Vēlais bērns: četri neizbēgami scenāriji
Foto: Shutterstock

Bērns 40, 45 gadu vecumā, varbūt pat vēlāk… Uzmanību katrs šāds fakts pievērš, bet mūsdienās vairs tik stipri nepārsteidz. Bērna laišanas pasaulē gala robeža acīmredzami attālinās – mūsu vēlmju spēks, dzīvesveida izmaiņas, medicīnas attīstība. Un tomēr vēlīnajai grūtniecībai un bērna audzināšanai šādā vecumā ir savas īpatnības un problēmas.

Par to, no kā, visticamāk, neizbēgt, ja radīsi bērnu vēlākos gados, "Parents" stāsta un skaidro psiholoģe Svetlana Ievļeva.

Sabiedrības domas

Viena no izplatītākajām īpatnībām – divējādā sabiedrības attieksme par šādiem vēlīnajiem bērniem. It kā jau sabiedrība atbalsta un iedrošina tādus vai citādus centienus būt aktīvam, saglabāt jaunību visās tās izpausmēs, kur to var atļauties, bet jāzina arī, kādos gadījumos to labāk nedarīt. Sieviete, kura, tuvojoties 50. dzimšanas dienai, nomaina darbu, iestājas augstskolā, pārceļas uz dzīvi citā pilsētā, pārtrauc jau sen kā brūkošās attiecības un ievieš jaunas, viennozīmīgi ir liels malacis. "Nekad nav par vēlu sākt jaunu dzīvi. Vecumu mēs izdomājam paši. Tu pierādīji, ka tie ir tikai cipari pasē un galvenais ir tas, kā mēs paši jūtamies un uzvedamies". Visi teiks kaut ko tamlīdzīgu. Bet pavisam cita lieta, ja sieviete paziņo, ka gaida bērnu. Jā, viņa to ir darījusi ar to pašu mērķi – padarīt savu dzīvi bagātāku, interesantāku, piesātinātāku. Un, jā, arī tā ir aktivitātes un jaunības lieciniece – grūtniecība. "Malacis, ko tur var teikt, ka saņēmies…" Un neviens nepārliecinās, ka vecumu mēs izdomājam paši – tieši pretēji, būs precīzi aprēķini un brīdinoši pareģojumi.

"Man ir 46 gadi, un šis ir mans pirmais bērns. Es būtu laimīga, ja šajā sakarā manā ģimenē un draugu lokā nebūtu nesaskaņu. Viņi ar saviem jautājumiem: "Tu labi padomāji?" mani izved no pacietības. It kā es būtu nepilngadīga vai darītu kaut ko neadekvātu. Jā, es domāju daudz vairāk, nekā viņi visi kopā to ir darījuši par saviem bērniem. Un, protams, arī man tas nenākas viegli. Pat pie ārstiem eju vairāk nekā citas mammas. Tā kā man ir lūgums sabiedrībai – vienkārši papriecājieties!" tā psiholoģei atklāj Anna.

Sabiedrība atbalsta jebkuru jaunības izpausmi gan dzīvesveidā, gan domāšanā, jebkuru tiekšanos pēc tās, tikai ne šādu. Kāpēc? Tāpēc, ka tās ir kolektīvās, neapzinātās bailes par jaundzimušo, par viņa veselību un drošību. Daba tās cilvēkiem "iesēja" vēl senatnē un tajā, kas attiecas uz bērnu radīšanu, mēs cenšamies visu darīt pēc kopīgi pieņemtām un pārbaudītām normām. Šajā jomā saglabājušies priekšstati par pieņemamo un nepieņemamo vecumu, par to, kas ir "laikā" un kas "nelaikā".

Sieviete, kuras lēmums kļūt par māti neatbilst šiem priekšstatiem, izjutīs ļoti lielu emocionālo spiedienu no sabiedrības. Nē, ne nosodīšanu, bet kaut kādas šaubas, pārsteigumu un spriedzi. Un daudzām topošajām mammām tas traucē justies harmonijā ar sevi. Ja reiz sieviete nolēmusi radīt bērnu vēlīnā vecumā, viņai jābūt gatavai izturēt šo sabiedrības viedokli. Lai katrs jautājums: "Bet nav par vēlu?", katrs neizpratnes pilnais acu skatiens neradītu aizvainojuma vai protesta reakciju. Lai lieki netērētu emocijas un varētu sakoncentrēties uz to, kas ir galvenais šajā situācijā, mudina psiholoģe.

  • Egoisms vai varoņdarbs - būt vēlīnai mammai? Par to argumentus par un pret lasi šeit.

Source

Cālis.lv

Tags

Sarakstu karuselis Gatavojoties grūtniecībai Grūtniecība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form