Foto: Shutterstock

Pasaules Veselības organizācija (PVO) pārpublicējusi jaunu pētījumu, kas izgaismo riskus, ja priekšlaikus dzimušus bērnus vai jaundzimušos ar zemu svaru, nošķir no mammas, kurai ir pozitīvs Covid-19 tests vai ir aizdomas, ka viņa varētu būt inficēta. Ko vēstī šis pētījums? Un kāda ir rīcības taktika pandēmijas apstākļos Latvijā attiecībā uz mātes un jaundzimušā tuvību, ja bērniņš dzimis priekšlaikus?

Publikācijā PVO min iespaidīgu skaitu – cik jaundzimušos varētu glābt, ja viņiem ļautu būt kopā ar māti – 125 000 dzīvības. Protams, jāņem vērā, ka tas tiek attiecināts uz visu pasauli un jo īpaši nabadzīgajām valstīm, kur ir lielāka priekšlaikus dzimušo un jaundzimušo mirstība (un mazāk pieejama kvalitatīva ārstēšana).

"Pētījums publicēts "Lancet Eclinical Medicine". Tajā uzsvērs, cik ārkārtīgi svarīgi, lai jaundzimušie būtu kopā ar vecākiem pēc dzimšanas, īpaši tie, kuriem ir zems dzimšanas svars vai kuri nākuši pasaulē priekšlaikus. Tomēr daudzās valstīs Covid-19 ierobežojumu dēļ par rutīnu kļuvis nošķirt jaundzimušo no mātes, ja ir aizdomas vai apstiprinājies, ka mātei ir Covid-19. Tas rada lielāku risku, ka jaundzimušajam varētu būt veselības problēmas mūža garumā vai pat viņš mirs," raksta PVO.

PVO rekomendē turpināt mātēm atrasties ar bērniem pēc dzemdībām, ļaut viņām zīdīt bērnus un sniegt āda-āda kontaktu, pat ja ir aizdomas, ka mātei ir vai jau ir apstiprināts Covid-19.

"Šobrīd aprūpes kvalitāti ietekmē dzīvībai un veselībai svarīgas aprūpes pārtraukšana Covid-19 laikā pašiem visneaizsargātākajiem bērniem, tostarp dzīvību glābjošā kontakta ar vecākiem liegšana," saka ārste Anšu Banerjē, kas ir Pasaules Veselības organizācijas Mātes, jaundzimušo, bērnu, pusaudžu veselības un novecošanas daļas direktore. "Desmitgadēm bija veikti uzlabojumi, lai mazinātu bērnu nāves gadījumus. Ja mēs neaizstāvēsim un neuzlabosim aprūpes kvalitāti mātēm un jaundzimušajiem, un nepaplašināsim tādu zīdaiņu glābšanas aprūpes metodi kā ķengura metode (kaila bērna turēšana uz kailas mammas vai tēta miesas, to sauc arī par āda-āda kontaktu), agrāk sasniegtie panākumi būs apdraudēti."

PVO rekomendē turpināt mātēm atrasties ar bērniem pēc dzemdībām, ļaut viņām zīdīt bērnus, un sniegt āda-āda kontaktu, pat ja ir aizdomas, ka mātei ir vai jau ir apstiprināts Covid-19. Tāpat jārūpējas par infekciju profilaksi.

Kvīna Dube, Malāvi Veselības ministrijas Veselības nodaļas direktore ziņojumā raksta: "Ķengura metode ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā nosargāt mazus un slimus jaundzimušos. Saskaņā ar mūsu izpēti, riski no Covid-19 iegūšanas jaundzimušajiem ir mazāki. Ķengura metode ir labākais atbalsts, lai uzlabotu priekšlaikus dzimušo un bērnu ar mazu dzimšanas svaru izredzes izdzīvot, īpaši nabadzīgajās valstīs."

