Bāriņtiesu darba analīze: sešos gadījumos bērni būtiska apdraudējuma dēļ izņemti no audžuģimenes
Foto: Shutterstock

Vasaras vidus parasti ir laiks, kad dažādas iestādes apkopo darba rezultātus par pagājušo gadu. Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) nav izņēmums, un jūnijā publicē 81 bāriņtiesas pārskatu par darbu 2021. gadā analīzi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bāriņtiesu pārskatu par darbu 2021. gadā analīzē tiek izmantots statistikas datu salīdzinājums četru gadu periodā. Bāriņtiesu sniegtā informācija liecina, ka četru gadu laikā vērojama tendence bāriņtiesu lietvedībā esošo lietu kopējam skaitam samazināties. Vienlaikus norādāms, ka bāriņtiesu pieeja lietu skaita noteikšanai joprojām ir atšķirīga, oficiālās statistikas pārskatā būtu norādāmas tikai aktīvās bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas, bet atsevišķas bāriņtiesas to skaitā mēdz iekļaut arī lietas, kuras atrodas bāriņtiesā glabāšanā. No 2018. gada bija vērojams, ka samazinās pirmreizēji ierosināto lietu skaits, savukārt 2021. gadā tas atkal pieaudzis. Pērn ierosinātas 6044 jaunas lietas, kas ir par 499 lietām vairāk nekā 2020. gadā.

Bāriņtiesas lēmumus pieņem koleģiāli bāriņtiesas sēdē. Tāpat bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis tiesīgs pieņemt vienpersonisku lēmumu Bāriņtiesu likumā noteiktajos gadījumos.

2018. gadā bāriņtiesas kopumā pieņēma 12 230 lēmumus, bet 2019. gadā 11 971 lēmumu, kas ir par 259 lēmumiem mazāk nekā 2018.gadā. 2020. gadā bāriņtiesas pieņemto lēmumu skaits turpināja samazināties, tika pieņemti 10 776 lēmumi. Savukārt 2021. gadā pieņemts par 39 lēmumiem vairāk, proti, 10815 lēmumi.

Likumdevējs paredzējis bāriņtiesas iespējas nekavējoties reaģēt, lai novērstu bērna atrašanos veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, nodrošinot bērnam iespēju atrasties drošos apstākļos, piešķirot tās priekšsēdētājam vai loceklim tiesības pieņemt vienpersonisku lēmumu.

Atbilstoši Bāriņtiesu likumā paredzētajam, ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē vai citādi atklājas, ka bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, kā arī tad, ja bērna turpmākā atrašanās ģimenē var apdraudēt viņa veselību vai dzīvību, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par:

  • bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem;
  • bērna izņemšanu no aizbildņa ģimenes un aizbildņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas;
  • bērna izņemšanu no audžuģimenes.

Pēc būtības vienpersoniskais lēmums ir pagaidu risinājums, jo nākamo 15 dienu laikā bāriņtiesas pienākumos ietilpst objektīvi un pilnīgi noskaidrot apstākļus par turpmākām vecāka iespējām īstenot bērna aizgādības tiesības vai audžuģimenes un aizbildņa iespējām turpināt pildīt savus pienākumus un koleģiāli izlemt attiecīgu jautājumu bāriņtiesas sēdē.

Tāpat normatīvais regulējums paredz vienpersoniskā lēmuma pieņemšanu attiecībā uz bērna obligāto ārstēšanu, ja bērns vai viņa likumiskais pārstāvis nepiekrīt bērna, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas dēļ vai kurš cietis no vardarbības, obligātai ārstēšanai vai sociālajai rehabilitācijai vai nepamatoti vēlas to pārtraukt.

Bāriņtiesu pārskati par darbu liecina, ka četru gadu periodā vienpersoniski pieņemto lēmumu skaits turpina samazināties un 2021. gadā pieņemti 340 vienpersoniskie lēmumi. Lielākā daļa – 311 lēmumi pieņemti par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem. Diemžēl 2021. gadā atkal būtiski pieaudzis vienpersonisko lēmumu par bērnu izņemšanu no aizbildņa ģimenes skaits – 2021. gadā pieņemti 18 lēmumi, kas ir par 10 vairāk nekā 2020. gadā, norāda VBTAI. Tāpat sešos gadījumos bērni būtiska apdraudējuma dēļ izņemti no audžuģimenes. Savukārt pieci vienpersoniskie lēmumi pieņemti par bērna obligāto ārstēšanu vai sociālās rehabilitācijas saņemšanu.

