10 prātīgas lietas, ko pieaugušie var mācīties no bērniem

Lūk, 10 prātīgas lietas, ko vecāki varētu mācīties no bērniem!

Bērni pastāvīgi kustās un kaut ko dara: no brīža, kad pamostas, līdz brīdim, kamēr iet gulēt naktsmieru. Viņi ir kā kaloriju dedzināšanas mašīna, kura skraida, lec un atrod arvien jaunas un jaunas nodarbes. Viņi nesēž krēslā, kad var apsēsties uz grīdas, neiet, ja var skriet. Ņem bērnu par piemēru – vairāk kusties, esi enerģiskāks!

Bērniem nav svarīgi, cik ēdiena palicis uz šķīvja, ja viņi jūtas jau paēduši. Atšķirībā no pieaugušajiem… Tādēļ viņi nekad nepārēdās, ja vien, protams, pieaugušie nepiespiež viņus to darīt. Pieaugušajiem arī būtu lietderīgi sekot šim piemēram – ieklausīties savā ķermenī un savlaicīgi apstāties, nevis domāt, ka ēdiens, kas palicis neapēsts uz šķīvja, būs jāizmet, tādēļ jāpiebeidz viss, kas ir.

Bērni no sava ķermeņa nekautrējas, viņi ir patiesi un dabiski, kā pati daba. Lielākā daļa pieaugušo nav apmierināti ar savu ķermeni un pastāvīgi to kritizē. Ļauj arī sev pabūt kailam, iet gulēt bez apģērba vai pastaigāt pa mājokli, kad klāt nav nevienas liekas personas. Sajūti savu dabiskumu un sāc mīlēt savu ķermeni.

Bērni ir kā plastilīns, viņi dažādos vingrojumos spēj ķermeni izlocīt, kā vien nepieciešams. Kļūstot pieauguši, mēs pazaudējam šo elastības spēju, mēs praktiski vairs vispār nevingrojam. Tādēļ, pamēģini jogu vai vismaz regulāri veic stiepšanās vingrojumus. Tas palīdzēs saglabāt un uzlabot veselību.

No rītiem viņi ir aktīvi un pilni enerģijas. Kad tu pēdējo reizi no rītiem tā juties? Vēlākais laiks, kad ieteicams iet gulēt, ir pulksten 22, tādēļ izslēdz vien televizoru, datoru, telefonu un ej gulēt. Redzēsi, cik mundri jutīsies no rīta, ja būsi aizgājusi gulēt savlaicīgi.

Bērni vienmēr tieši runā to, ko domā, viņi patiesi parāda savas emocijas, tās itin nemaz neslēpjot. Kad viņiem ir jautri, viņi smejas, kad bēdīgi, raud. Mums vienmēr ir skaidra viņu reakcija. Vai vari par sevi un apkārtējiem attiecināt tieši to pašu?

Bērniem nav svarīgi, ar ko rotaļāties – dārgu datoru, bumbiņu vai sniega pikām, viņiem viss ir interesants, viņi ir laimes un optimisma pilni. Lūk, pieaugušie gan dod priekšroku dārgām mantiņām un reti spēj priecāties par vienkāršām lietām!

Bērni ātri var satraukties par kādu nieku, taču sliktais noskaņojums viņiem ilgi neturas. Savukārt pieaugušie gan spēj aizvainojumus un dusmas glabāt gadiem ilgi. Mums vajadzētu mācīties no bērniem – "atlaist savu negatīvismu".

Bērni var aizmigt tieši pie galda pusdienu laikā vai novelkot apavus pēc pastaigas. Viņi precīzi zina, kad viņiem beigušies spēki un kad ir nepieciešama atpūta, lai gūtu jaunus spēkus. Bet, lūk, pieaugušie šo spēju – pamanīt nogurumu – ir zaudējuši un neprot laikus apstāties, lai rastu jaunu enerģiju.

Bērniem katra diena ir jauna diena. Viņi pamana tādus sīkumus, kuriem pieaugušie vispār nepievērš uzmanību. Ja uz pasauli raugās bērna acīm, pieaugušajiem varētu atgriezties kaut kur pazaudētā spēja – svaigs skatiens uz pasauli, kurā ir pilns krāsām un absurdiem. Bet šī, savukārt, ir kreatīva cilvēka iezīme.

Sagatavots pēc portāla Vospitaj. com materiāliem.