Fizioterapeits: fizisko aktivitāšu ilgumam jāatbilst bērna vecumam
Foto: Shutterstock

Fiziskās aktivitātes ir vajadzīgas ikvienam – kā pieaugušajiem, tā bērniem. Taču vecākiem bieži vien neapzinās, ka svarīgākais ir ne tikai likt savai atvasei sportot, bet arī darīt to pareizi.

Tikai atbilstošs fizisko aktivitāšu daudzums un kvalitāte var dot vēlamo rezultātu. Sertificēts fizioterapeits Raivis Aršauskis raksturo šī brīža bērnu fizisko attīstību un sporta nodarbību ietekmi uz to.

Fizioterapeita novērojumi – bērnu fiziskā veselība ir "bēdīga"

"Bērnu fiziskā veselība šobrīd ir neapskaužami bēdīgā situācijā. Taču ir jāsaprot, ka šis ir cits gadsimts, tie ir pavisam citi bērni. Šobrīd nevaram bērniem uzspiest tās aktivitātes, kuras bija aktuālas pirms 15 gadiem. Katrā laikā ir bijuši gan kustīgi, gan mazkustīgi bērni, un tas ir normāli," saka Aršauskis. Fizioterapeits arī norāda, ka šodienas bērniem ir citas prioritātes, tāpēc nevajadzētu uzspiest nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.

"Kā esmu novērojis, bērns var trenēties piecos, sešos sporta veidos, un var rasties iespaids, ka fiziskā forma ir izkopta, taču tajā pašā laikā nevar apgalvot, ka tas, kurš netrenējas, būs nevesels vai ar problēmām. Bieži vien sastopos ar tādiem bērniem, kuriem labāk ievērot sporta aktivitāšu minimumu, jo iespējams traumu risks. Fiziskās aktivitātes mērāmas pēc dzīvesveida, nevis pēc tā, kā esam pieņēmuši, redz kādi mazkustīgi, sēž pie datoriem. Fiziskās aktivitātes tomēr jāpielāgo šodienas dzīvesveidam, un nav vērts atskatīties uz to, kā bija kādreiz."

Svarīgākais – skolotāju un treneru zināšanas par bērna attīstību

"Tas, kas šobrīd šķiet svarīgi, ir kvalitatīvs sporta veids, izglītoti skolotāji un treneri. Jo, lai iedvesmotu, motivētu, lai radītu interesi par sporta aktivitātēm, pie tā ir ļoti jāpiestrādā. Lai nekavētu bērna attīstību, nepieciešamas zināšanas par bērna attīstību. Taču lielākoties, domājot par konkrētiem sporta veidiem, tiek ņemti vērā tikai vecāku lēmumi," tā fizioterapeits. Bieži vien vecāki, pieņemot nepopulārus lēmumus attiecībā pret bērniem, piepilda bērna ikdienu, taču ne sapni. "Šobrīd vecāki padara sportu par ikdienu, bieži vien, lai bērni netraucētu vecāku darba dzīvei. Taču pārlieku liela noslogotība traucē bērnam izdzīvot pašam savas ikdienas, bērnības lietas. Saspringts ikdienas grafiks traucē normālai bērna attīstībai, jo bērnam ir jābūt vienlīdz noslogotam, kā garlaikotam, bezrūpīgam," skaidro fizioterapeits.

Svarīgākie ieteikumi vecākiem saistībā ar bērnu fizisko veselību

"Galvenais noteikums – regulāri ieklausīties bērnā par viņa problēmām. Tas ir pats būtiskākais. Ja bērnam sāp, meklējiet palīdzību. Ļoti svarīgi, ka tiek sekots līdzi kā bērna attīstībai, tā fiziskajai labsajūtai. Ir rūpīgi jāseko līdzi bērna noslogojumam, bērns nedrīkst būt fiziski pārslogots. Vērts padomāt, vai ir labi, ja bērns jau piecu gadu vecumā septiņos no rīta atrodas hokeja laukumā, vai tādējādi netiek traucēta dabīga bērna attīstība," norāda Aršauskis.

Būtiski ir arī atcerēties, ka mazie aug guļot. Tāpēc jābūt regulārām atpūtas pauzēm, kā arī jāievēro pareizs uzturs. "Ja starp sportu un skolu nav pauzes, ir liels risks iegūt traumu. Tā var būt viena no pazīmēm, ka notiek režīma pārkāpums, un tas ir slikti. Ir nogurums, stress. Un nevis galvā, bet muskuļos. Pārlieku liela fiziskā slodze rada muskuļu un kaulu stresu, tāpēc viens no būtiskākajiem noteikumiem ir pareizi sakārtot režīmu attiecībā pret jebkuru fizisku slodzi. Laikā, kad bērns aug, ir svarīgi izstrādāt tādu fizisko slodžu režīmu, kas ļauj bērnam attīstīties un augt dabiski."