Bāriņtiesu likums paredz bāriņtiesas kompetenci, aizstāvot bērna vai aizgādnībā esošās personas intereses, pieņemt lēmumus arī citu bāriņtiesas lietvedībā esošo kategoriju lietās.

Analizējot bāriņtiesu iesniegtos datus četru gadu periodā, VBTAI secina, ka 2021. gadā visbūtiskākais lēmumu skaita pieaugums ir par valsts sociālo pabalstu izmaksu bērna faktiskajam audzinātājam. Šādu lēmumu pieaugums saistāms ar Ministru kabineta lēmumu par valsts vienreizējo atbalsta maksājumu – 500 eiro par katru bērnu – vienam no vecākiem vai personai, kura bērnu audzina, Covid-19 infekcijas izplatības negatīvo seku un spriedzes mazināšanai. Minētais pabalsts motivēja personas sakārtot jautājumu par ģimenes valsts pabalsta izmaksu faktiskajam audzinātājam, jo vienreizējo pabalstu bija tiesības saņemt personai, kurai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā ģimenes valsts pabalstu.

Vai visi bāriņtiesas pieņemtie lēmumi bijuši tiesiski?

Administratīvās rajona tiesas kompetencē ir izvērtēt bāriņtiesas kā aizbildnības un aizgādnības iestādes pieņemtā lēmuma (administratīvā akta) un faktiskās rīcības tiesiskumu un pamatotību. Atbilstoši Bāriņtiesu likumā paredzētajam, bāriņtiesas lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

Savukārt Administratīvā procesa likumā noteikts, ka administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros. Tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde ir rīkojusies saskaņā ar procesuālajām un materiālajām tiesību normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību. Tiesa administratīvajā procesā objektīvi noskaidro lietas apstākļus un dod tiem juridisku vērtējumu.

Pārskatos par darbu bāriņtiesas sniedz informāciju par lēmumu skaitu, kuri pārskata gadā pārsūdzēti tiesā, un gadījumos, kad pārskata gada ietvaros lieta tiesā ir tikusi izskatīta – informāciju par pārsūdzības rezultātu. Četru gadu periodā vērojams tiesā pārsūdzēto bāriņtiesas lēmumu skaita pieaugums.

2021. gadā tika pārsūdzēti 96 lēmumi, no kuriem tiesa izskatījusi un 35 lēmumus atstājusi spēkā, četrus lēmumus atcēlusi, bet pārējo lēmumu izskatīšana vēl nav noslēgusies. Visbiežāk tiesā pārsūdzēti bāriņtiesas lēmumi par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem (2021. gadā – 59 lēmumi). 2021. gadā pārsūdzēti seši lēmumi par aizbildņa iecelšanu, trīs lēmumi par aizbildņa atlaišanu vai atcelšanu no pienākumu pildīšanas. Tāpat pārsūdzēti trīs lēmumi par aizgādņa iecelšanu personai ar ierobežotu rīcībspēju un viens lēmums par aizgādņa iecelšanu mantojumam. Citos jautājumos pārsūdzēti 24 bāriņtiesas lēmumi.

Bāriņtiesas faktisko rīcību privātpersona, iesniedzot attiecīgu pieteikumu tiesā, var pārsūdzēt tāpat kā bāriņtiesas lēmumu. Četru gadu periodā samazinājies bāriņtiesas faktiskās rīcības pārsūdzību skaits. 2021. gadā bāriņtiesas faktiskā rīcība pārsūdzēta četros gadījumos, divos pieņemts bāriņtiesai labvēlīgs tiesas spriedums, savukārt vēl divos gadījumos lietas izskatīšana tiesā vēl nav pabeigta.

Bāriņtiesu pārskatos par darbu bāriņtiesas sniegušas informāciju, ka 2021. gadā spēkā stājušies spriedumi par iepriekšējos gados ierosinātajām lietām. Tiesas ir izvērtējušas 35 bāriņtiesu lēmumus, no tiem 33 atstāti spēkā, savukārt divi bāriņtiesu lēmumi atcelti.

Tags

Audžuģimene Bāriņtiesa Bērnu audzināšana Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form