Intelekts bērnam tiek nodots no mātes, secina pētnieki
Foto: Shutterstock

Gudriem cilvēkiem par savām dotībām jāpateicas mammām, jo intelekts bērnam tiek nodots tieši no viņām. Tādējādi dzimumu stereotipi, kas dzīvojuši zinātnieku aprindās un sabiedrībā vairāk nekā gadsimtu, iespējams, drīz izzudīs.

Vientuļām sievietēm, kuras vēlas inteliģentu bērnu, nav nepieciešams meklēt Nobela prēmijas laureātu tuvākajā spermas bankā. Nedaudz ironiski skan, bet tā nu tas ir, jo pētnieki, veicot vairākus nopietnus pētījumus, atklājuši, ka intelektam ir vislielākā saistība gan ar mātes gēniem, gan to, cik laba bijusi bērna un mātes savstarpējā saikne.

Pētnieki veikuši pirmo liela apjoma pētījumu par ģenētiku un secinājuši, ka intelektu bērns manto no mātes, nevis tēva, kā tas tika uzskatīts iepriekš, liecina pieejamā informācija "Psychology-spot".

Tieši mātes gēni atbildot par galvas smadzeņu garozas attīstību, bet tēva – par limbiskās sistēmas attīstību. Citiem vārdiem izsakoties, no mātes mums tiek intelekts, bet no tēva – tikai mums tipiskais emocionālais stāvoklis.

Turklāt daži citi pētījumi parādījuši, ka bērni no mātes manto intelektu, jo intelekta gēni ir izkārtoti hromosomā X. Viens no pirmajiem pētījumiem šajā jomā tika veikts 1984. gadā Kembridžas Universitātē Lielbritānijā, bet šim pētījumam sekoja vēl arī daudzi citi. Pētījumos tika analizēta sadarbības attīstība smadzenēs un kondicionēšanas genoma, lai secinātu, ka tieši mātes gēni visvairāk palīdz attīstību domāšanas centriem smadzenēs.

Taču pastāv arī citi faktori. Tā piemēram, pētnieki Ulmas Universitātē Vācijā atklājuši, ka ģenētika nav vienīgais iemesls intelekta attīstībai. To, vai tu esi gudrs vai nē, ietekmē arī citi faktori.

Viens no galvenajiem papildu faktoriem – piesaistes mātei līmenis, īpaši vecumā līdz diviem gadiem. Bērni, kuri regulāri spēlējuši ar mammām sarežģītas spēles, kas prasījušas, piemēram, simbolu atpazīšanu, jau pieaugušā vecumā ir daudz gudrāki, nekā vairums viņu vienaudžu, šādu saistību izpētījuši pētnieki no Minesotas Universitātes, ASV.

Otrs faktors – mīlestība. Ja bērna emocionālās vajadzības līdz 13 gadu vecumam tiek pilnībā apmierinātas, bērna galvas smadzenēs, hipofīzē veidojas par 10 procentiem vairāk šūnu, nekā tiem, kuri emocionāli bijuši attālināti no mātes.

Tagad pētnieki runā par to, ka intelekts tikai par 40-60 procentiem ir atkarīgs no ģenētikas, bet pārējais – no apkārtējās vides.

Un vēl: pat ja tavs bērns ir gudrs no dabas, viņa prasmes risināt problēmas ir jāattīsta. Turklāt uzdevumiem, bērnam pieaugot, jākļūst sarežģītākiem. Citādi, lai cik viņš nebūtu intelektuāls kopš dzimšanas, ar vecuma pieaugumu viņš to var zaudēt.

Comment Form