Pārlieku lielā fiziskā noslogošana – vecāku iegriba

"Tajā brīdī, kad bērns aug, ir svarīgi sastādīt fizisko slodžu režīmu. Tam jābūt tādam, lai bērns var attīstīties, izaugt, taču bieži vien vecāki vēlas, lai bērns izpilda viņu sastādīto aktivitāšu plānu, tādējādi neļaujot nodarboties ar muļķībām. Ļoti daudz sastopos ar vecākiem, kuri neizprot savu bērnu. Neieklausās savā bērnā un neapzinās, cik ļoti to nosloga, tādējādi traucējot tā veselīgai attīstībai," atbildot uz jautājumu, kas mudina vecākus pārlieku noslogot bērnus, skaidro fizioterapeits.

Viņaprāt, sports ir kļuvis par veidu, kā bērnu nodarbināt, lai netraucētu vecākiem. Aršauskis gan norāda, ka jāatceras, ka bērna attīstība ir ļoti būtiska, un jāparedz laiks gan atpūtai, gan tuvinieku apciemošanai, gan laika pavadīšanai kopā ar draugiem. "Ja bērns visu vasaru ir noslogots sporta nometnēs, kad viņam būs iespēja atpūsties? Jāatceras, ka šī brīža lēmumi var atsaukties uz nākotni," tā fizioterapeits.

Kāds fizisko aktivitāšu apjoms ir dēvējams par veselīgu?

"Ir būtiski, jau no pirmās bērna sastapšanās ar fiziskām aktivitātēm, to arī izglītot. Ir jāpaskaidro bērnam, ko viņš dara, kas ietilpst attiecīgajā sporta veidā. Bērnam jāsaprot fizisko aktivitāšu ietekme uz viņa organismu. Bez fiziskām aktivitātēm svarīgas ir arī zināšanas par tām.

Bērns ir jāizglīto, turklāt tas jādara gudri, lai bērns prot trenēties, jo tas tiešā mērā ietekmē viņa fizisko attīstību. Arī trenerim ir jābūt pietiekami izglītotam un jākontrolē, vai bērni iesildās, atsildās, vai izpilda treniņa plānu. Svarīgi, ka fizisko aktivitāšu plāns ir pakāpenisks, jāņem vērā, ka bērns trenējas vispārīgi, tikai augot lielākam fiziskās aktivitātes kļūst mazliet specifiskākas. Nav pieļaujams, ka puikam septiņu gadu vecumā treneris uz dēlīša zīmē uzbrukuma plānu. To reizēm pat profesionāli sportisti nesaprot. Kāpēc lai to saprastu bērns?" pastāsta fizioterapeits.

Cik garām jābūt sporta nodarbībām, kas paredzētas bērniem

"Ir labi, ja bērnam ir iespēja trenēties dažādos sporta veidos, lai attīstītos visas muskuļa grupas. Fizisko aktivitāšu ilgumam jābūt atbilstošam bērna vecumam. Jo vecāks bērns, jo ilgāku laiku tas var aizvadīt treniņos. Jābūt pakāpeniskumam. 40 minūtes ir sporta nodarbību optimālais garums. Nevar uzreiz iet skriet maratonu, nepieciešama gatavošanās tam. Tāpēc fiziskajām aktivitātēm jābūt pakāpeniskām, ņemot vērā bērna uzmanības noturību un vecumu," norāda Aršauskis.

Ja bērns nevēlas sportot – nav jāsatraucas

"Tam, ka bērns atsakās no fiziskām aktivitātēm, var būt daudz iemeslu. Iespējams, ka bērns nevēlas trenēties, jo viņam ir citas aktivitātes, kurās viņš var sevi attīstīt. Ja bērns ir labs pianists, nav nepieciešams viņam likt sportot," skaidro fizioterapeits. Svarīgi esot tas, ka ģimene kopīgi ar bērnu pieņem lēmumu par to, kādas fiziskās aktivitātes varētu bērnu interesēt, bet kādas ne. Aršauskis iesaka bērnu nepiespiest darīt to, ko tas nevēlas. Mazais būs fiziski aktīvs jebkurā gadījumā, pat ja netiek vests uz specifiskām sporta nodarbībām.

1. novembrī Cēsīs, Vidzemes koncertzālē "Cēsis" norisināsies pirmā mammu un tētu konference "Vecāku revolūcija", kurā dažādu jomu speciālisti un Latvijas ģimenes caur praktiskiem un personiskiem stāstiem dalīsies savā pieredzē par izaicinājumiem ģimenē un tās mijiedarbību ar apkārtējo pasauli. Seminārā piedalīsies arī sertificēts fizioterapeits Raivis Aršauskis, runājot par tēmu "Mūsdienu bērniem piemērotas fiziskās aktivitātes".

Tags

Fiziskās aktivitātes Bērndārznieka aktivitātes Skolēna aktivitātes brīvajā laikā

Comment Form