Foto: Shutterstock
Vēdera pūšanās, aizcietējumi, caureja. Šie ir tikai daži no simptomiem, kas var liecināt par glutēna nepanesību vai celiakiju. Ko darīt tādos gadījumos, ja ir aizdomas, ka bērns nepanes glutēnu? Komentāru sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) gastroenteroloģe Ārija Marksa Ebele.

Glutēns ir lipeklis, kas sastopams tādos graudaugu produktos kā kvieši, rudzi, mieži, auzas. Tas nozīmē, ka glutēns atrodams cepumos, makaronos, kūkās, bulciņās un citos miltu izstrādājumos. Ja cilvēks, kuram ir glutēna nepanesība vai celiakija, šos produktus lieto savā ikdienā, tad viņš var ciest no tādiem simptomiem kā vēdersāpes, aizcietējumi, caureja, vēdera pūšanās.

BKUS gastroenteroloģe Ārija Marksa Ebele pauž – ja bērns, kuram ir glutēna nepanesība vai celiakija, savā uzturā lieto lipekli saturošus produktus, tas var bojāt tievās zarnas bārkstiņas. "Tievā zarna ir vieta, kur viss tas, ko mēs apēdam, tiek sagremots. Ir jābūt veselām bārkstiņām, veselām šūnām, tad viņas visu var uzsūkt. Ja ir celiakija, tad šīs bārkstiņas aiziet bojā, līdz ar to viss labais ēdiens tiek izvadīts vai arī saindē organismu uzsūcoties." Ārste gan min, ka var būt arī tikai alerģija no kviešiem un citiem graudiem, bet lai pavisam precīzi zinātu, kas bērnam ir – celiakija vai alerģija –, būtu jāveic vairāki izmeklējumi. "Jāvēro, kā bērns aug, attīstās, ir jāveic vairāki izmeklējumi."

Celiakija un glutēna nepanesība ietver divas dažādas reakcijas uz lipekli, kas atrodama daudzos graudaugu produktos. Tomēr abu slimību simptomi ir ļoti līdzīgi vai pat gandrīz identiski, kas padara neiespējami noteikt, kura no tām varētu būt, neizmantojot vairākas veselības pārbaudes. "Pēc simptomiem var visu ko domāt. Šobrīd ir iespēja noteikt celiakijas gēnu. Manā praksē tas ir noteicošais. Var arī būt glutēna nepanesība, bet tā nav celiakija. Ja ir glutēna nepanesība, tad mazāk jāēd glutēns, un tu esi vesels. Ja ir ģenētiskā celiakija, tad ir jāievēro stingra diēta," pauž ārste.

"Ja ir kādas sūdzības par vēderu, tad noteikti ir jāiet uz konsultāciju pie gastroenterologa. Jāizvērtē situācija, un tad ārstam ir jādomā par tālāko rīcības plānu," iesaka speciāliste.

Ja bērnam ir glutēna nepanesība vai celiakija, ir jāsāk ievērot bezglutēna diēta. Kad diēta ir uzsākta, tā var palīdzēt atbrīvoties no nevēlamajiem gremošanas sistēmas simptomiem, kā arī bērns jutīsies enerģiskāks. Bet tajā pat laikā diētai bez glutēna ir arī savi mīnusi. Piemēram, svara zudums, vitamīnu deficīts, it īpaši B vitamīna.

Kā skaidro portāls "Verywellhealth", kviešu, miežu un rudzu lipeklis sastāv no diviem proteīniem: gliadīna un glutenīna. Kad abi cepšanas procesā apvienojas, tie veido biezu, elastīgu, līmei līdzīgu vielu, kas nodrošina maizi un citas ceptas preces ar elastību un pievilcīgu tekstūru.

Glutēnu saturošas sastāvdaļas parādās arī daudzos pusfabrikātos, līdz ar to ir ļoti svarīgi vienmēr izlasīt produkta sastāvu. Tomēr ir jāatceras, ka glutēns var būt arī citu produktu sastāvos, piemēram, sojas mērcē, salātu mērcēs, vistas buljonos (tajos, kuri ir nopērkami gatavi), garšvielās un to maisījumos, iesala etiķī un citos produktos.

Produkti, kuros nav glutēna, un kurus var droši lietot, ir: svaigi augļi, dārzeņi, pākšaugi, rīsi, rieksti, sēklas, gaļa, jūras veltes, piena produkti. Produkti, no kuru lietošanas jāizvairās, ir pieni un jogurti ar garšām, saldējums, iesala dzērieni.

Kā liecina portāla "Healthline" sniegtā informācija, noteikti jāpievērš uzmanība augļiem un dārzeņiem, kuri ir žāvēti, saldēti, konservos, kā arī iepriekš sagriezti, jo tie var saturēt glutēnu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!