Bez kliedzieniem, kodieniem un sitieniem. Vai parastās Latvijas skolas ir gatavas bērniem ar attīstības traucējumiem?
Foto: Shutterstock

"Īpašie" bērni – ar dažādām attīstības novirzēm – aizvien biežāk parādīsies parasto skolu klasēs. To paredz "zviedru modelis", uz kuru orientēta izglītības sistēma Latvijā. Bet vai skolas tam ir gatavas? Skolēni? Skolotāji? Ko viņi iesāks, ja viņu virzienā lidos krēsls? Un kas parastā skolā sagaida "īpašo" bērnu, ja neskaita stresu un ciešanas? "Delfi" meklēja atbildes uz šiem jautājumiem, uzrunājot gan nozares speciālistus, gan šāda bērna mammu.

"Mēs nonācām līdz reālām raganām – ar visu slotu un spicu cepurīti, brrr! Izmēģinājām visu iespējamo un neiespējamo, visos pasaules nostūros – delfīnus, zirgus, kineziologus, osteopātus, visas psiho-, nervo-, neiro-, fizio-, logo-, energo-, ergo-, fito-, homeo- variācijas, klosterus, brīnumsektu, nomainījām mājās grīdu, izmēģinājām folijas apšuvumu... Kamēr vīram bizness gāja no rokas, par Annas rehabilitāciju ik mēnesi izdevām četrciparu summas. Paldies Dievam, ka neviens neieteica: ņem kaku, sagriez gabaliņos un ēd. Es to darītu!"

Irēna – skaista, gudra, inteliģenta sieviete. Mamma 11 gadus vecajai Annai, bērnam ar ģenētiskām novirzēm. Ārsti meitenes attīstībai ir noteikuši C līmeni: ja šī līmeņa bērni iemācās nokārtoties podiņā un atsaukties uz savu vārdu, to uzskata par veiksmi. Taču Annas vecāku pūliņi nav bijuši neauglīgi – meitene runā saprotami, zina, kas viņai nepieciešams un ko nevajag, viņai ir arī savdabīga humora izjūta. Nesen viņa peldējās Rīgas jūras līča aukstajos ūdeņos – tētis un mamma no sirds priecājās par savu bezbailīgo un norūdījušos meitiņu.

Tomēr kaut kādā brīdī vecākiem nācās apstāties un atzīt, ka ir sasniegti griesti, par kuriem augstāk neuzlēkt. Anna nav vienīgais bērns ģimenē, vecāku uzmanība un mīlestība ir nepieciešama arī citiem bērniem.

"Nolēmām, ka alfabēta zināšana un stabiņu kārtošana nav dzīves laimes pamatā, – Irēnas smaids un bezgalīgais nogurums acīs par viņas stāvokli stāsta vairāk nekā vārdi. Galvenais, lai bērns būtu ērtā vidē un profesionāli aprūpēts. Tikai tā viņš attīstīsies – kaut par milimetru mēnesī. Diemžēl Latvijā ar to ir milzīgas problēmas. Un drīzumā būs vēl lielākas."

Tie, kuri domā, ka šī tēma viņus nekādi neskar, ļoti drīz pārliecināsies par pretējo. Skolu tīkla optimizācijas un pasaulē atzītas pieejas dēļ "īpašie" bērni aizvien biežāk parādīsies vispārizglītojošo skolu parastajās klasēs. Tiek uzskatīts, ka tas nāks par labu viņu attīstībai un mācīs parastajiem bērniem humānismu un toleranci.

"Tie, kas šādus lēmumus pieņem, saka, ka mēs sekojam zviedru modelim. Izklausās skaisti, tomēr Mēness ir tuvāk nekā Zviedrija!" saka Irēna. "Uz saulaino nākotni mēs virzāmies tikai uz papīra, realitātē integrācijai nav gatavs neviens – ne skolas, kuras ar šādiem bērniem grib piesaistīt sev naudu (kas "seko skolēnam"), ne skolotāji, ne parastie skolēni, ne vecāki. Ko darīs skolotājs, ja bērns afekta stāvoklī sāks mētāties ar krēsliem vai gaudot kā zvērs? Bet tā ir pilnīgi iespējama un reāla situācija. Pie mums ne visas speciālās skolas var tikt galā ar šādiem bērniem. Parastie Latvijas iedzīvotāji vispār nespēj atšķirt speciālo pedagogu no sociālā, bet no visa neparastā un īpašā gluži vienkārši baidās."

Pavisam nesens ir skandalozais atgadījums Rīgas Sanatorijas internātskolā, kur skolēns nežēlīgi piekāva cienījama vecuma pašvaldības policistu, skolas apsargu. Kā viņš varēja cīnīties pret pāridarītāju? Nekā. Tie taču ir īpaši bērni...

Trauksmi ceļ arī speciālie pedagogi. Rudenī apmēram 70 šīs profesijas pārstāvju apvienojās Latvijas speciālo pedagogu asociācijā, lai šo smago tēmu paceltu valstiskā līmenī. Šobrīd asociācijā iestāties vēlas vairāk nekā 230 speciālo pedagogu. Portāls "Delfi" viesojās šīs asociācijas valdes sēdē.

Source

Cālis.lv

Tags

Bērna invalīda kopšanas pabalsts Invaliditāte Lasāmgabali Piemaksa par bērnu invalīdu Invaliditāte
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Sludinājumi

Comment Form