Slepenā tikšanās un citas metodes, kā bērns var lūgt palīdzību apcelšanas gadījumos
Foto: Shutterstock

Kā uzsākt ar bērnu sarunu par kibermobingu, kā noteikt – bērns ir kibermobinga upuris vai varmāka, kā savaldīt emocijas, risinot kibermobinga situācijas?

Šie ir tikai daži no jautājumiem, kurus bērnu vecāki un pedagogi mobilo sakaru operatora "Bite" iniciatīvas "Iekod pirkstā!" īstenošanas gaitā organizētajās diskusijās par kibermobingu jeb emocionālo pazemošanu internetā uzdod visbiežāk. Atbildot uz šiem jautājumiem, eksperti norāda, ka par upuri un varmāku var kļūt jebkurš bērns, galvenais ir ieklausīties viņā un saglabāt vēsu prātu.

Šonedēļ šāda diskusija norisinājās Rīgas Hanzas vidusskolā. Tās laikā "Iekod pirkstā!" eksperti – Latvijas Drošāka interneta centra (LDIC) vadītāja Maija Katkovska un psiholoģe Gunita Kleinberga stāstīja par raksturīgākajām kibermobinga izpausmes vietām, formām un sekām, tā dalībniekiem un viņu atbildību, kā risināt kibermobinga situācijas, tostarp – kur meklēt palīdzību u.tml.

Līdzīgi kā citās līdz šim šīs iniciatīvas ietvaros apmeklētajās skolās, arī Rīgas Hanzas vidusskolas audzēkņu vecāku un pedagogu vidū vislielāko interesi raisīja jautājums, kā labāk rīkoties, ja bērns ir kļuvis par kibermobinga upuri vai agresoru, tostarp – kā aizsākt sarunu par šīm situācijām, ņemot vērā, ka pusaudži pieaugušos savā privātajā telpā ielaiž nelabprāt.

Aktīva diskusija izvērtās arī par jautājumu, kā savaldīt savas emocijas, risinot kibermobinga situācijas, lai neizdarītu pārsteidzīgus soļus, piemēram, neuzrakstītu vai nepateiktu ko lieku agresoram. Tāpat vecāki un pedagogi vēlējās uzzināt, kā novērst situācijas, kad emocionālai vardarbībai tiek pakļauti bērni, kuri ziņo pa kibemobinga situācijām, ar kurām saskārušies paši vai viņu draugi, skolasbiedri.

Kleinberga norāda, ka bērni un pusaudži mēdz būt ļoti nežēlīgi viens pret otru, reizēm to pat īsti neapzinoties. Tāpēc pieaugušajiem ir būtiski veicināt bērnu uzticēšanos, tostarp radīt viņos pārliecību, ka ziņošana par nopietniem skolasbiedru pāridarījumiem – kā fiziskiem, tā emocionāliem – un vēršanās pēc palīdzības ir normāla rīcība.

Slepenā tikšanās un citas metodes, kā bērns var lūgt palīdzību apcelšanas gadījumos
Foto: Shutterstock

"Ja bērns ir saskāries ar kādu problēmu, piemēram, kibermobingu, un vēlas par to pastāstīt, ir ļoti svarīgi viņu uzklausīt! Saskaroties ar nosodījumu vai vienaldzību, piemēram, tipisko frāzi "Beidz sūdzēties!", pastāv ļoti liela iespējamība, ka turpmāk viņš par šādām situācijām ar vecākiem negribēs vai baidīsies runāt," skaidro psiholoģe.

Bērnu apsaukāšanas novēršanā skolās nozīmīga loma ir pedagogiem. Viena no metodēm, ko iesaka praktizēt Kleinberga, ir tā dēvētās "slepenās tikšanās". Proti, ja skolēns vēlas aprunāties ar pedagogu personīgi, viņš noliek skolotājam uz galda zīmīti ar savu vārdu. Pēcāk viņi individuāli vienojas par laiku un vietu, kur var brīvi, nevienam nezinot, izrunāties.