Sistemātisks pētījums par 20 klīniskajām vadlīnijām no 17 valstīm Covid-19 pandēmijas laikā rāda, ka vienā trešdaļā tiek rekomendēts mātes nošķirt no bērniem, ja mātei ir vai varētu būt Covid-19 pozitīvs tests. Aptaujājot tūkstošiem neonatālās aprūpes speciālistus, "British Medical Journal (BMJ) Global Health" publicēja datus, ka no 62 valstīm divas trešdaļas veselības aprūpē strādājošo atzīmējuši – viņi neļauj mātēm ar apstiprinātu Covid-19 veidot āda-āda kontaktu, savukārt aptuveni viena ceturtā daļa neatļauj zīdīšanu, pat ja māte nav inficēta.

Pētījumi rāda, ka vairumā gadījumu jaundzimušajiem, kas inficējušies ar Covid-19, nav simptomu vai tie ir viegli un ir zems neonatālās nāves risks (dzīva jaundzimušā nāve līdz 27. dzīves dienai).

Kā notiek Latvijā

Rīga Dzemdību nama galvenā neonatoloģe Inese Bļodniece apstiprina, ka arī Latvijas Neonatologu biedrība rekomendē pēc iespējas nešķirt Covid-19 pozitīvas mammas no bērna. Pašu pētījuma aprakstu PVO gan viņa vērtē kā pasniegtu tā, it kā ķengurmetode būtu vienīgais, kas var izglābt bērnu...

"Tāpat kā Latvijas neonatologu rekomendācijās, tā arī Rīgas Dzemdību nama iekšējā regulējumā iesakām Covid-19 pozitīvu mammu no bērna nešķirt. Jā, kamēr pagājušā gada martā vēl tikai bija pirmie ziņojumi par Covid-19 no Ķīnas, bija rekomendācijas mammu no bērna izolēt, bet jau drīz vien, pēc kāda mēneša pusotra, bija skaidrs, ka jaundzimušajiem ir lielāks ieguvums būt ar mammām. Lielāks ieguvums ir arī no zīdīšanas.

Covid-19 pozitīvai mammai ir jāievēro higiēnas pasākumi – jau no bērna dzimšanas brīža jānēsā maska, kas jālieto, cieši esot ar bērnu, piemēram, viņu zīdot.

Pastiprināti jāmazgā rokas. Pāris nedēļas, kamēr vēl Covid-19 tests ir pozitīvs, jāpaciešas bučot bēbi. Un ieteicams gulēt divus metrus no bērniņa, lai būtu plašāks elpceļu infekciozā sekrēta izdalīšanās ceļš – var gadīties šķaudīt vai klepot," skaidro neonatoloģe.

Viņa piebilst, ka slimai mammai būtu jādod izvēle, vai būt vai nebūt kopā ar bērnu. "Mums gan neviena nav teikusi, ka negrib būt kopā ar bērnu. Mums arī nav bijušas smagi slimas Covid-19 mammas, un arī bērni nav bijuši smagi slimi. Protams, ja jaunajai mammai Covid-19 norit smagi, ir elpošanas nepietiekamība un vajadzīga skābekļa terapija, tas būtu iemesls bērnu šķirt no mammas. Tad varētu arī izvērtēt – vai mamma var atslaukt pienu vai stāvoklis ir par smagu arī tam, tad būtu jādod piena maisījums."

Grūtniecības laikā inficējas ļoti reti

Rīgas Dzemdību namā gada laikā dzemdējušas 35 ar Covid-19 inficētas mammas.

Inese Bļodniece informē, ka pasaulē kopumā 1,9% jaundzimušo ir bijuši Covid-19 pozitīvi, tā publicējis PVO februārī. "Turklāt no tiem ļoti maza daļa varētu būt ieguvuši infekciju tā saucamajā vertikālās transmisijas ceļā – no mammas caur placentu vai caur dzimumceļiem. Jaundzimušie, tāpat kā pieaugušie, pamatā inficējas, ja līdzās ir kāds slims – mamma uzšķauda u.tml. Vienlaikus pasaulē dati par zīdaiņiem ir iepriecinoši – zīdaiņi ar Covid-19 neslimo smagi. Atsevišķajos gadījumos, kur tas tā tomēr notiek, viņiem ir vēl citas nopietnas veselības problēmas. Protams, tie ir dati, kas pieejami šobrīd," atzīmē ārste.

