Foto: Publicitātes attēli
Jau pandēmijas sākumā dati par Latvijas jauniešu labbūtību bija satraucoši – jauniešiem pasliktinājās mentālā veselība (63%), viņi sastapās ar grūtībām mācīties (79%), kā arī piedzīvoja nomāktību, depresiju (70%) un uzmācīgas domas vai bija ļoti viegli aizkaitināmi (60%). Vēl jauniešiem problēmas sagādāja brīvā laika pavadīšana (48%) un fizisko aktivitāšu trūkums (45%). Lai palīdzētu jauniešiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas radītās sekas, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) 2021. gadā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju ir izstrādājusi un šobrīd, līdz decembra beigām, īsteno īpašu atbalsta programmu jauniešiem un darbā ar jaunatni veicējiem. Jaunieši var interesēties jauniešu organizācijās, kuras iesaistās šajās programmās, par iespēju tām pievienoties.

Uzzināt, kuras organizācijas ar kādām aktivitātēm piedalās projektā, var šeit, sadaļā "Projektu konkursa rezultāti".

No bungu meistarklases mežā līdz individuālām koučinga nodarbībām

Andra Štāle, biedrības "Keep the Change" vadītāja un projektu realizētāja programmas ietvaros Dienvidkurzemes novadā, uzsver, ka būtiskākais ir atrast jauniešiem atbilstošas aktivitātes: "Kļūda ir projektos ietvert tādus pasākumus, ko mēs, pieaugušie, gribētu, lai jauniešiem liekas interesanti, bet tā nav panākumu atslēga. Ir jāieklausās jauniešos un jāveido projekti ar viņiem. Kopā ar Nīcas jauniešu centru un Nīcas vidusskolu mums tas izdevās. Radījām visdažādākās aktivitātes – koučinga sesijas, sesijas ar emotologu, "dari pats" meistarklases, piemēram, batikošanas, neirografikas tehnikas, iespēju apgūt darba intervijas prasmes un pašiem iejusties pasākumu aģentūras darbinieku lomā, mācoties plānot pasākumus sev, draugiem un ģimenei.

Lai radītu pēc iespējas dažādāku projekta aktivitāšu kopumu, sadarbojamies ar 18 dažādiem nozares profesionāļiem un organizācijām. Lielākais gandarījums, ka redzam, ka ar projektu viss nebeidzas – jaunieši aktīvi darbojas "WhatsApp" grupā, plāno nākotnes pasākumus un meklē savu nākotnes profesionālo nodarbošanos. Kā arī daudzi jaunieši projektu ietekmē ir apņēmušies mainīt savus paradumus, piemēram, vairāk sportot, samazināt cukura patēriņu, vairāk runāt ar saviem draugiem par savām sajūtām, mentālo veselību un nekaunēties par to. Biedrības pārstāvji ir blakus un atbalsta jauniešu idejas un plānus."

Saldus novada pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste Ginta Kožokaru norāda, ka programma nāca īstajā laikā, jo jauniešu psihoemocionālās problēmas un motivācijas trūkums jauniešu vidū ir ļoti jūtams: "Mūsu projekta nosaukums "Migla? – Tu vari" ir kā salīdzinājums ar pandēmiju, kura ir necaurredzama, bet katrs var atrast motivāciju kaut ko paveikt. Saldū rīkojam daudzveidīgas aktivitātes, lai katrs jaunietis var atrast sev piemērotāko veidu, kā tikt galā ar emocijām – sākot no rīta meditācijas un mākslas darbnīcām, beidzot ar fizisko spēju izaicinājumiem septiņu dienu garumā un diennakts pārgājienu. Jaunieši visvairāk novērtēja izbraucienus ar SUP dēļiem un saullēktu rituālu, atzīstot tos par skaistākajiem vasaras piedzīvojumiem.

Ar aktivitātēm dabā vēlamies parādīt jauniešiem, ka psihoemocionālām problēmām var atrast dažādus risinājumus. Mūsu pieredze liecina, ka aktivitātes dabā jauniešiem būtiski mazina trauksmi un nemieru, veido jaunu skatījumu par sevi un savām problēmām. Ir svarīgi jauniešus iepazīstināt ar dažādiem rīkiem, kā uzlabot savu pašsajūtu, lai nepieciešamības gadījumā, būtu instrumenti, kurus pielietot."

