vecākiem šķiet, ka viņu bērni prot rēķināt, jo spēj skaitīt bez problēmām. Tā ir atmiņas trenēšana, ne rēķināšana. Rēķināšana ietver skaitļu sasaisti ar reālām ikdienas lietām, kā arī sapratni, ka uz jebkuru objektu ir attiecināms kāds skaitlis.

Nemitīgs un pat nogurdinošs treniņš

Matemātikas apguvei jāvelta tikpat daudz laika kā jauna mūzikas instrumenta mācību procesam. Bez treniņa nekādi! Pat brokastu laikā iespējams attīstīt rēķināšanas prasmes, aicinot saskaitīt, cik daudz odziņu var salikt uz viena mazā šķīvīša. Labs variants ir arī dienas laikā dot mazus uzdevumus, piemēram, cik sarkanu mašīnu redzēts pa ceļam uz parku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!