Sešas prasmes, kas palīdzēs būt labākam vecākam
Foto: Shutterstock

Kļūstot par vecākiem, mēs katrs iedomājamies, ka būsim labākā vecāku versija, kāda vien varam būt. Bērniem augot, iedomas nereti nonāk pretstatā ar reālo pieredzi – arī bērniem ir savas uzvedības un rakstura šķautnes, kuras nenocirst pavisam, bet pieslīpēt gan. Tas, kas vecākam jāatceras – arī reakciju pret bērna uzvedības izpausmēm var pielāgot tā, lai problēmu risinātu, kopjot "vecākošanās" prasmes.

Bērnu neuzvedībai ir visdažādākie iemesli – viņi bar būt dusmīgi, sāpināti vai pat nezināt, ka tas, ko izdarījuši, bijis nepareizi, nelāgi. Savukārt katram vecākam, kurš bērnu audzināšanā sasniedz rezultātus un atrisina konfliktsituācijas, ir savas pamatprasmes, kuras viņš piekopj. Kā norāda psiholoģe Džoana Gruseka, katrai problēmai ir piemērota atbildes reakcija. Turpinājumā sešas noderīgas prasmes, kas noderēs, lai būtu labāks vecāks, ko psiholoģe izklāstījusi vietnē "Psychology Today".

Skaidras vērtības un ekspektācijas

"Bērniem ir jāzina, kāda uzvedība no viņiem tiek sagaidīta, kāda ir "laba" uzvedība, un kādas būs sekas, ja viņi uzvedīsies nepiemēroti," skaidro Gruseka. Tiklīdz bērni zinās skaidrus noteikumus, viņi apzināsies, kādas var būt sekas. Taču tas nenozīmē, ka bērnu-vecāku attiecībās nav vietas sarunām un kompromisam, tomēr vērtībām un sekām jābūt skaidrām. Psiholoģe arī norāda, ka iemesliem, kāpēc bērns kaut ko drīkst vai nedrīkst darīt, jābūt apstrīdamiem: "Pārliecinošāk būtu teikt: "Tev vajadzētu padomāt par savu valodu, vai arī taviem draugiem tu nepatiksi."" Protams, ir pašsaprotami, ka ir noteikumi, kuri nav apstrīdami, piemēram, tas, ka nedrīkst zagt, pat ja draugi izdara spiedienu un saka, ka tas ir nepieciešams draudzības saglabāšanai. No otras puses, piemēram, gulētiešanas laiks ir viens no noteikumiem, kam var pieiet fleksiblāk.

  • Šajā rakstā lasi par pazīmēm, kas norāda – esi paguvis bērnu izlutināt.

Norādi uz slikto uzvedību, nevis bērnu pašu

"Ir liela atšķirība starp vārdiem "tas, ko tu izdarīji, ir slikti" vai "tu esi slikts cilvēks". Tā vietā mēģini: "Es nedomāju, ka tu patiesībā esi tāds cilvēks, parunāsim par to, kāpēc tā nevajadzēja darīt."," norāda Gruseka. Šādu manieri izmanto tā vietā, lai bērnu kauninātu par to, ka viņš ir ļauns vai slikts. Tāpat der atcerēties, ka noraidošu attieksmi no bērna puses var izraisīt arī balss tembrs un ķermeņa valoda, tāpēc necenties būt uzbrūkošs arī tajā, kā runā un izskaties.

Dali kontroli

"Nevienam nepatīk, ka viņu izrīko. Bērni, piemēram, kuri jūtas piespiesti pakļauties, var dumpoties (to sauc par pretestību – vēlmi darīt pretējo tam, kas prasīts), kļūt noraizējušies vai depresīvi. Lai no tā izvairītos, bērniem nepieciešams sajust, ka viņiem ir kaut nedaudz kontroles," skaidro psiholoģe Džoana Gruseka. Tas gan nenozīmē, ka bērniem jādod pilnīga kontrole, bet gan tā ir dalīta – saprāta robežās. Iedomājieties tipisku situāciju daudzās mājās – bērns nevēlas ēst dārzeņus, kas ir veselīga uztura pamatsastāvdaļa, un ģimenē ir noteikums, ka visi tos ēd. Izvēli šajā gadījumā, bērnam var piedāvāt šādu – izvēlēties, kurus no visiem dārzeņiem viņš grib ēst.

Kontroles dalīšanai ir vēl viena nozīmīga loma – komunikācijā ar bērnu. Neatkarīgi no tā, vai saruna ir par kādu nedarbu, labu atzīmju svarīgumu, citu cienīšanu, palīdzēšanu mājas darbos – tai ir jābūt diskusijai, nevis lekcijai. "Bērniem vajag sajust, ka viņu viedoklis ir sadzirdēts, saprasts un, diskusiju rezultātā, viedoklis var būt ievirzīts sociāli pieņemamā gultnē, kas bērna prasības padarītu saprātīgas," norāda Gruseka.

Ņem vērā bērna perspektīvu

"Problēmas sākas tad, kad mēs neapstājamies un neņemam vērā otras personas perspektīvu. Bērnu audzināšanas gadījumā, zināt, ko domā bērns, ir noderīgi tam, lai risinātu problēmu," tā psiholoģe. Pat ja bērns nav sapratis, ka viņa rīcība bijusi rupja vai izraisījusi citos reakciju, kas nav vēlama, vecākam ir jāsaprot, no kurienes šāda uzvedība var būt cēlusies. Ja bērns vēl mazs, var nesaprast pieaugušo humoru, piemēram, un apvainoties par kādu piezīmi. Kas noved pie nepiemērotas pieaugušā reakcijas. Iepauzē un noliec sevi bērna vietā, tas palīdzēs.

Sevis apzināšanās

"Arī vecākiem jāņem vērā pašu domas un sajūtas. Piemēram, teikt sev: "Man vajag izdomāt labāko veidu, kā tikt galā ar šo problēmu. Es to varu labot. Tikai esi mierīgs." Tas būs daudz noderīgāk, nekā teikt sev: "Tas ir bezcerīgi. Viņš ir neiedomājami spītīgs, tāpat kā tētis/mamma. Es neprotu tikt galā. Esmu nikns."" vienu no labāka vecāka prasmēm raksturo psiholoģe.

Iepazīsti savu bērnu

Pat vienu vecāku bērni, audzināti un loloti vienā un tajā pašā manierē, ļoti atšķiras cits no cita. Bērniem ir dažādi temperamenti, dažādas pieredzes, kas ietekmē viņu redzējumu uz pasauli. Tāpat bērni reaģē atšķirīgi uz vienām un tām pašām audzināšanas metodēm. "Kāds bērns var būt ļoti jūtīgs pret kritiku, un ar viņu jāapietas maigi. Kas citiem bērniem var labi strādāt par soda metodi, citiem var kalpot kā atalgojums – aizsūtīšana uz savu istabu atņem iemīļoto nodarbi (sekas, sods) vai aizsūtīšana uz savu istabu ļauj bērnam spēlēties netraucēti vienatnē (balva)," atšķirības bērnu uztverē raksturo Gruseka. Tāpēc iepazīsti bērnu, vēro viņa reakciju un pievērsies "vecākošanās" līkločiem apzinīgāk, ar izpratni.

Tags

Bērna audzināšana Bērnu audzināšana Kā izaudzināt laimīgu bērnu Vecāku atbildība Bērndārznieka audzināšana
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form