Īsts 'tārpiņš' – deviņgadīgais sabilnieks Edvards rada savu versiju grāmatām, kas iepatikušās
Foto: Privātā arhīva foto

Sabiles bērnu bibliotēkā atklāta izstāde ar deviņus gadus vecā Edvarda Treiģa zīmētajām grāmatiņām. Zēns daudz lasa, bet tās grāmatas, kas īpaši iekritušas sirsniņā, – konspektē un ilustrē, izveidojot sev grāmatu – kā atmiņu par izlasīto. "Grāmata man jāatdod atpakaļ bibliotēkā, bet kā gan es to paturēšu atmiņā?! Tāpēc es sev izveidoju jaunu grāmatu, lai pats vēlāk atkal pašķirstītu un atcerētos," stāsta Edvards. Par viņa lasītkāri, turklāt divās valodās – latviešu un lietuviešu, stāsta viņš pats un mamma Dace Treiģiene.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mūsu saruna noritēja "Zoom" platformā pavēlu vakarā, un mamma ar dēlu bija iekārtojušies, kur gan citur, – ja ne pie bagātīgi iekārtota grāmatu plaukta. Edvards ik pa laikam sarunai pieslēdzas, taču fonā turpina lasīt grāmatu. Dažbrīd, pat uzdodot zēnam konkrētu jautājumu, viņš nedzird un mammai jāpiebaksta, – tik ļoti viņš var tikt "ierauts" grāmatu pasaulē.

Īsts grāmattārpiņš

Kā stāsta mamma, – kad dēls bija mazs, grāmatas priekšā lasīja viņa, bet lasīt Edvards iemācījies, pētot kartes. "Viņam bija milzīga interese tieši par dažādu valstu kartēm un tas motivēja lasīt. Kopš tā laika aktīvi lasa ne tikai kartes," pasmej Dace.

Skaidra lieta, ka Edvards ir tieši tāds pats zēns, kā citi viņa vienaudži – arī viņu ļoti interesē spēlītes telefonā vai datorā, taču mamma jau no mazām dienām mērķtiecīgi viņu virzīja grāmatu pasaules iepazīšanā, un tagad jau pašam ir neremdināma interese par tām. Mamma arī paslavē skolu, kurā arīdzan dažādos veidos motivē bērnus lasīt grāmatas. Piemēram, skolā notiek grāmatu lasīšanas sacensības, un Edvards tajās šogad ieguvis 2. vietu. Nav jau tā, ka uz ātrumu "izrauj" grāmatu, pat īsti neiedziļinoties, par ko tā vēsta. Bērniem par katru izlasīto grāmatu ir jāprot pastāstīt. Tāpat bieži arī esot tā, ka Edvards latviešu valodas mācību grāmatā izlasa kādu stāstu vai tā fragmentu, bet pēcāk dodas uz bibliotēku, lai iepazītu konkrēta rakstnieka daiļradi jau plašāk.

Pats Edvards gan atzīstas, ka vislabāk viņam patīk komiksi, taču mamma mudinājusi iepazīt grāmatas ar plašāku tekstu, lai bagātinātu valodu. Un vēl – Edvards lasa arī lietuviski. Viņa tētis ir lietuvietis, un dēls brīvi runā un lasa mūsu kaimiņu valodā. Ar rakstīšanas apguvi lietuviski ģimenē vēl nesteidzoties, jo jau latviešu valoda nav no vieglākajām, – lai apgūst to vispirms. Sarunas laikā Edvards arī steidz parādīt "Grega dienasgrāmata" sērijas grāmatu lietuviešu valodā, tās nosaukumu man uzreiz iztulkojot latviski.

Nākamais rakstnieks un ilustrators?

Jau deviņu gadu vecumā zēns skaidri zina, ka nākotnē vēlas kļūt par rakstnieku un pats ilustrēt savas grāmatas. Arī bibliotēkā apliecina: "Katrā ziņā, Edvardam ir ļoti svarīgi noskaidrot, kas ir grāmatas ilustrators. Ar to viņš sāk, atverot grāmatiņu." Latviešu autoru grāmatām zēns jau uzreiz atpazīstot mākslinieku rokrakstu un zina, kurš kurai grāmatai radījis ilustrācijas.

Īsts 'tārpiņš' – deviņgadīgais sabilnieks Edvards rada savu versiju grāmatām, kas iepatikušās
Foto: Privātais arhīvs

Mamma smej, ka pat neatceras to brīdi, kad dēls sācis veidot savas grāmatas. Bet nu viņa tik spējot sarūpēt papīru un rakstāmpiederumus. Dažreiz Edvards vienlaikus lasot un konspektējot vairākas grāmatas. Mamma nemaz nezina, cik pēc skaita tādas tapušas, bet nu tās izliktas aplūkošanai bibliotēkā. Edvards stāsta, kāda komiska situācija sanākusi skolā ar klasesbiedreni, kura stāstījusi, ka bibliotēkā esot foršas, bērna veidotu grāmatiņu izstāde. Bet tās taču Edvards sazīmējis!

