73% jauniešu tiešsaistē dzīvo pēc citiem sociālajiem un morāles noteikumiem, liecina pētījums
Foto: Publicitātes attēli

73 procenti Latvijas jauniešu atzīst, ka viņu rīcība digitālajā vidē atšķiras no uzvedības klātienē, liecina "Samsung Skola" nākotnei veiktā aptauja*. Tiešsaistē ievērojami lielāks skaits jauniešu patērē nelicencētu saturu, neaicināti izpēta citu privāto telpu, izmanto izdomātu identitāti, bezsaistē to darot ievērojami retāk.

"Piemēram, vairāk nekā puse jauniešu ir klausījušies internetā lejupielādētu nelicencētu mūziku (53 procenti) un skatījušies internetā lejupielādētu nelicencētu filmu (56 procenti), trešdaļa ir spēlējuši internetā lejupielādētas nelicencētas videospēles. Tajā pašā laikā tikai divi procenti ir kādreiz nozaguši mūzikas ierakstu veikalā, četri procenti bez maksas ielavījušies kino, 11 procenti bez maksas ielavījušies kādā maksas izklaides vietā," atzīst "Samsung Skola" nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Digitālajā telpā 34 procenti ir izpētījuši kāda cita neaizvērtu sociālo tīklu profilu, salīdzinājumam tikai četri procenti atzīst, ka neaicināti ir pie kāda iegājuši viņa dzīves vietā. Tiešsaistē katrs trešais ir izlicies par kādu citu, salīdzinājumam klātienē – 16 procenti. Tiešsaistē jaunieši retāk sveicinās (tiešsaistē 54 procenti; bezsaistē 76 procenti) un ievērojami retāk atsveicinās (29 procenti un 80 procenti) nekā klātienē.

"Aptaujas dati ļoti uzskatāmi rāda, ka Latvijas jaunieši tiešsaistē dzīvo pēc citiem sociāliem un morāles noteikumiem nekā bezsaistē. Tas ir saprotami, jo uzvedība un attieksme pret līdzcilvēkiem internetā ir relatīvi jauna joma, kurā daudz jāmācās ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem," saka Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un pedagoģisko inovāciju nodaļas vadītāja, profesore Zanda Rubene.

Kā galvenie atšķirīgas uzvedības iemesli tiek minēti: vieglāk paust domas, jo vairāk laika noformulēt teikto (54 procenti) un iespēja izmantot emocijzīmes, attēlus, video (50 procenti), nav redzams otrs cilvēks, un tas ļauj brīvāk sazināties (45 procenti), var palikt anonīms un būt kāds patiešām esi (42 procenti), tas notiek neapzināti (30 procenti). Vērts pieminēt, ka katrs desmitais jaunietis internetā speciāli veido atšķirīgu komunikācijas stilu. Savukārt 15 procenti ir pārliecināti, ka rīcība internetā tiek mazāk uzraudzīta, tāpēc var atļauties vairāk, un 12 procenti uzskata, ka internetā var sevi neierobežot ar pieklājības normām.

Ētiska rīcība – šķietami vai reāli?

"Lielākā daļa jauniešu (83 procenti) uzskata, ka tiešsaistē ievēro ētikas principu: "Nedari otram to, ko negribi, lai kāds dara tev", tomēr aptaujas datu analīze liecina, ka uz šo jautājumu jaunieši nav atbildējuši pēc būtības, bet gan tā, kā vajadzētu atbildēt," saka Rubene. Piemēram, redzot satraucošu saturu internetā (naidīgu, vardarbīgu) 73 procenti neiejaucas, 57 procenti nevienam neziņo, un katrs ceturtais pat mēdz iesaistīties un ar savu viedokli vēl vairāk saasināt situāciju. 37 procenti īpaši neizvērtē saturu, ar kuru dalās tiešsaistē, un tikpat liels skaits nevar ar pārliecību teikt, ka viņi nekad nepublicētu saturu, kas varētu ietekmēt kāda cita drošību vai reputāciju.

Interesanti, ka gandrīz visi zina, kas ir autortiesības (90 procenti), taču tikai aptuveni katrs trešais pats vienmēr norāda avotu, izmantojot kādas internetā atrastas teksta daļas vai attēlu. Tajā pašā laikā vairumam (83 procentiem) jauno cilvēku nepatiktu, ka viņu radītu saturu kāds izmantotu bez atļaujas un atsauces.

Mirkļsaziņas rīkos ("WhatsApp", "Facebook Messanger") gandrīz puse jauniešu bieži raksta ziņas naktīs un sūta liela izmēra failus, katrs trešais saziņā nedomā par gramatiku un pareizrakstību. Katrs piektais bieži sazinās savā starpā, izmantojot tiešsaistes rīkus, lai gan atrodas ar cilvēku vienā telpā. 67 procenti atzīst, ka regulāri izmanto internetu stundu laikā, bet ne mācību vajadzībām.

"Mēs arvien biežāk runājam par divām realitātēm online un offline, bet tās abas ir mūsu dzīve. Abas ir reālas un īstas. Ļoti svarīgi, lai tajās mēs justos labi, droši, piederīgi. Tāpēc šogad runāsim par pieklājību, atbildību, atbalstu digitālajā saziņā jeb citiem vārdiem – netiķeti," saka Tamelīte. ""Skolēna digitālais IQ" programmas īstenošanas gaitā esam izveidojuši sešus lekciju kursu, kas papildināts ar darba lapām. Šajās lekcijās aptverta tematika, kas cieši savijas ar netiķetes virzieniem – autortiesības, medijpratība, drošība un privātums un e-saziņas pamatprincipi. Aicinām gan skolotājus izmantot materiālus mācību procesā, gan arī pašus skolēnus ieskatīties un apgūt ko jaunu".

Aicina veidot "Latvijas jauniešu netiķeti"

Lai stiprinātu pieklājīgu un atbalstošu uzvedību tiešsaistē, šogad "Samsung Skola" nākotnei izsludina arī projektu konkursu 9.-12. klašu skolēniem "Latvijas jauniešu netiķete". Tajā jaunieši aicināti izveidot savu redzējumu par to, kādi uzvedības un attieksmes pamatprincipi jāievēro digitālajā komunikācijā. Projektu var iesniegt vienā no sekojošām kategorijām: privātums un drošība; e-saziņas netiķete skolā (saziņa ar klasesbiedriem, skolotājiem); autortiesības; digitālā uzvedība (digitālais mobings, domu paušana digitālajā vidē, medijpratība). Darbus var gatavot, izmantojot dažādus izpausmes veidus – rakstītu tekstu, infografiku, foto, animācijas, audio vai video u.c. Tie iesniedzami interneta vietnē "Skolanakotnei.lv" līdz šā gada 15. decembrim. Plašāk par konkursu, izsniedzamajiem darbiem, formātu, iesniegšanu un izvērtēšanu atradīsi šeit.

* Aptauju veica "Samsung Skola" nākotnei sadarbībā ar "Mindshare" 2018. gada augustā un septembrī, aptaujājot 520 respondentus vecumā no 14 - 18 gadiem.

Source

Cālis.lv

Tags

Jaunietis Sociālie tīkli Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form