"Ironiski, visbriesmīgākā trauksmes daļa ir būt trauksmē par to, ka tev ir trauksme. Lai ilustrētu, kā strauji aug nekontrolēta trauksme, es izmantoju metaforu – sniega bumba, kas veļas no kalna," skaidro psihologs un grāmatu autors Džefrijs Bērnstains vietnē "Psychology Today". Pēdējos gados dažādu valstu rādītājos pusaudžu vidū trauksmes izjūta paaugstinās, bet pandēmijas apstākļos tā kļuvusi īpaši aktuāla.
"Trauksmes izplatīšanās ir reāla mūsdienu jauniešu problēma. Hroniska trauksme var novest pie nopietnām mentālās veselības problēmām – depresijas, apreibinošo vielu lietošanas un pat pašnāvības," uzsver Bērnstains. Trauksme arī traucē bērniem koncentrēties un veltīt sevi mācībām, kas noved pie sliktām sekmēm, bet ilgtermiņā tam var būt negatīvas sekas. Psihologs arī norāda, ka bērni var iemācīties tikt galā ar trauksmi, apgūstot divas vērtīgas prasmes – nomierināšanos un problēmu risināšanu. Tālāk lasi par trim tehnikām, kuras iesaka psihologs Džefrijs Bērnstains, kas iekļauj nomierināšanos un problēmu risināšanu, kas bērniem var palīdzēt tikt galā trauksmi.
Modelē mirkļa apzināšanos un līdzjūtību pret sevi
Mirkļa apzināšanās (uzmanības pievēršanas) vingrinājumi palīdz bērniem attīstīt spēju koncentrēties, apzinātību un spēju atpūsties. Jo vairāk bērni iemācīties koncentrēties uz nomierinošām domām un sajūtām, jo mazāk fokusēsies uz trauksmi, ko izjūt. Bērnstains iesaka mirkļa apzināšanos trenēt jautrā veidā – iztēloties, ka ar rokām izspiež citrona sulu. Vēl viena nomierinoša vizualizācija ir fokusēties uz degošas sveces liesmu.
"Palīdzi bērnam apzināties kļūdas un runāt pašam ar sevi par tām. Ja bērnam tas nevedas un viņš atbild, ka nezina, kā to darīt, liec viņam to pateikt tā, it kā viņš runātu ar savu draugu," iesaka psihologs. Bieži vien līdzjūtību ir daudz vieglāk paust draugam, ne sev. Un tieši līdzjūtības pret sevi izrādīšana ir nozīmīga prasme, kas mazina trauksmi, jo tieši tā to samazina.
Sagatavojieties pārmaiņām laikus
Regulāra rutīna rada kontroles sajūtu gan vecākiem, gan bērnam. Trauksmainiem bērniem ir grūti sadzīvot ar neorganizētību un spontānu ģimenes dzīvesveidu, skaidro psihologs. Tāpēc bērniem, kuri ir pakļauti trauksmes riskam, pārmaiņas ir liels izaicinājums, piemēram, pāriešana no mācībām klātienē uz attālinātām mācībām. Bērniem, kuri raduši apmeklēt skolu klātienē un kuriem ir grūtības pieņemt klātienes mācību atcelšanu, un tas attiecīgi izraisa trauksmi, ieteicams simulēt iepriekšējo rutīnu. Piemēram, reizi nedēļā aizstaigājot līdz skolai (iekšā, protams, nedodoties), bet lai imitētu procesu. Ir bērni, kas iegūst, ja pirms jaunās rutīnas "iesildās", gluži kā sportisti – pieslēdzas mācībām pie datora ātrāk no rīta, lai sagatavotos.
Iedrošini bērnu teikt "tomēr" vai "es tāpat to izdarīšu"
Vārds "tomēr" palīdz cīnīties ar mazdūšību un pārvērš potenciāli postošas dienas produktīvās. Tāpēc vārda "tomēr" ieviešana var palīdzēt bērna pašapziņai. Bērnstains iesaka trīs situāciju piemērus, kurās šīs frāzes var palīdzēt:
- "Jā, man neveicās videospēlē, kuru spēlēju ar draugiem. Tomēr es turpināšu spēlēt un varbūt nedaudz vairāk paklusēšu, lai situācija nosēstos. Un, ja tas nepalīdzēs, varbūt labāk atrast citus bērnus kopīgām tiešsaistes videospēlēm."
- "Es izgāzīšos šajā kontroldarbā, nav jēgas mācīties. Tomēr ir labāka iespēja to nokārtot, ja mēģināšu."
- "Pagājušās nedēļas basketbola spēlē es kļūdījos, tomēr es turpināšu strādāt pie savas tehnikas un trenēšos cītīgāk."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