Nodarbības dabā saņēma īpašu Ogres novada jauniešu atzinību – tika organizētas dažādas aktivitātes dabā: upes pārgājiens, piedzīvojums dabā ar nakšņošanu pašu būvētās meža apmetnēs, bungu meistarklase mežā, velo ekspedīcija, nodarbība Dabas izglītības centrā "Meža māja", pastaiga purvā ar purva kurpēm, kā arī sadarbību un komunikāciju veicinošs treniņš Mangaļsalā "Sadzīvo un Izdzīvo" un nakts orientēšanās spēle "Misija Ogrē".

Kā atzīst Iveta Žugre, biedrības "Ogres jauniešu iniciatīvas biedrība "Talantu Kalve"" vadītāja un šī projekta rīkotāja, jau nodarbību laikā ir redzams ieguvumus – ja sākotnēji jauniešiem ir grūtības un bailes komunicēt noslēgtības dēļ, ko pastiprinājusi pandēmija, tad aktivitāšu laikā viņi atveras, rodas jaunas prasmes un zināšanas, kā arī idejas par brīvā laika pavadīšanas iespējām: "Caur dažādiem neformālās izglītības pasākumiem, āra dzīves aktivitātēm un pieredzes izglītību, vienaudžu mācīšanos, pieredzes apmaiņu, koučingu un mentoringu, esam snieguši iespēju jauniešiem socializēties un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Nodrošinot vispusīgu un pilnvērtīgu atbalstu, tika mazinātas sociālās distancēšanās un attālināto mācību radītās sekas, kā arī uzlabota emocionālā labsajūta, vienlaicīgi – paaugstināta pašapziņa un motivācija darboties, satikties un socializēties. Projekta ietvaros atlikušas vien pēdējās aktivitātes: nodarbību cikls "Dizaina domāšanas darbnīca" un jauniešu pašu iniciēts pasākums."

Salauzt ledu jeb kādi ir programmas ieguvumi?

Lai arī projekti un to aktivitātes joprojām tiek īstenotas, ieguvumus no programmas apstiprina gan jaunieši, kam ir bijusi iespēja piedalīties šīs programmas aktivitātēs, gan projektu realizētāji.

"Pirmkārt, ir veicināta jaunu zināšanu un prasmju apguve, balstoties uz jauniešu vajadzībām un interesēm, tādējādi sagatavojot viņus turpmākajām mācībām un darba tirgum. Otrkārt, ir stiprināts savstarpējais atbalsts un jauniešu piederības sajūta vietējai kopienai, paaugstināta jauniešu pašapziņa. Tāpat būtiski, ka ir sniegta iespēja socializēties un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku, nodrošinot jauniešiem iespēju saņemt individuālu atbalstu ārpusskolas laikā un mazināt jauniešu psihoemocionālās veselības riskus Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās," stāsta JSPA pārstāve Maija Kolberga.

Kā norāda Iveta Žugre, biedrības Ogres jauniešu iniciatīvas biedrības "Talantu Kalve" vadītāja, "Situācija ar pandēmiju un tās ierobežojumiem gada griezumā mainās un tai līdzi mainās jauniešu mentālā veselība un vēlme kaut ko darīt. Realizējot projektu, vasarā priecājāmies, ka jaunieši vēlas iesaistīties un ir atvērtāki, taču rudenī, atsākoties stingrākiem ierobežojumiem un mājsēdei, jaunieši atkal ir it kā "atkrituši" atpakaļ situācijā, kāda bija pavasarī, kad veicām pētījumu, kurā 83 procenti jauniešu atzina, ka pandēmijas ietekmē jūtas nomākti un bezcerīgi, izjūt paaugstinātu stresu un trauksmi, ir nemotivēti, bezspēcīgi, nedroši un zaudējuši motivāciju. Teju visbiežākā atbilde – "nav vēlēšanās neko darīt". Tas arī šobrīd ir projekta galvenais uzdevums – salauzt ledu, lai jaunieši gribētu komunicēt ar citiem, iesaistīties, nevis palikt vienatnē ar datoru."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!