Reproduktoloģes skatījums par plusiem un mīnusiem grūtniecībai pēc 40 gadiem
Foto: Shutterstock

Pēdējos gados sabiedrību arvien biežāk pāršalc ziņas par populāru un karjerā veiksmīgu sieviešu izvēli bērnus laist pasaulē nevis vairs tikai jaunībā, bet arī dzīves pilnbriedā, tas ir, vecumā pēc 40, pēc 45 un vēl vairāk gadiem.

Savus bērnus pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas dzemdējušas daudzas slavenas sievietes, tostarp, dziedātāja Madonna, aktrises Nikola Kidmena, Kima Beisindžere, Salma Haijeka, Sjūzena Sarandona, Monika Beluči u.c. Arī viena no populārākajām Krievijas balerīnām un leģendārā latviešu dejotāja Māra Liepas meita Ilze Liepa savu pirmdzimto pasaulē laida 46 gadu vecumā.

To, kādi plusi un mīnusi ir sievietes lēmumam salīdzinoši vēlīnā vecumā laist pasaulē bērnu, portālam "Cālis.lv" skaidro auglības klīnikas "Mama Rīga" vadošā reproduktoloģe Viktorija Zaļetova. Viņai ir 24 gadu pieredze reproduktoloģijā, vairāk nekā 20 starptautiskas zinātniskās publikācijas reproduktīvās veselība jomā, 8000 "krustbērni" daudzās pasaules valstīs, ar kuru ģimenēm joprojām tiek uzturēti kontakti, tostarp arī "krustmeita" - Ginesa rekordu grāmatā fiksētās ilgus gadus Krievijā vecākās mammas 1996. gadā 57 gadu vecumā dzemdētais trešais bērniņš - meitiņa. Zaļetova ir arī Eiropas cilvēka reproduktoloģijas un embrioloģijas asociācijas (ESHRE) biedre.

"Kāpēc tā notiek? Ja pie cilvēkiem atnāk mīlestība, tad tā notiek. Ko citu darīt pārim, kurā abi mīl viens otru un saprot, ka vēlas bērnu ar otra acīm. Te gadiem vairs nav nozīmes, jo mīlestība, kā zināms, neprasa vecumu. To, cik sievietei patiesībā ir gadu, mūsdienās zina vairs tikai sievietes ginekologs – reproduktologs, jo sievietes šūnas, protams, ar gadiem noveco, un vēl to var noskaidrot arī ar pases datu palīdzību. Tam, cik labi sieviete izskatās, mūsdienās vairs var nebūt nekāda sakara ar viņas bioloģisko vecumu.

Tajā pašā laikā bioloģiskais vecums ir ļoti būtisks faktors lēmumam par bērna laišanu pasaulē dzīves pilnbriedā, tāpēc jau sen visā pasaulē sievietes izmanto iespēju jaunībā savas olšūnas sasaldēt, lai dzīves pilnbriedā tās izmantotu, apzināti dodot dzīvību bērnam," stāsta Zaļetova, piedāvājot arī dažādu mītu skaidrojumu.

Reproduktoloģes skatījums par plusiem un mīnusiem grūtniecībai pēc 40 gadiem
Foto: Shutterstock

Pirmais mīts: bērni ir jādzemdē jaunībā

Reālā dzīve: Visi mūsdienās grib labi justies un labi dzīvot, neatkarīgi no vecuma. Tādējādi sieviete visbiežāk vienkārši cenšas noķert pašreizējo sabiedrībā valdošo dzīves ritmu un tempu. Piemēram, agrākos gados sieviete 40 gadu vecumā visbiežāk bija jau vecāmāte, un daudzos gadījumos tas bija spriedums viņas kā sievietes dzīvei – "viss beidzies!" Taču mūsdienās dzīve rit pilnīgi savādāk: sieviete jaunībā mācās, apgūst profesiju, pēc tam meklē darbu, veido karjeru un mēģina kļūt finansiāli pastāvīga, un skrējiens nereti beidzas tikai pēc 35 gadu vecuma vai pat 40 ar astīti gados.

Otrais mīts: jaunībā jāiekārto dzīve, bērni nekur nepazudīs arī pēc 30

Reālā dzīve: Sievietei vienmēr jāatceras viena dzīves patiesība – sievietei dzimšanas brīdī tiek iedots viss viņas individuālais dzimumšūnu - olšūnu komplekts. Dzīves laikā tās nevairojas un neatjaunojas. Tieši pretēji – tās noārdās. Tajā pašā laikā neviens nezina, un to nav iespējams pārbaudīt, cik dāsni daba sievieti apveltījusi ar olšūnām, jo tas var būt ļoti individuāli.

Tādējādi reālajā dzīvē pastāv gadījumi, kad vienai sievietei olšūnu krājumi izsīkst un menopauze iestājas tikai 60 gados, kamēr citai - problēmas vērojamas jau 20 gados, jo vienkārši daba, piešķirot individuālo olšūnu skaitu, nav bijusi dāsna. Turklāt situāciju var ietekmēt arī dažādi blakus apstākļi, piemēram, dažādas ginekoloģiskās un vispārējās saslimšanas utt. Situācijas ir ļoti individuālas, tāpēc ir virkne faktoru, kurus reproduktologs ņem vērā, analizējot sievietes auglības spēju dotajā brīdī un potenciālu nākotnē.

Trešais mīts: jo lielāks vecums mātei, jo lielāki riski bērnam

Reālā dzīve: Atbilde ir - jā un nē, jo šajā mītā ir sajauktas divas atšķirīgas lietas. Sievietei jāapzinās, ka viņas šūnas, tostarp dzimumšūnas – olšūnas bioloģiski noveco un vairs nav tik enerģiskas kā jaunībā. Dzīves pilnbriedā tām savu reizi var arī pietrūkt spēka. Tomēr parasti cilvēki satraucas par faktu, ka pēc 35 gadiem abiem dzimumiem pieaug ģenētisko slimību risks. Taču mūsdienu medicīnas iespējas ļauj nodrošināt dažādas nepieciešamās analīzes.

Turklāt tajos gadījumos, kad sieviete nav paļāvusies uz likteni vai nejaušību, bet bērnu savā dzīves pilnbriedā plānojusi apzināti un laicīgi, izmantojot iespēju jaunībā olšūnas sasaldēt uz laiku, IVF (in vitro fertilization) procesa laikā iespējams veikt šūnu embrioloģisko diagnostiku un līdz ar to izvēlēties ne tikai savās jaunības šūnās balstītu, bet arī veselīgāko embriju. Šajā gadījumā mūsdienu medicīnas iespējas agrāko laiku riskus atceļ.

Ceturtais mīts: dzemdēt bērnu vēlīnā vecumā izšķiras dzemdēt vientuļas sievietes, lai nepaliktu vienas

Reālā dzīve: Noteikti nē. Biežāk tie ir pāri, nereti arī ar "jaunības bērniem". Vienā gadījumā pārim ir kopīgi bērni, kas jau izauguši lieli. Citā gadījumā pārim tā ir otrā laulība, kas nozīmē, ka abiem pirmajās laulībās jau ir bērni, un viņi jēdzienu "ģimene" saprot kā dzīvi kopā ar bērniem. Tāpēc tikai likumsakarīgi, ka šāds pāris, satiekoties otrajā laulībā, neraugoties uz briedumu, vēlas kopīgus bērnus.

Source

Cālis.lv

Tags

Sarakstu karuselis Dzemdības Gatavojoties grūtniecībai Grūtniecība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form