Īsts 'tārpiņš' – deviņgadīgais sabilnieks Edvards rada savu versiju grāmatām, kas iepatikušās
Foto: Privātais arhīvs

Edvards ne tikai lasa un zīmē, bet apmeklē arī florbola treniņus sporta skolā. Tas gan vairāk bijis vecāku uzstādījums, sak, zēnam ir jāsporto. Tagad mamma saprot, ka, visticamāk, būs jādomā arī par mākslas un mūzikas skolas apmeklēšanu. Lai gan zēns nemācās mūzikas skolā, viņš spēlē ukuleli un dzied. "Kad es tā stipri palūdzu," smejas Dace, kurai ir mūziķes izglītība, lai gan strādājot pavisam ar to nesaistītā nozarē, – lai varētu vairāk nopelnīt dzīvei.

Īsts 'tārpiņš' – deviņgadīgais sabilnieks Edvards rada savu versiju grāmatām, kas iepatikušās
Foto: Privātais arhīvs

Mājas trīs valstīs

Vispār jau Treiģu ģimene par savām mājām var saukt trīs valstis – Lietuvu, Latviju un Lielbritāniju. Tieši Anglijā reiz Dace iepazinās ar savu nākamo vīru – lietuvieti, jo bija devusies turp strādāt. Londonā viņa dziedāja latviešu korī, ko jau daudzus gadus vada Lilija Zobens. Pēc Daces teiktā, – "īsta leģenda". Kad Dace ar ģimeni atgriezās Latvijā – viņa pati vadīja vairākus amatieru kolektīvus – Sabilē. Covid-19 pandēmija gan ieviesa savas korekcijas – nekas nedrīkstēja notikt, un viens kolektīvs izjucis pavisam. Treiģu ģimenei dzīve, absolūti iepriekš neplānoti, ritot pēc sešu gadu apļa – te Lielbritānijā, te Latvijā, pa īsākam ciklam – Lietuvā. Kas zina, cik ilgu laiku viņi dzīvos Latvijā, jo viegli neesot – vīram valodas barjeras dēļ ir sarežģītāk socializēties un iedzīvoties, bet, ja runā par darbu, vīram šķiet, ka Latvijā līdz galam nenovērtē paveikto, kas atspoguļojas atalgojumā. Ģimenei ļoti gribas pabeigt iesākto mājas būvniecību, tādēļ par nākotni, kur būs viņu mājas, vismaz uz kādu laiku, šoreiz nerunāsim...

Īsts 'tārpiņš' – deviņgadīgais sabilnieks Edvards rada savu versiju grāmatām, kas iepatikušās
Foto: Privātais arhīvs

Ģimene dzīvo nedaudz ārpus Sabiles, kā smej Dace, kad vaicāju, vai viņa ir "iedzimtā sabiliete", – viņa nākot no Sabiles mežiem. Lauku dzīve viņiem neesot sveša, jo Daces vecākiem ir sava saimniecība. Starp citu, pašā mūsu sarunas sākumā Edvards uzreiz ieminas, ka viņiem "šodien izšķīlās trīs cāļi". To viņš sacīja, redzot, kā sarunas laikā manā ekrāna pusē piedalīties gribēja arī trīs mēnešus vecs kaķēns. Viņiem arī esot divi kaķi, suns un ap 20 vistām, kurām tieši šajā laikā šķiļoties arī cālēni.

Visiem kopā patīkot doties pārgājienos, apskatīt dabas objektus, kuri nav tik populāri tūristu vidū. Tā kā ģimenei patīk tieši šāda atpūta, arī pandēmija īsti nevarēja ietekmēt kopābūšanas prieku. Taču Dacei par šo laiku gan ir daudz sakāmā saistībā ar attālinātajām mācībām un amatieru kolektīvu pulcēšanās aizliegumu. Edvards skolā sāka iet, kad mēs visi jau zinājām Covid-19 infekcijas nosaukumu, tieši tādēļ viņa dalās pārdomās: "Radīt priekšstatu par mācību procesu, ja pirms tam bērns nav vēl apmeklējis skolu, ir gana sarežģīti." Gājis pagrūti, tādēļ tagad esot patiess prieks, ka šajā mācību gadā varēja daudz vairāk laika pavadīt klātienes mācībās. Taču tā kā pirmais skolas gads bijis citāds, Edvardam arī īsti vēl neesot izveidojušās ciešas draudzības saites ar kādiem bērniem. Pagaidām viņa labākie draugi esot ģimenes draugu un radu bērni. Savukārt par amatieru kolektīvu nozīmi lauku reģionos Dace vēlas uzsvērt: "Daudziem tā ir iespēja aizbēgt no nelaimīgas ikdienas savās mājās. Lauku amatieru kolektīvos nav redzamas ambīcijas, kā to varot novērot lielo pilsētu kolektīvos, bet gan patiesa vēlme socializēties". Laukos šie kolektīvi pilda teju psihoterapeita funkciju.

Īsts 'tārpiņš' – deviņgadīgais sabilnieks Edvards rada savu versiju grāmatām, kas iepatikušās
Foto: Privātais arhīvs

Ja arī tev sanāk pabūt Sabilē, ieej bibliotēkā un paskaties, kādas grāmatiņas sagatavojis topošais rakstnieks un ilustrators Edvards Trieģis!

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Grāmatu lasīšana Bērna audzināšana Bērni Lasāmgabali
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form