Attālināto mācību laikā ir ieviestas dažādas korekcijas mācību vielu apgūšanas procesā – tajā skaitā arī vērtēšanas principos. Turpinājumā iepazīstinām ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) publicētajām vadlīnijām skolēnu/audzēkņu mācību snieguma vērtēšanai attālināto mācību laikā vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, ko izstrādājusi "Skola 2030" kopā ar Valsts izglītības satura centru (VISC).
Kā norādīts IKVD mājaslapā pieejamajā materiālā, plānojot vērtēšanu, nepieciešams prioritizēt būtiskākos sasniedzamos rezultātus. Pedagogi aicināti atcerēties, ka "attālinātas mācības dod iespēju arī attīstīt un vērtēt digitālās un pašvadītas mācīšanās prasmes – patstāvīgi plānot darbu, pārvarēt grūtības, meklēt risinājumus, lūgt palīdzību".
Kad uzstādīti sasniedzamie rezultāti, jāizvēlas atbilstošākie uzdevumi un to veidi, piemēram, ja tiek vērtēta argumentācijas prasme, neder uzdevumi ar atbilžu variantiem. "Skaidrība par sasniedzamo rezultātu īpaši svarīga, piedāvājot skolēniem/audzēkņiem tādus laikietilpīgus uzdevumus kā jaunrades darbus vai dažādu produktu izstrādi," skaidrots vadlīnijās. Skolotājiem jāpārliecinās, ka vērtēšanas uzdevumi ir kvalitatīvi sagatavoti, iedodot tos arī pārskatīt kādai neitrālai personai, izanalizējot visas saņemtās atbildes pirms gala vērtējumu izlikšanas, kā arī rosinot skolēnus/audzēkņus sniegt atgriezenisko saiti par vērtēšanas darba saturu un formu.
Lai palielinātu iespējas pilnvērtīgi demonstrēt sniegumu, sagatavotajā materiālā norādīta iespēja izmantot palīglīdzekļus noslēguma vērtēšanas darbu laikā. Nepieciešams pārliecināties, ka "vērtēšanas uzdevumu veikšanai nevajag nestandarta ierīces un materiālus, piemēram, velosipēdu sporta uzdevumu izpildei". Tāpat uzsvērta alternatīvu veidu piedāvāšana snieguma demonstrēšanai.
Snieguma demonstrēšanas jautājumā skaidrota vajadzība saplānot pēc iespējas daudzveidīgākas iespējas. Savukārt ilgtermiņa prasmju novērtēšanai var izmantot, piemēram, e-portfolio. "Ļaujiet skolēniem/audzēkņiem izvēlēties veidu, kā viņi demonstrēs savu sniegumu, piemēram, rakstiski vai mutiski, veidojot video, prezentāciju, tīmekļa vietni u.c. Iekļaujiet uzdevumu nosacījumos veidus, kā skolēni/audzēkņi var demonstrēt atsevišķu uzdevuma posmu izpildi, darba paveikšanas gaitu, kā arī reflektēt par izmantotajiem paņēmieniem, ne tikai pierakstīt gala atbildi," skaidrots vadlīnijās.
Īstenojot vērtēšanu mācīšanās atbalstam, uzsvērta nepieciešamība laikus nodrošināt skaidru informāciju par vērtēšanas saturu un kārtību. Vēl norādīta arī attīstošas atgriezeniskās saites nodrošināšana mācīšanās laikā.
Gala rezultātiem jābūt proporcionāliem pret sasniedzamajiem rezultātiem, teikts vadlīnijās. "Piešķiriet lielāku svaru temata noslēguma vērtēšanas darbiem, kas aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu, nekā mazāka apjoma darbiem, kas atspoguļo kāda viena atsevišķa sasniedzamā rezultāta apguvi. Izliekot moduļa/semestra/gada vērtējumu, prioritāri ņemiet vērā šādu temata noslēguma darbu atzīmes un piešķiriet tām līdzīgu svaru," teikts vadlīnijās izglītības iestādēm.
Tāpat izdotajā materiālā ieteikts ikdienas vērtējumu fiksēšanai izmantot, piemēram, "ieskaitīts/neieskaitīts" vērtējumu vai punktu sistēmu, kas ietver skolēnam noderīgu atgriezenisko saiti par apgūto un vēl darāmo. Nepieciešams izšķirties, vai vērtējuma izlikšanai tiks ņemts vērā arī ikdienas darbu vērtējums, un jānosaka proporcija kopējā vērtējumā, piemēram, 20 vai 30 procenti. Tajā pašā laikā jānorāda, ka spēkā joprojām ir summatīvā skolēna sasniegumu vērtēšana ar atzīmi.
Vadlīnijas skolēnu/audzēkņu mācību snieguma vērtēšanai papildina Valsts izglītības satura centra (VISC) un "Skola 2030" izstrādātās vadlīnijas mācībām attālināti, ar kurām var iepazīties šeit.
Ar pilnu vadlīniju tekstu iepazīsties šeit. IKVD sniegtās atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par mācību sasniegumu vērtēšanu ārkārtējās situācijas laikā var atrast mājaslapā šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