Kā atpazīt – bērns ir upuris vai varmāka

Ikdienā ir teju neiespējami noteikt, kuri bērni izvērš vai varētu izvērst kibermobingu. Par to neliecina ne viņu izskats, ne arī sekmes vai talanti. Tāpēc, skaidrojot, kurā brīdī uzrunāt bērnu un kā, psiholoģe vērš uzmanību uz četrām lietām.

Pirmkārt, vecākiem ir svarīgi iepazīt savas atvases, vērojot viņu tipisko ikdienas uzvedību, emocijas, attieksmi pret skolu, hobijiem u.tml. Tas ļauj ātrāk un vienkāršāk identificēt izmaiņas bērna uzvedībā, tostarp izmaiņas, kas var liecināt par kibermobingu, piemēram, vēlme pavadīt vairāk laika vientulībā, bieža raudāšana vai nevēlēšanās apmeklēt skolu.

Otrkārt, ja šķiet, ka kaut kas nav kārtībā, ir jāinicē saruna ar bērnu, aicinot viņu izstāstīt par notikušo. Vienlaikus ir jāatceras, ka bērnu nedrīkst vainot un kritizēt pat tad, ja viņš ir izdarījis kādu muļķību, piemēram, ir nosūtījis svešiniekam savu kailfoto, jo atbalsts problēmsituācijās ir svarīgāks par apkārtējo, tostarp vecāku, dusmām. Pieaugušā uzdevums ir uzklausīt, saprast un arī pateikties bērnam par to, ka viņš ir uzticējis savus pārdzīvojumus.

Treškārt, runājot ar bērnu, ir svarīgi pareizi formulēt jautājumus. Piemēram, gadījumos, kad jārunā ar bērnu, kurš izvērš pret kādu kibermobingu, ir jāsaprot, kāpēc viņš to dara. Tomēr jautājums "Kāpēc?" visbiežāk tiks uztverts kā uzbrukums, tāpēc saruna beigsies īsti nesākusies – ar atbildi "Nezinu!". Šādā gadījumā labāk vaicāt: kāds bija mērķis, darot otram pāri, vai kas īsti notika. Šie jautājumi ļaus iegūt vairāk informācijas par notikušo.

Slepenā tikšanās un citas metodes, kā bērns var lūgt palīdzību apcelšanas gadījumos
Foto: Shutterstock

Ceturtkārt, efektīvs veids, kā likt bērnam apzināties savas kļūdas, ir izskaidrot viņa rīcības sekas, izmantojot spilgtus piemērus. Viens no veidiem kā likt bērnam apzināties, ka viņš ir nodarījis otram kaut ko sliktu, ir arī atvainošanās cietušajam. Lai arī bieži vien vecāki primāri raugās uz dažādiem aizliegumiem kā sekām, psiholoģe uzsver, ka tas nav efektīvākais veids. Šajā gadījumā atbildīgas rīcības skaidrošana, arī divdesmit reizes pēc kārtas, būs efektīvāka nekā aizliegums.

Kibermobinga baušļi vecākiem

Ņemot vērā, ka kibermobinga mazināšanā ir būtiski iesaistīties katru dienu, iniciatīvas "Iekod pirkstā!" eksperti ir sagatavojuši "Kibermobinga baušļus" vecākiem un pedagogiem, kas jāņem vērā, lai mazinātu kibermobingu:

  • Es izglītojos pats un stāstu bērnam par atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu!
  • Es iesaistos, jo kibermobings nav tikai bērna problēma, kas jārisina viņam pašam!
  • Es biežāk runāju ar bērnu par notiekošo viņa reālajā un virtuālajā dzīvē!
  • Es uzskatu, ka kibermobingu var mazināt, darbojoties kopā – vecāki, pedagogi, jaunieši!
  • Es pavadu vairāk laika kopā ar bērnu!

Source

Cālis.lv

Tags

Drošība internetā Emocionāla vardarbība Pusaudzis Skola Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form