Eksperti: ārvalstīs dzīvojošo bērnu iekļaušana Latvijas skolās ir iespējama
Foto: AFP/Scanpix

Pēdējā laikā dažādos līmeņos plaši tiek diskutēts par to, kā sekmēt Latvijas iedzīvotāju reemigrāciju, tiek izstrādāti plāni un meklēti finanšu līdzekļi, aizmirstot, ka ģimenēm, kas vēlas atgriezties, bieži vien nepieciešamas nevis finansiāls atbalsts, bet labvēlīga attieksme un informācijas pieejamība. Privātās vidusskolas "Patnis" dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola norāda, ka viens no būtiskākajiem aspektiem, ko ģimenes vērtē, lemjot par atgriešanos, ir bērna iespējas iekļauties izglītības vidē. Pagaidām šajā jomā trūkst valstiska līmeņa rīcības, un lielākā daļa no paveiktā balstās uz privāto iniciatīvu.

Zviedrijas Sociālās apdrošināšanas aģentūras eksperte, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadošā pētniece Ieva Reine uzsakta, ka reemigrējošo ģimeņu bērniem skolās nepieciešams gadu ilgs pārejas posms, kura laikā bērns uzlabo latviešu valodas zināšanas un veido izpratni par mācībām, taču nesaņem vērtējumu.

Šajā rakstā lasi Reines izceltās problēmas, ar kurām, atgriežoties Latvijā, saskaras reemigrējošās ģimenes un viņu bērni. Savukārt tālāk piedāvājam ieskatu Ozolas priekšlikumos, kas varētu radīt ģimenēm vēlmi atgriezties dzimtenē un palīdzēt bērniem iekļauties latviešu skolās.

Piemēri, kas darbojas

"Daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri šobrīd dzīvo un strādā ārzemēs, aizbrauca lielā kredītu sloga ietekmē, ko radīja piedzīvotā finanšu krīze. Ja valsts vēlas sekmēt iedzīvotāju atgriešanos, jāstrādā tieši pie šī aspekta, veicot pārrunas ar bankām u.tml. Kas attiecas uz skolēnu iekļaušanos izglītības sistēmā, jāuzsver, ka šajā jomā jau ir piemēri, kas lieliski darbojas. Atliek tikai pārņemt stafeti no nevalstiskajām organizācijām un tām skolām, kuras jau šobrīd to īsteno.

Bērni vēlas atgriezties Latvijas skolās

Šobrīd īstenotais projekts “Ar zināšanām – tuvāk Latvijai”, ko realizē vairākas nevalstiskās organizācijas, daloties ar diasporas bērnu pieredzi Latvijas skolās, parāda, ka ārvalstīs dzīvojošo bērnu iekļaušana Latvijas skolās ir iespējama. Vēl vairāk – šis piemērs apliecina, ka iekļaušanai nav nepieciešami milzīgi līdzekļi, daudz būtiskāka ir attieksme, informācijas pieejamība, profesionalitāte un labā griba. Projekta sākumā 16 bērni no Ziemeļvalstīm guva pieredzi Latvijā, turklāt tika noskaidrotas viņu gaidas pirms brauciena un sajūtas pēc tā. Bērnu atsauksmēs lielākoties tika pausta sajūsma, ieinteresētība un vēlme atgriezties skolā Latvijā. Tas kārtējo reizi apliecināja, ka sekmēt skolēnu iekļaušanos, tādejādi arī ģimeņu atgriešanos, var ikviena skola un skolotājs.

Eksperti: ārvalstīs dzīvojošo bērnu iekļaušana Latvijas skolās ir iespējama
Foto: Privātā arhīva foto

Ieguldīt pedagogos

Nav jāinvestē līdzekļi sarežģītu plānu un remigrācijas projektu radīšanā. Jāiegulda pedagogu izglītībā un pilnveidē, jo tieši zinoši, motivēti pedagogi ar misijas apziņu ir viens no priekšnosacījumiem, lai skolas varētu veiksmīgi integrēt dažādus bērnus. Pie mums mācās bērni no dažādām valstīm, un liela daļa no viņiem jau gada laikā iemācās latviešu valodu. Ja skolās netrūks pedagogu, kuri vēlas strādāt savas skolas, novada un valsts labā, arī bērniem pavērsies daudz plašākas iespējas.

Mazāka birokrātija un ātrāks rezultāts

Gribu uzsvērt, ka tieši privātā iniciatīva demonstrē labās prakses piemērus ne tikai izglītības jomā. Daudzas labas lietas mūsu valstī varētu notikt ātrāk un racionālāk, ja privātai iniciatīvai tiktu sniegts lielāks atbalsts. Mums jāapzinās, ka privātās iniciatīvs lielais pluss ir mazāks birokrātiskais slogs, kas mūsdienu straujajos ikdienas tempos nav mazsvarīgi.

Atbalstīt darītājus

Loģiskāk ir atbalstīt to, kurš jau dara, turklāt sekmīgi, nevis par katru cenu mēģināt piespiest darīt kādu, kurš to nevēlas. Un vēl viens būtisks priekšnosacījums ir ticība – tam, ka daudzas lietas tiek darītas tāpēc, lai mēs dzīvotu labākā valstī, nevis personiskā labuma vārdā. Pagaidām sabiedrībā ir izplatīta nostāja – ja kāds īsteno projektus vai kaut ko dara sabiedrības labā, tad viņam, visticamāk, ir slēpti, savtīgi motīvi. Ir pazudusi ticība tam, ka cilvēki vēlas darīt un dara labu tāpēc, lai palīdzētu kādam. Ir jāieklausās cilvēkos un organizācijās, kuri cenšas veidot labāku Latviju, kuri vēlas darīt un nebaidās izrādīt iniciatīvu."

Source

Cālis.lv

Tags

Bērni Ģimene Reemigrācija Reemigrējošie skolēni
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form