Rīgas Dzemdību namā gada laikā dzemdējušas 35 ar Covid-19 inficētas mammas.

Protams, Rīgas Dzemdību namā Covid-19 inficētie pacienti ir nošķirti no citiem, lai infekcija neizplatītos citās nodaļās. Proti, Covid-19 mammas atrodas infekcijas jeb sarkanajā zonā, savukārt mammas, kas bijušas Covid-19 kontaktpersonas – dzeltenajā zonā. Ja ir apstiprināta Covid-19 infekcija, sievietei dzemdībās nevar līdzās būt dzīvesbiedrs. "Reizēm inkubācijas periodā kontaktpersona kļūst par Covid-19 pozitīvu personu, tas var notikt arī pāris dienu laikā, kuras māmiņa pavada dzemdību namā. Mammām ir iespēja būt kopā ar saviem mazuļiem. Mums nav bijuši ar Covid-19 ļoti smagi zīdainīši, bet ir bijuši tādi, kam vajadzīga ārstēšana, piemēram, jāpilina vēnā medikamenti, ir izteiktāka dzelte vai jālieto antibiotikas cita, ne Covid-19 iemesla, dēļ. Un to mēs varam nodrošināt, mammai ar mazo esot kopā."

Pasaulē dati par zīdaiņiem ir iepriecinoši – zīdaiņi ar Covid-19 neslimo smagi.

Lielākoties priekšlaikus dzimuši bērni un bērni, kuriem ir zems dzimšanas svars un nepiecšamas uzreaudzība, ārstējas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tās Neonatoloģijas klīnikas vadītāja Dace Sniedze stāsta, ka veselības speciālistu rekomendācijas jaunajai māmiņai, saudzējot jaundzimušā veselību, kopumā nav atkarīgas no bērniņa vecuma vai svara, bet no mazuļa kopējā veselības stāvokļa: "Tāpat kā ar citām slimībām, arī gadījumos, kad konstatēts, ka jaunā māmiņa ir slima ar Covid-19, katra situācija tiek izvērtēta individuāli, un, kopā ar ārstu izvērtējot iespējamos riskus, lēmumu par to, vai uz laiku pārtraukt fizisku kontaktu ar mazuli, pieņem pati māmiņa. Atturēties no kontakta ar jaundzimušo pirmās 10 dienas, ja māmiņai ir Covid-19, ārsti rekomendē tad, ja bērniņam ir tādas blakusslimības vai augsts risks smagai Covid-19 gaitai kā, piemēram, elpošanas traucējumi, plaušu slimības vai sirds slimības, jo šiem mazuļiem Covid-19 var izteikti pasliktināt jau tā grūto stāvokli.

Covid-19 negatīvām jaunajām māmiņām nav nekādu ar Covid-19 saistītu kontakta ierobežojumu attiecībā uz saviem bērniņiem," piebilst ārste.

Saudzēsim topošās mammas

PVO publikācijā atzīmē, ka infekcija grūtniecības laikā paaugstina priekšlaicīgu dzemdību risku. Tādēļ jo īpaši svarīgi nodrošināt priekšlaicīgi dzimušo bērnu un viņu vecāku aprūpi pandēmijas laikā: "Saskaņā ar neseniem datiem, ik gadu pasaulē 15 miljoni bērnu dzimst priekšlaikus, pirms 37. grūtniecības nedēļas. Un 21 miljons dzimst ar zemu dzimšanas svaru – mazāku par 2,5 kilogramiem.

Bērniem, kuri dzimuši priekšlaikus vai ar zemu dzimšanas svaru, ķengura metode (un arī ekskluzīva zīdīšana, t.i., kad bērns saņem tikai mātes pienu, ja tas iespējams) ir dzīvībai svarīga.
Ir pierādīts, ka šādiem bērniem ķengura metode:
* par vairāk nekā 40% mazina iespējamību, ka bērns mirs;
* par 70% mazina hipotermijas risku;
* par 65% mazina infekcijas risku."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!