Aptauja: Vairāk nekā puse jauniešu vēlas Jaunajā gadā dzīvot veselīgāk
Foto: Shutterstock

Gada nogalē pārdomas par paveikto, veiksmēm, kā arī neveiksmēm ir lieta, par kuru domā daudzi. Tāpat mērķus un jaunus izaicinājumus izvirza kā pieaugušie, tā jaunieši. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja apliecina, ka lielākajai daļai Latvijas jauniešu ir Jaunā gada apņemšanās (91 procents) un tikai 22 procentiem no viņiem nav skaidra plāna, kā tās īstenot. Savukārt 44 procentiem tas ir tikai daļēji skaidrs. Kā tad jaunieši plāno realizēt savas Jaunā gada apņemšanās un neaizmirst par tām, aptaujā noskaidrojusi aģentūra.

Jaunieši apņemas dzīvot veselīgāk un iemācīties ko jaunu

Lai gan 74 procenti jauniešu apliecina, ka jūtas apmierināti ar savu dzīvi, tomēr arī viņi ir izvirzījuši sev mērķus, kurus sasniegt Jaunajā gadā. Populārākās apņemšanās jauniešu vidū ir sākt dzīvot veselīgāk (56 procenti), iemācīties kaut ko jaunu, iespējams, doties uz kursiem (55 procenti), lasīt vairāk grāmatu (42 procenti) un mazāk lietot sociālos tīklus (33 procenti). Savukārt 13 procenti aptaujāto nolēmuši censties aizbraukt kādā jauniešu apmaiņas projektā, izmantojot programmas "Erasmus+: Jaunatne darbībā" piedāvātās iespējas.

Lielākā daļa aptaujāto (91 procents) ir apņēmušies Jaunajā gadā sasniegt jaunus vai arī jau sen kārotus mērķus. Tas ir ļoti pozitīvi, jaunieši ir apņēmības un ideju pilni, tomēr ne visiem ir skaidrs plāns, kā savu apņemšanos īstenot.

Psihologi norāda, ka Jaunā gada apņemšanās visbiežāk netiek izpildītas tikai tāpēc, ka domājam nevis par to, kāpēc kaut ko vēlamies darīt, bet gan visu enerģiju novirzām uz prātojumiem, kā to paveikt. Ikvienam mērķim, vai tas ir veselīgs dzīvesveids vai jaunas valodas apguve, ir nepieciešams saprast, kādēļ to vēlies. Ja neatradīsi motivāciju, tad Jaunā gada apņemšanos būs praktiski neiespējami izpildīt. Piemēram, ja vēlies labāk apgūt angļu valodu un esi nolēmis doties apmaiņas braucienā vai izmantot iespēju strādāt ārzemēs, piemēram, programmas "Eiropas Solidaritātes korpuss" projektā brīvprātīgais darbs, strādājot brīvprātīgi divus līdz 12 mēnešus, tad jau sākotnēji būtu jāsaprot, kādēļ to vēlies, lai nepazustu motivācija darīt iesākto. Iemesls var būt saistīts ar labāka darba meklējumiem starptautiskā uzņēmumā, vēlmi dzīvot citā valstī vai iepazīt citu valstu kultūru un tradīcijas.

Nevajadzētu baidīties arī spert pirmo soli un pieteikties šādam izaicinājumam, jo tas var pavērt jaunas durvis. Piemēram, Justīne Rudovska, kura pirms septiņiem gadiem piedalījās "Erasmus+: Jaunatne darbībā" apmaiņas programmā Mančestras pilsētā un pašlaik dzīvo Francijā, stāsta: "Es nāku no stipras ģimenes, kur viens par otru pastāv un aizsargā, tādēļ Latvijā vienmēr jutos drošībā. Mana lielākā motivācija piedalīties šajā programmā bija sevis pārbaudīšana, izkāpjot no komforta zonas. Tā teikt, gribēju izšķilties no tauriņa kūniņas. Vēlējos iepazīt jaunu kultūru, iegūt jaunus ieradumus, bet, galvenokārt, iepazīt pati sevi. Mans ieguvums? Kļuvu patstāvīgāka, ieguvu daudz draugu no dažādām valstīm, kā arī šobrīd tekoši runāju četrās valodās, kas lieti noder karjerā."

Izvirzīto mērķu sasniegšanai nepieciešama motivācija un atbalsts

Kad Jaunā gada apņemšanās saraksts ir gatavs, laiks saprast, kā tās realizēt. Nedaudz vairāk nekā puse jeb 51 procents no aptaujātajiem ārpus skolas, darba vai mācībām universitātē lasa grāmatas, taču 42 procenti to ir iekļāvuši savā Jaunā gada apņemšanās sarakstā. Tiem, kuri ir izvirzījuši mērķi lasīt grāmatas, ir jāsaprot, kādas grāmatas un kādēļ viņi grib izlasīt, lai pēc pirmajām 10 izlasītajām lapaspusēm lasāmviela netiktu aizmirsta. Tieši tāpat ir ar jebkuru citu apņemšanos.

Mazāk par pusi no aptaujātajiem regulāri nodarbojas ar sportu un piekopj veselīgu dzīvesveidu (43 procenti), taču 56 procenti jauniešu to ir izvirzījuši par savu Jaunā gada mērķi.

Gandrīz visi no aptaujātajiem ieteiktu citiem jauniešiem piedalīties dažādos projektos

32 procenti aptaujāto jauniešu nekad nav izmantojuši neformālās izglītības iespējas, un tikai 20 procenti ir piedalījušies jauniešu apmaiņas projektos, taču 96 procenti no aptaujātajiem atzīst, ka varētu ieteikt citiem jaunieši piedalīties dažādos jauniešiem paredzētos projektos vai kļūt par brīvprātīgo darbu veicējiem. Tas nozīmē, ka jaunieši saprot, ka tā ir vērtīga pieredze, kas ļaus virzīties tuvāk saviem lielajiem mērķiem, tomēr tikai daļa to izmanto. Tā ir lieliska pieredze, kas arī var būt kā labs sākums karjerai, kā arī šādos apmaiņas projektos var gūt dažādas biznesa idejas, kuras īstenot Latvijas tirgū.

Kur meklēt iespējas jauniešiem?

JSPA aicina ikvienu jaunieti, kurš vēlas iesaistīties kādā starptautiskā projektā, kļūstot par daļu no pārmaiņu veidotājiem, reģistrēties Eiropas Solidaritātes korpusa datubāzē. Tā ir virtuālā vide, kurā jaunieši satiek organizācijas, kuras meklē projektu dalībniekus savu projektu īstenošanai, kā arī jauniešus, kuri paši būtu gatavi iesaistīties projektu izstrādes procesā.

Eiropas Solidaritātes korpusa datubāze apskatāma šeit. Par programmas "Erasmus+: Jaunatne darbībā" iespējām un citiem jaunatnes jomas projektiem plašāka informācija atrodama vietnē www.jaunatne.gov.lv.

Tags

Jaunietis Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns

Comment Form